Pastāsti par vietu
lv

Krieviņu (votu) gūstekņu kolonija Bauskas novadā 15. gadsimtā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
01.11.1445

"Krieviņi" cēlušies no apmēram 3000 votu gūstekņiem, kurus 1445.-1447. g. Livonijas ordeņa mestrs (1439—1450) Heinrihs Finke fon Oferbergs pēc iebrukuma Novgorodas zemēs (tagadējās Sankt-Pēterburgas apgabals) kā kara gūstekņus atveda uz Lietuvas pierobežas zemi Zemgalē. 

***

Voti (vadjalain, Woten, водь) pirmo reizi minēti Novgorodas hronikā, kur teikts, ka 854. gadā viņi kopā ar slāvu ciltīm esot padzinuši varjagu (vikingu) kungus no savas zemes.

Pēc tam, kad 1019. gadā zviedru ķēniņa Olafa meita Ingegerda salaulājās ar Kijevas kņazu Jaroslavu Gudro, viņa kā kāzu dāvanu saņēma zemes ap Lādogas ezeru, ko vēlāk nodēvēja par Ingriju.

1240. gadā to uz pāris gadiem iekaroja Livonijas ordenis un uzcēla Koporjes cietoksni, taču ilgi tur nenoturējās.

14.- 15. gadsimtā Votzemē atkārtoti iebruka Livonijas ordenis, Novgorodas- Livonijas karu laikā, atbildot Novgorodas pārvaldošo tatāru- krievu nemitīgajiem iebrukumiem. 

No 1617. gada votu zeme atgriezās Zviedrijas pakļautībā. 

Lielā Ziemeļu kara laikā to 1703. gadā iekaroja Krievijas cariste, nodibinot tai pakļautu Ingermanlandes hercogisti, kas pastāvēja līdz 1708. gadam, pēc tam tā tika likvidēta, pilnībā rusificējot.

***

15. gadsimtā Zemgales jau tā reti apdzīvoto pierobežas apvidu (tagadējos Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagasti), bija pametuši zemgaļi un tas bija postīts nemitīgajos karos ar lietuviešiem. Tāpat to bija skārusi arī mēra epidēmija. Novada nostiprināšanai un Bauskas pils būvniecībai (būvēta 1447.g.) bija nepieciešams darbaspēks. Tiek uzskatīts, ka atvestie voti bija būvējuši cietokšņus arī Ingrijā un fortifikāciju speciālisti Bauskas pils uzbūvē saskata līdzību ar Koporjes cietoksni un citām Novgorodas republikas mūra pilīm. 

Pēc cietokšņa pabeigšanas ordenis votus nometināja karos ar lietuviešiem izpostītājā un reti apdzīvotajā Bauskas apkārtnē tagadējos Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagastos.

Vācu valodā nometināto votu  apzīmēšanai lietots izcelsmes vietas apzīmējums Rüsche ("no Krievijas'), kas latviešu valodā ieguva vārdu „krieviņi”.

Rakstos krieviņi pirmo reizi pieminēti 1636. gadā: 

Bauskas apkārtnē dzīvojot kāda sveša tauta, ko saucot par krieviņiem, un kas galvenokārt piederot hercogam. Viņi latviski runājot ļoti nepareizi un savā starpā sarunājoties igauniski.

— Pauls Einhorns, Reformatio gentis Lettica (1636)

1650. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga muižās Bauskas apkārtnē minēti 3 latviešu un 2 krieviņu brīvzemnieki, kas dzīvojuši Krieviņu pagastā.

1751. gadā arī vācu valodā pagastam jau parādās vārds Krewische Wacke, kas liecina, ka latviešu izcelsmes vārds „krieviņi” bija kļuvis par pagasta iedzīvotāju pašnosaukumu un ieviesies vācu valodā.

1790. gadā Johans Kristofs Broce savā Monumenta (III. sējumā n. 100) ievietojis arī krieviņu etnogrāfisko tērpu zīmējumus.

1810.–1815. gadā Vecsaules draudzes mācītājs Lucavs esot uzrakstījis 360 krieviņu valodas vārdus, kas visvairāk līdzinājušies Pēterburgas guberņas Jamburgas un Pēterhofas apriņķos dzīvojošo votu vārdiem.

Visplašāko tā laika zinātnisko pētījumu par krieviņu valodas izcelsmi ir atstājis Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis Ferdinands Johans Vīdemans, kas 1841. gadā publicējis rakstu Über die Nationalität der Kreewinen („Par krieviņu tautību”).

1846. gadā, lai padziļinātu savus pētījumus par Baltijas somu tautām, Vecsaules draudzē ieradies Krievijas Ģeogrāfiskās biedrības loceklis Anderss Johans Šēgrēns (Sjögren), kas savu pētījumu rezultātus apkopojis rakstā Reise nach Livland un Kurland („Ceļojums uz Vidzemi un Kurzemi”). 

Savas identitātes pazīmes krieviņi saglabāja līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei, taču valodu jau bija zaudējuši. Tomēr to dzīvesveids un paražas ietekmēja arī vietējo etnogrāfisko kultūru (piemēram, Zemgales tautastērpa rakstos parādījās citiem latviešu novadiem neraksturīgi ziedu un zvēru motīvi).

