Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis

Pirmo reizi Kvieša kandidatūru prezidenta amatam nominēja 1927.gadā.

Pirmajā balsošanas kārtā viņš savāca 47 balsis, bet otrajā kārtā 43 balsis. Trešajai kārtai Zemnieku savienība vairs Kviesi neizvirzīja, un par prezidentu kļuva Gustavs Zemgals.

1930.gada prezidenta vēlēšanās Zemgals kategoriski atteicās kandidēt uz atkārtotu termiņu. Zemnieku savienība kā savu kandidātu izvirzīja Kviesi, bet sociāldemokrāti Saeimas priekšsēdētāju Dr.Paulu Kalniņu.

Pirmajā balsošanas kārtā 8.aprīlī Kviesis saņēma 47 balsis, bet Kalniņš - 36.

Vēlēšanas ieilga, līdz beidzot vienpadsmitajā balsojumā 9.aprīlī Saeima ar 55 balsīm, 34 deputātiem balsojot pret, Kviesi ievēlēja par trešo Latvijas Valsts prezidentu.

1930.gada 12.novembrī Kviesis apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi.

1933.gada 4.aprīlī Saeima jau pirmajā balsojuma kārtā ar 52 balsīm, otram kandidātam Dr.P.Kalniņam saņemot tikai 25 balsis, Kviesi ievēlēja par prezidentu uz atkārtotu termiņu.

1934.gada 15./16.maija naktī toreizējai ministru prezidents Kārlis Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu. Kaut arī Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus un parakstīt Ulmaņa Ministru kabineta izdotos likumus. Ievērojot to, ka Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis Satversmes darbību, Kviesis varēja palikt savā amatā līdz Satversmes darbības atjaunošanai un jauna prezidenta ievēlēšanai, taču Ulmanis, pamatojoties uz paša 1936.gada 12.martā izdoto likumu, 11.aprīlī pats pārņēma prezidenta pilnvaru pildīšanu.

Pēc prezidenta amata atstāšanas Kviesis atgriezās advokatūrā.