Pastāsti par vietu
lv

Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
12.09.1817

Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

Rietumeiropā un Viduseiropā dzimtbūšana izveidojās 7.-9. gadsimtā un pastāvēja līdz 15.-18. gadsimtam (Viduseiropā – arī līdz 19. gs.).

Anglijā un Francijā dzimtbūšana fakstiski izzuda 14.-15. gadsimtā. Austrumeiropā tā pastāvēja no 15. līdz 19. gadsimtam.

1739. gadā, Vidzemei nonākot Krievijas pakļautībā, gubernatora Rozena pieņemtajā deklarācijā, kas attiecās uz Krievijas okupēto Vidzemi, bija noteikts, ka zemnieki ir īpašums, tātad var tikt pirkti, pārdoti un dāvināti, dzimtkungam ir neierobežotas tiesības zemnieku sodīt un lemt par viņa dzīvību un nāvi.

Pēc Vidzemes un Igaunijas provinču nonākšanas Krievijas pakļautībā 18. gadsimta sākumā, bet Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1795. gadā zemnieku stāvoklis tajās krasi pasliktinājās. Karu un slimību izpostītajā zemē pārsvarā vācu muižniecība bija ieguvusi "mieru", taču saimniecības atjaunošanu tā cerēja panākt tikai vairāk ekspluatējot zemniekus,- samazinot to tiesības līdz aziātiskajā Krievijā pieņemtā dzimtcilvēku beztiesiskuma līmenim.

1812. gadā Francijai ar pretuzbrukumu atbildot uz Krievijas tīkojumiem Eiropā un Napoleonam sākot karagājienu uz Maskavu, franču kontrolē nonāca salīdzinoši nesen Krievijas okupētās Polijas un baltu tautu (1795.g.) teritorijas. Pēc Krievijas okupētās Kurzemes- Zemgales hercogistes ieņemšanas 1812. gada 1. augustā Napoleons formāli atjaunoja tās neatkarību ar galvaspilsētu Jelgavā.

Tā kā Baltijas atbrīvošanas operāciju Napoleona armijas sastāvā pārsvarā veica vāciski runājošās Prūsijas armijas daļas, un ņemot vērā apstākli, ka Kurzemi Krievija bija okupējusi nesen, daļa muižnieku ne tikai nepretojās franču iebrukumam, bet pat sadarbojās ar to.

Baltijas provinču iedzīvotāju "izglītības līmenis"- (piemēram, lasītprasme latviešu zemnieku vidū Vidzemē >90%)  jau tobrīd procentuāli bija augstāka (to noteica 1632. gada zviedru "Baznīcas likums"), kā piemēram Pēterburgā vai Maskavā. Līdz ar to, kopā ar iebrukušo franču karaspēku nesenās Lielās franču revolūcijas (1793) "Brīvības, Vienlīdzības un Brālības" idejas ātri izplatījās latviešu vidū. Latvieši gaidīja dzimtbūšanas atcelšanu, taču, Napoleonam bija svarīgs vietējās muižniecības atbalsts, tāpēc dzimtbūšana atcelta netika. Tā vietā zemnieki dabūja izjust visu kara smagumu, jo tiem bija jāuzņem un jāuztur to mājās izvietotie karavīri un to zirgi uz sava rēķina.

Latviešu zemnieku pieaugošās prasības vēl vairāk ietekmēja arī no ārzemēm iebraukušo Krievijas dienestā esošo ārzemju aristokrātu ietekme. Piemēram, Rīgas priekšpilsētas nodedzinājušā "vietējas izcelsmes" gubernatora Esena vietā tika iecelts Itālijā dzimušais Pauluči (kas pēc dažu avotu ziņām bijis spiests bēgt no Itālijas, jo bijis aktīvs Itālijas neatkarības no Austroungārijas impērijas, atbalstītājs, taču bijis vīlies Napoleonā, kurš iekarotās Itālijas daļas bija vienkārši padarījis par savas impērijas subjektiem). Kā izglītots cilvēks viņš saprata, ka dzimtbūšana ir neefektīva gan no ekonomiskā viedokļa, gan politiskā un etniskā viedokļa. Pauluči uzdeva vietējam vācu mācītājam, masonam G. Merķelim, kurš jau bija pazīstams ar liberāliem uzskatiem, gatavot "laikrakstus" arī latviešu valodā (kas papildus apliecina augsto lasītprasmes līmeni- kara laikā lasīt neviens nemācīja un ja nebūtu lasītāju, - lieki izdot aģitāciju latviski), kurā aicināja zemniekus neatbalstīt frančus. Propaganda bijusi efektīva, -kā izteicies pats Pauluči, Merķelis esot vairāk vērts, kā 20,000 krievu zaldātu.

Pēc neveiksmīga uzbrukuma Daugavgrīvas cietoksnim, Napoleona karaspēks Rīgu neiekaroja, bet to apejot devās uz Maskavu. 