Krieviņu garīgā un materiālā kultūra izzināta visai nepietiekami. Kārlis Dziļleja izteicis hipotēzi arī par dzejnieka Raiņa izcelsmi no krieviņiem. Tiek uzskatīts, ka votu izcelsme atrodama arī Ķuņķu, Grikovsku, Cīruļu, Pliekšānu, Spekkes, Klīves, Sodumu, Skulmju, Kugrēnu dzimtām.

Tēvreize votu valodā

Meģģi ise taiwâs!
jadku elka śiwu śenna
tulap meģģi tiwi śivu riikki!
Śiwu meelle se iggau ka kui taiwâs ni kans ma bēli!
Meģģi arma leipe anna meli tennawa.
Ġedde meggi padudd, kui me jattim umili nisi meli jad!
Elas meite kurja sad.
Śewon wodse kurģe miusse erre
Jo siula kalpap śiwu kikki śiwu appi un śiwu üwiwi śewonśe śewonśe.
Amen!

***

Igauniski

Meie Isa taevas,
Pühitsetud olgu sinu nimi,
Sinu riik tulgu,
Sinu tahtmine sündigu
Nagu taevas, nõnda ka maa peal.
Meie igapäevast leiba anna meile täna
Ja anna meile andeks meie võlad,
Nagu meiegi andeks anname oma võlglastele.
Ja ära saada meid kiusatusse,
Vaid päästa meid kurjast,
Sest sinu päralt kuningriigi, võimu ja au ja igavesti
Aamen!

Votu kopskaits Krievijā mūsdienās ir ap 100 (2010), to īpaši samazināja krievu komunistiskās, pret nekrieviem tieši vērstās represijas 1937-38. g. bet pirms un pēc tam- aktīva vispārēja rusifikācijas politika. Voti runā votu valodā. Oficiālas rakstības votiem nav, eksistē neoficiālas ortogrāfijas latīņu alfabētā (vairākas) un kirilicā. Ticīgie galvenokārt pareizticīgi. Galvenā apdzīvotā vieta Krakoļje (Краколье) jeb Jegepere (Jõgõperä)

***

"Es esmu no votiem!" – viņu pēcteči ar lepnumu saka. Voti un sēļi ir brīdinājums latviešiem – esam lepni par to, ka piederam pie latviešu nācijas!" (Gina Viegliņa-Valliete)   Votu pēcteči pazaudēja valodu, taču nacionālā pašapziņa joprojām ir saglabājusies.  Ginas Viegliņas-Vallietes grāmata "Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam" rakstīta, lai izgaismotu pagātnes mantojumu, aktualizētu vērtību saglabāšanu, pierādītu, ka mēs varam lepoties ar cilvēkiem, kuru saknes meklējamas Kuņķu, Grikovsku, Cīruļu, Pliekšānu, Spekkes, Klīves, Sodumu, Skulmju, Kugrēnu un citās votu un sēļu izcelsmes ļaužu dzimtās.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Otrais pasaules karš: vācu spēki sasniedza Ļeņingradu, sākot Ļeņingradas blokādi22.08.1942lv
2Igaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā RepublikaIgaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika06.08.1940lv, pl
3Latvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā KurzemēLatvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā Kurzemē01.03.1907lv
4Toboļskas guberņas teritorijā tiek izveidota latviešu zemnieku kolonija-AugšbebriToboļskas guberņas teritorijā tiek izveidota latviešu zemnieku kolonija-Augšbebri27.10.1897lv
5Notika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodāNotika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodā02.06.1868lv
6Pleskavas apgabala Pečoru rajona Lauru ciemā iesvēta skolu un lūgšanas namu. To  uzskata par Lauru latviešu kopienas dibināšanas dienuPleskavas apgabala Pečoru rajona Lauru ciemā iesvēta skolu un lūgšanas namu. To uzskata par Lauru latviešu kopienas dibināšanas dienu15.08.1867lv
7Piespiedu rusifikācija. Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuPiespiedu rusifikācija. Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv
8Vidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanuVidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanu23.04.1865lv
9Izdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādniekuIzdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādnieku30.11.1848lv
10Okupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvāOkupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā24.10.1795lv
11Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņuKrievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu27.05.1795lv
12Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā  Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā 26.06.1785lv
13Vācu kolonijas izveide un noriets IršosVācu kolonijas izveide un noriets Iršos01.10.1766lv, ru
14Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
15Nogalina Turaidas Maiju, plašāk pazīstamu kā Turaidas RoziNogalina Turaidas Maiju, plašāk pazīstamu kā Turaidas Rozi06.08.1620lv
16Stājas spēkā "Kurzemes formula", jeb Kurzemes hercogistes satversmeStājas spēkā "Kurzemes formula", jeb Kurzemes hercogistes satversme18.03.1617lv
17Rātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņusRātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņus02.08.1589lv
18Livonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkamLivonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkam04.09.1577lv
19Krievijas Ivans IV iebrūk Livonijā. Sākas Livonijas karš, kurš beidzas tikai 1583. gadāKrievijas Ivans IV iebrūk Livonijā. Sākas Livonijas karš, kurš beidzas tikai 1583. gadā23.01.1558lv
20Livonija noslēdz miera līgumu ar Pleskavas kņazistiLivonija noslēdz miera līgumu ar Pleskavas kņazisti08.09.1443lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Heinrihs Finke  fon OferbergsHeinrihs Finke fon Oferbergs29.06.1450lv

    Vietas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Bauskas ordeņa pilsBauskas ordeņa pils00.00.1438lv
    Birkas