Pastāsti par vietu
lv

Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
30.01.1918

1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

Pirmā pasaules kara sākumā, kad Latvijas rietumdaļu okupēja Vācijas karaspēks, latvieši patriotisma uzplūdos pieteicās jaunizveidoto Latviešu strēlnieku bataljonu sastāvā. Pēc Februāra revolūcijas Krievijas Pagaidu valdība 1917. gada 5. jūlijā piešķīra autonomijas tiesības Vidzemes un Kurzemes guberņām, kuru pašpārvaldi veica jau agrāk ievēlētās Vidzemes un Kurzemes Zemes padomes.

Sākoties karam, no Latvijas uz Krieviju izveda vairāk nekā 500 Latvijas fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu, kā arī tūkstošiem cilvēku devās tām līdzi kā strādnieki, vai vienkārši, kā begļi.

Neveiksmīgo cara armijas militāro kampaņu no vienas puses, un marksistu no otras puses, dēļ pēc Oktobra apvērsuma 1917. gadā pieauga Krievijā palikušo latviešu  strēlnieku atbalsts boļševikiem, cerot uz "brīvu Latviju brīvā Krievijā". 

Tas noveda pie autonomas padomju Iskolata Latvijas izveidošanās Krievijas kontrolētajā Vidzemes un Latgales teritorijā.

1917. gada 3. septembrī Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu

1917. gada 8. novembrī  apvērsuma rezultātā varu ieguvusī Padomju Krievijas boļševiku valdība izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā Pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 

1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju. 

1917. gada 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī.

Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus:

atteikšanās no aneksijām,

  • okupēto teritoriju ātra atbrīvošana,
  • tautu pašnoteikšanās,
  • atteikšanās no reparācijām.

Uz to vācu puse ieteica

"ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".

1918. gada 7. janvārī Ļevs Trockis atbrīvoja Brestļitovskas miera sarunu vadītāju Ādolfu Joffi un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: Polijas, Lietuvas un Baltijas provinču neatkarības atzīšana.

1918. gada 18. janvārī Trockis lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz Petrogradu.

1918. gada 25. janvārī Ukrainas Centrālā Rada Kijevā proklamēja Ukrainas neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. 

1918. gada 30. janvārī LNP deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

1918.gada 8. februārī Krievijas Sarkanā gvarde ieņēma Ukrainas galvaspilsētu Kijevu. 

1918. gada 9. februārī Ukraina parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm, kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību.

1918. gada 16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts, jo Krievijas Sarkanā armija atsākusi uzbrukumus.

1918. gada 16. februārī Vācijas protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts.

1918. gada 24. februārī, īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība.

1918. gada 3. martā Brestļitovskā (mūsdienās Bresta, Baltkrievijā) starp Centrālajām lielvalstīm (līgumā — Četru valstu savienību) un Krieviju. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā. Līguma rezultātā, pēc Centrālo valstu prasības Padomju Krievijas valdība "uz mūžīgiem laikiem" atteicās no tiesībām uz tagadējo Baltkrievijas (daļēji), Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Ukrainas teritorijām, kuras Krievija bija iekarojusi vai citos veidos anektējusi 18. gadsimtā.

1918. gada 8. martā Jelgavā tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste.

1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti".

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
2
Krievijas kolonijas- Ingušijas teritorijā kārtējais uzbrukums policijas postenim. 2 policisti nogalināti08.04.2017lv, ru
3Latvija kļūst par pilntiesīgu ANO locekliLatvija kļūst par pilntiesīgu ANO locekli17.09.1991lv
4PSRS atzīst 1940. gadā okupēto Baltijas valstu atjaunoto neatkarībuPSRS atzīst 1940. gadā okupēto Baltijas valstu atjaunoto neatkarību06.09.1991lv, pl, ru
5Referendums par PSRS saglabāšanuReferendums par PSRS saglabāšanu17.03.1991en, lv
6Aptauja par Latvijas neatkarībuAptauja par Latvijas neatkarību03.03.1991en, lv
7Vissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgumsVissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgums26.11.1990lv
8Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
9Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
10Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
11Neatkarību iegūst - bijušās Kurzemes kolonija Jaunkurzeme (1639.-1693.) TobagoNeatkarību iegūst - bijušās Kurzemes kolonija Jaunkurzeme (1639.-1693.) Tobago31.08.1962lv
12Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. PeiveLatvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive27.11.1959lv
13Sākas LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēdē Rīgā, kas tiesāja Latvijas Centrālās Padomes arestētos biedrusSākas LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēdē Rīgā, kas tiesāja Latvijas Centrālās Padomes arestētos biedrus16.05.1946lv
14Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
15Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
16Piemuļķojuši Igauniju ar "savstarpējas palīdzības līgumu" PSRS militārie spēki tajā sāk izvietot savas bāzesPiemuļķojuši Igauniju ar "savstarpējas palīdzības līgumu" PSRS militārie spēki tajā sāk izvietot savas bāzes18.10.1939lv, pl
17Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”01.09.1939lv
18Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums LatvijāKārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā15.05.1934de, lv, pl, ru
19Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
20Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdībaLatvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība24.12.1925lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Владимир  ОзолВладимир Озол00.00.189302.04.1938ru
    2Ivars SmilgaIvars Smilga02.12.189226.02.1938en, lv, ru
    3Zigfrīds Anna MeierovicsZigfrīds Anna Meierovics05.02.188722.08.1925de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    4Dāvids RudzītisDāvids Rudzītis30.11.188114.08.1939lv
    5Kārlis SkalbeKārlis Skalbe07.11.187915.04.1945lv
    6Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    7Jānis AkuratersJānis Akuraters13.01.187625.07.1937en, lt, lv, ru
    8Jānis  GoldmanisJānis Goldmanis09.09.187518.11.1955lv, pl, ru
    9Pauls fon LīvensPauls fon Līvens12.04.187511.05.1963lv
    10Konstantīns PetssKonstantīns Petss23.02.187418.01.1956lv, pl, ru
    11Voldemārs ZāmuelsVoldemārs Zāmuels22.05.187216.01.1948lv
    12Gustavs ZemgalsGustavs Zemgals12.08.187106.01.1939de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    13Fricis RoziņšFricis Roziņš19.03.187007.05.1919lv
    14Pēteris StučkaPēteris Stučka26.07.186525.01.1932lv, ru
    15Jānis ČaksteJānis Čakste14.09.185914.03.1927lv
    Birkas