Karam beidzoties, veiksmīgā darbība Vidzemas  guberņas vadībā, konflikti starp Latvijā valdošo vācu un krievu muižniecību, Pauluči labās personiskās attiecības ar Krievijas Imperatoru un liberālie uzskati ļāva Baltijas guberņu gubernatoram Pauluči aktīvi lobēt dzimtbūšanas atcelšanas ideju.

Savukārt, Napoleona iebrukuma iebaidītā Krievija tādējādi cerēja "Rietumu pierobežā" panākt "dubultu efektu"- pārmācīt (radīt ienaidniekus prorietumnieciskajiem vācu muižniekiem) vācu muižniecību, kuras saimnieciskās un vēl vairāk politiskās intereses bija orientētas vairāk Rietumu, ne Krievijas virzienā, kā arī noņemt dzimtbūšanas sociālo spriedzi un iegūt izglītotus "sabiedrotos"  latviešu vidū.

19. gadsimta sākuma dzimtbūšanu Baltijas guberņās atcēla - Igaunijā 1816. gadā, Kurzemē 1818. gadā un Vidzemē 1819. gadā.

Pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt savas draudzes robežas, bet nākošos 3 – virspilskunga iecirkņa robežas (Kurzemē) vai bruģu kunga iecirkņa robežas (Vidzemē).

Tikai 1832. gada Jurģos zemnieki ieguva tiesības mainīt dzīves vietu savas guberņas robežās, taču Kurzemē līdz pat 1848. gadam, zemnieki nedrīkstēja apmesties pilsētās.

Zeme palika muižnieku īpašumā un zemnieki bija spiesti slēgt līgumus par zemes nomu un vēlāk, izpirkšanu. Līdz pat 19. gadsimta vidum izplatītākā bija klaušu noma, kad to nomainīja naudas noma.

Krievijas impērijas okupētajā Latgalē dzimtbūšana tika atcelta 1861.- 1866. g., kad tā tika atcelta arī citur Krievijas impērijā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2
Krievija atklāj uguni uz Ziemeļkorejas kuģi; nogalina 1 zvejnieku, 8 ievainoti15.10.2016lv
3Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
4Latvijas Republikā pieņemts CivillikumsLatvijas Republikā pieņemts Civillikums28.01.1937lv
5Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
6Tiek izveidota A. Niedras valdībaTiek izveidota A. Niedras valdība10.05.1919lv
7Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
8Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
9Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošanaSoļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana12.04.1918lv
10Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogisteAtjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste08.03.1918lv
11Ņujorkā, ASV iznāk baptistu laikraksta “Drauga Balss” pirmais numursŅujorkā, ASV iznāk baptistu laikraksta “Drauga Balss” pirmais numurs01.01.1918lv
12Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"10.11.1917lv
13Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
14Stolipina agrārās reformas sākumsStolipina agrārās reformas sākums22.11.1906lv, ru
15Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru
16Itāļu anarhists Gaetāno Brešči nogalina Itālijas karali Umberto IItāļu anarhists Gaetāno Brešči nogalina Itālijas karali Umberto I29.07.1900en, lv, pl
17Крушение императорского поезда у ст.БоркиКрушение императорского поезда у ст.Борки29.10.1888ru
18Dzimtbūšanas atcelšana Krievijas Impērijā. Tiek atbrīvoti arī kroņa muižu zemnieki Krievijā (un Latgalē)Dzimtbūšanas atcelšana Krievijas Impērijā. Tiek atbrīvoti arī kroņa muižu zemnieki Krievijā (un Latgalē)27.09.1866lv
19ASV pieņem Konstitūcijas 13. papildinājumu- tiek aizliegta verdzībaASV pieņem Konstitūcijas 13. papildinājumu- tiek aizliegta verdzība06.12.1865lv
20Atvērta dzelzceļa līnija Varšava- PēterburgaAtvērta dzelzceļa līnija Varšava- Pēterburga15.12.1862en, lv, pl

Karte

Avoti: news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Doroteja de Taleirāna-PerigoraDoroteja de Taleirāna-Perigora21.08.179319.09.1862lv
    2Filipo PaulučiFilipo Pauluči00.00.177913.01.1849lv, ru
    3Aleksandrs I RomanovsAleksandrs I Romanovs12.12.177719.11.1825de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    4Graf Klemens von MetternichGraf Klemens von Metternich15.05.177311.06.1859de, en, pl, ru
    5Garlībs MerķelisGarlībs Merķelis01.11.176909.05.1850de, en, fr, lv, ru
    6Napoleons BonapartsNapoleons Bonaparts15.08.176905.05.1821en, fr, lv, pl, ru
    7Francis II HabsburgsFrancis II Habsburgs12.02.176802.03.1835de, en, lv, ru
    8Anna  Doroteja fon BīronaAnna Doroteja fon Bīrona03.02.176120.08.1821en, fr, lv, ru
    9Luijs XVIII BurbonsLuijs XVIII Burbons17.11.175516.09.1824lv
    Birkas