Pastāsti par vietu
lv

Latvijas Neatkarības cīņas. Igauņu "Rīgas operācija"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
02.07.1919

Pēc uzvaras Cēsu kaujās Igaunijas armija, kuras sastāvā bija arī Zemitāna komandētie latvieši, turpināja "Rīgas operāciju"

Igaunijas eskadras karakuģi Daugavas grīvā iesaistījās apšaudēs ar Niedras valdības pakļautībā esošajām landesvēra baterijām Mangaļsalā un Bolderājā, izsēdināja desantu Vecmīlgrāvī.

Igauņu kuģi tāpat apšaudīja vācu karavīrus un landesvēristus, kas pa “Spilves ceļu” atkāpās no Bolderājas uz Jelgavu.

“Jaunākās Ziņas”:

“Caur šo nāca zem uguns arī Bolderājas miestiņš. Tā lādiņi ķēra Lielajā ielā namu, kurā dzīvoja vecais zvejnieks Mārtiņš Lūrs, pie kam pēdējais tika nogalināts. Blakus šai mājai savā bodītē tika nosista vecā bodniece Jēkabson.”

Pēc vāciešu aiziešanas kontroli pār Bolderāju uzņēmās latviešu komandantūra un vietējie ugunsdzēsēji. Tikmēr Rīgā otro dienu turpinājās degšana vairākos namos, kas cieta 1. jūlija artilērijas bombardēšanā. Apšaudē kopā bojā gājuši 15-30 civiliedzīvotāju

Igaunijas armija bija ieņēmusi sūkņu staciju Baltazerā un pārtraukusi centralizēto ūdensapgādi Rīgai. Ugunsdzēsējiem ūdeni dzēšanai nācās vest no Daugavas. Tas krietni apgrūtināja dzēšanas darbus. Degšana Dr. Butula namā Baznīcas ielā 35 (tābrīža numerācija) turpinājās trīs dienas.

Rīgu steigšus pameta vācu kolaboranta Andrieva Niedras valdība un arī vācu militārie spēki, kam sekoja vairāki tūkstoši vācbaltiešu bēgļu – civiliedzīvotāju.

Rīgā iestādes savā apsardzībā pārņēma vācu Landesvēra sastāvā esošā Jāņa Baloža komandētā latviešu brigāde.

***

3. jūlijā Igaunija un Niedras valdības nosacītā pārvaldē esošie Vācijas/ vācu spēki noslēdza Strazdumuižas pamieru.

***

Igauņi vācu Landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļas padzina līdz Rīgai un piespieda Vācijas spēkus pamest Rīgu un noslēgtajā pamiera līgumā apņemties evakuēties arī no Kurzemes. Igauņi bija ziedojuši simtiem dzīvību, cīnoties Latvijas teritorijā pret lieliniekiem un vāciešiem. Vienās pašās Cēsu kaujās Igaunijas armija zaudēja 110 kritušos un 405 ievainotos.

Tomēr Igaunijas un Latvijas attiecības pēc uzvaras Cēsu kaujās pakāpeniski pasliktinājās. Igauņiem aizvainojošs šķita aizliegums viņu karaspēkam ieiet Rīgā, lai ar triumfu noslēgtu uzvaru Cēsu kaujās un faktiski arī Rīgas atbrīvošanu. Latvijas varas iestādes, savukārt bija sašutušas par Igaunijas armijas rīcību atbrīvotajos Vidzemes rajonos, kur daudzviet igauņi izlaupīja muižas, un notika citi nepatīkami incidenti. Tomēr lielākās problēmas sagādāja teritoriālās domstarpības – igauņi pretendēja uz Valkas pilsētu un vairākiem Ziemeļvidzemes pagastiem ar jauktu iedzīvotāju tautību sastāvu.

Jauns un diemžēl kopumā nepatīkams pavērsiens latviešu un igauņu attiecībās notika bermontiādes laikā. Reaģējot uz Bermonta uzbrukumu, kura panākumu rezultātā būtu apdraudēta arī Igaunijas neatkarība, Rīgas aizstāvēšanai jau pirmajās kauju dienās igauņi nosūtīja divus bruņuvilcienus ar savas armijas labākajām apkalpēm. To nozīme Rīgas aizstāvēšanā bija milzīga. Igauņu parādīšanās iedvesmoja latviešu karavīrus, kuri nospiestā garastāvoklī atkāpās no Pārdaugavas. Igauņu bruņuvilciens piedalījās uzbrukumos pāri Daugavas tiltiem. Igauņu vilcienu apkalpes cieta arī zaudējumus šajās kaujās.

Tomēr tad, kad Latvijas Pagaidu valdība vērsās pie Igaunijas ar oficiālu palīdzības lūgumu, tika saņemta negaidīta atbilde – igauņi gan piekrita palīdzēt, bet par sniegto palīdzību uzstādīja neizpildāmas prasības. To vidū bija Valkas un vairāku Latvijas pagastu atdošana Igaunijai.

1919. gada 22. oktobrī Pagaidu valdība noraidīja igauņu prasības.

Rezultātā ne tikai nebija izveidojusies sadarbība abu valstu starpā, bet radušies arī jauni aizvainojumi. Pēc igauņu prasību noraidīšanas abi igauņu bruņuvilcieni pameta Rīgu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Taivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojāTaivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojā02.04.2021en, lv
2Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienāSaeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienā04.05.2015lv
3Tiek atjaunota Latvijas nacionālā naudas vienība - latsTiek atjaunota Latvijas nacionālā naudas vienība - lats06.03.1993lv
4Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
5Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanuLatvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu15.01.1991lv
6Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
7Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
8Latvijas Centrālās Padomes MemorandsLatvijas Centrālās Padomes Memorands17.03.1944de, en, lv, ru
9Otrais pasaules karš: Itālijas premjerministrs Benito Musolīni tika atstādināts no amata un arestētsOtrais pasaules karš: Itālijas premjerministrs Benito Musolīni tika atstādināts no amata un arestēts25.07.1943lv
10PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācijaPSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija14.06.1941ee, en, lv, pl, ru
11Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju SavienībaLatvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība17.06.1940en, lv, pl, ru
12Igaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiemIgaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiem05.03.1926lv
13Stājās spēkā Latvijas Republikas SatversmeStājās spēkā Latvijas Republikas Satversme07.11.1922lv, ru
14ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
15Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgumsNoslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgums12.06.1920lv
16J. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemJ. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem30.12.1919lv, pl
17Krievijas Tautas komisāru padome pieņem dekrētu par analfabētisma likvidāciju KrievijāKrievijas Tautas komisāru padome pieņem dekrētu par analfabētisma likvidāciju Krievijā26.12.1919lv, pl, ru
18Bermonts piesūta ultimātu Latvijas pagaidu valdībaiBermonts piesūta ultimātu Latvijas pagaidu valdībai07.10.1919lv
19Neatkarības cīņas. Igaunijas armija atbrīvo Limbažus no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemNeatkarības cīņas. Igaunijas armija atbrīvo Limbažus no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem20.06.1919lv
20Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemSoļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem22.05.1919lv

Avoti: news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon Līvens16.11.187303.04.1937de, en, lv, ru
    Birkas