Krišjānis Kariņš demisionē
Jauno Vienotību pārstāvošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 2023.gada 14.augustā beidzot ir paziņojis, ka atkāpjas no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Dokumenti par šo ilgi nokavēto soli Kariņš valsts prezidentam grasās iesniegt 17.augustā. Tas nozīmē vienlaicīgi valdības demisiju.
Krišjānis Kariņš par Ministru prezidentu pirmo reizi kļuva 2019.gada 23.janvārī, ieņemot šo amatu 1668 dienas. Šis laiks tiek vērtēts pretrunīgi. Ar varu saistītie mediji vēsta par grūtiem laikiem, kurus Latvijas ir veiskmīgi pārvarējusi. Daudzi eskperti, politikas un ekonomikas lietpratēji ar skaitļiem norāda uz bezcerīgu stagnāciju un Latvijas lejupslīdi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Kariņa vadīšans laikā Latvijas valsts ir saņēmusi pamatīgus aizdevumu parādus.
Šis politiķis bija premjera amatā visu 13.Saeimas sasaukuma laiku, kas tiek uzskatīta par pagaidām visnkevalitatīvāko Saeimas sastāvu. Neskatoties uz to, Kariņš piedalījās vēlēšanās un iekļuva arī 14.Saeimā. Toreizējais prezidents Levits viņu nominēja atkārtoti par premjeru. Ilgāk par Kariņu premjera krēslā ir bijis viņa partijs biedrs Valdis Dombrovskis, kurš pēc tam veiksmīgi turpināja savu politiķa karjeru ES.
Kariņš ilgstoši bija veltījis aizkulišu sarunu vešanai, lai koalīcijā iesaistītu Progresīvos.
Krišjānis Kariņš ieies Latvijas politikā ar vairākiem episkiem, jau par folkloru kļuvušiem, izteicieniem, kā piemēram: Mums tagad ir tik daudz naudas kā nekad vai arī krāsosim katrs pats savas olas un Lieldienās tās rādīsim citiem. Viņam izdevās raisīt komisku un pilnīgi destruktīvu diskusiju par to, kāds galds ir stabilāks - uz trim vai četrām kājām.
Sociālie tīkli ziņu par demisiju uzņēma ar sajūsmu.
Krišjānis Kariņš Twitterī pavēstīja, ka šobrīd vainīgi ir Apvienotais saraksts un VL/TBLNNK, kuri bloķējot darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei ( kuru sabiedrības lielākā daļa bija pamanījusi nesamērīgajā ierēdņu algu palielināšanā un tikpat neadekvātajā elektrības reēķinu palielināšanā, ko JV apņēmās risināt, palielinot nodokļus). Tāpat aizejošais premjers paziņoja, ka esot jau aicinājis savu partiju Jaunā Vienotiba izvirzīt jaunu Ministru prezidenta kandidātu, uz ko daudzi sociālo tīklu lietotāji pamatoti norādīja, ka šāda prerogatīva ir Valsts prezidentam nevis viņam.
Sociālie tīkli aktīvi apspriež iespēju, ka tiks virzīta Ulda Pīlēna kandidatūra, toties JV apkalpojošā LTv Panorāma skatītājiem piedāvā JV jaunus kandidātus - Arvilu Ašeradenu vai Eviku Siliņu, pieminot arī vēl kādu ne visai sekmīgu politiķi - Andu Čakšu.
No sociāliem tīkliem:
Ļoti daudzi V un JV politikas atbalstītāji sociālos tīklos pateicas MP par darbu un par paveikto valsts izaugsmē. Arī valsts prezidents ir pateicies par darbu, Kariņam vadot Ministru kabinetu. Citi cildināto izaugsmi nav spējuši nedz saskatīt, nedz sataustīt, norādot uz dziļu stagnāciju, atpalicību un valsts lejupslīdi, ierindojoties Eiropas nabadzīgāko valstu vidū, taču tiek atzīts, ka tik ļoti daudzinātā labklājība ir skārusi tikai ierēdniecības augstākos slāņus.
- Dainis Liepiņš: Šis “varonis” Kariņš pat neapzinās, ka tika turēts MP amatā kā “smuka Bārbija bez smadzenēm”, lai aiz viņa muguras šiverētu citi!
- Kārlis Seržants: No krisjaniskarins virsvadības 10 mēnešiem faktiski 4,5 mēneši ir aizvadīti valdības veidošanā un pārveidošanā, skaitot galda kājas un mēģinot sapārot klaji pretrunīgus politiskos spēkus. Un pēc visa tā paziņot, ka valdībai neesot dinamikas, jo visi visu bloķējot. Tiešām?
- Bens Latkovskis: Kariņš, protams, nebūtu Kariņš, ja uz atvadām vēl neiespļautu koalīcijas partneru zupas šķīvī. Savu demisiju viņš pamatoja ar to, ka “šobrīd NA un “Apvienotais saraksts” bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei”. Atkal visi citi vainīgi.
