Pastāsti par vietu
lv

Latvijas Republikai - 100 gadi

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
18.11.2018

Vērienīgi un skaisti Rīgā un citās Latvijas valsts vietās tika atzīmēta valsts dibināšanas 100.dzimšanas diena. Ar gandarījumu var atzīt, ka uz dienu ir pieklusušas ķildas, savstarpēji apvainojumi un kritika, ka #viss_slikti.

Latvijas valsts simtgades grafisko zīmi veido uzraksts “Latvija”, valsts karogs un cipars “100” ar integrētu bezgalības simbolu – nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu (emblēmas autoru pagaidām nezinām).

Svētku rīts 9.oo sākās ar Dievkalpojumu Doma baznīcā - kā allaž Jānis Vanags savos 18.novembra sprediķos demonstrē valstisku domāšanu un saliek ļoti daudzus akcentus, par kuriem der padomāt ne tikai tiem, kuri pie valdīšanas.  Ceram pievienot Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītā ekumēniskā dievkalpojuma saiti.

11.oo - LR Saeimas svinīgā sēde. Ināras Mūrnieces runa (ceram pievienot tekstu). 

Saeimas spīkere aicināja politiskās partijas ar lielāku atbildību izturēties pret priekšvēlēšanu solījumiem, uzsverot, ka partijām uz vēlēšanām jāizvirza tādi kandidāti, kas bauda iedzīvotāju cieņu. No Saeimas tribīnes Mūrniece pateicās ikvienam, kas strādā Latvijas labā. Amatpersona ļoti aktīvi lieto izteiksmes formu - es gribētu, es vēlētos. Arī šoreiz tas neizpaliek:

Šajā svētku reizē es vēlos pateikties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš palīdzējis mūsu valstī sagaidīt 99-to dzimšanas dienu, skaistākai, drošākai, labākai, bagātākai – visiem Latvijas patriotiem, latviešiem un cittautiešiem, paldies visiem, kas ir ārpus Latvijas, bet ar Latviju sirdī, paldies skolotājiem, ārstiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, zemniekiem, ikvienam, kurš labi dara savu darbu,” sacīja Mūrniece. Pēc šāda runas sākuma gribas mudināt-  ja ir tāda vēlme, nu saņemies un pasaki taču beidzot.

14.oo ilgi gaidītā un plaši reklamētā karaspēka parāde no 11.novembra Krastmalas - kopā ar Latvijas karavīriem, zemessargiem, jaunsargiem, glābējiem un policistiem parādē piedalījās arī NATO valstu sabiedroto kaujas vienības. Vareni un jaudīgi, lai gan vienlaikus jāatzīmē, kā ieroču žvadzināšana un dižošanās ar spējām šaut un nīdēt vairāk piestāv padomju tradīciju glabātājiem, Ziemeļkorejai un vēl kādām kareivīgām valstiņām, kuras vēlas sevi pieteikt ar baisu tēlu. Joprojām nav dižošanās ar ārstiem, zinātniekiem, skolotājiem un citu krietnu darbu veicējiem.

Parādi apmeklēja  daudzi goda viesi, tostarp Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Islandes prezidents Gudni Jouhannessons, Norvēģijas bruņoto spēku komandieris admirālis Haukons Brūns-Hansens, ASV spēku Eiropā komandiera vietnieks ģenerālleitnants Stefans Tvītijs, Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnais un Baltijas Aizsardzības koledžas komandants ģenerālmajors Andis Dilāns.

Lielu neizpratni, bet Lietuā pat sašutumu izraisīja ziņa, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uz Latviju nav devusies, jo radusies kāda ķibele ar Lietuvas gaisa spēku militāro lidaparātu. Izskan virkne neizpratnes pilnu jautājumu, vai tiešām, gatavojot sev vietu turpmākā politiskā karjerā, kareivīgā dāma spēj sevi reprezentēt tikai militārā lidmašīnā. nespējot noreaģēt un doties uz netālo Rīgu ar automašīnu, kas aizņemtu nepilnas 2.5- 3 stundas vai, piemēram, ar AirBaltic lidmašīnu, kuras regulārajā reisā prezidentei vienmēr atrastos vieta. Lietuviešu sociālie tīkli izreikuši bargu kritiku prezidentei par šo nedraudzīgo soli.

Jāatgādina, ka Gribauskaite neaizlidoja arī uz Igauniju, atrunājoties ar sliktiem laika apstākļiem. Savukārt, igauņu ministru kabinets, atrodoties dziļā politiskā diskusijā par valdības darbu, spēja vienoties kopīgai Latvijas himnas nodziedāšanai pie vēstniecības ēkas Tallīnā. Igaunijā Latvijas simtgade tiek akcentēti atzīmēta.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
2Tiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviskiTiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviski04.12.1931lv
    Birkas