Pastāsti par vietu
lv

Livonijas karš: Cēsu kaujas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
21.10.1578

Cēsu kauja bija pavērsiens Livonijas kara gaitā, kas noveda pie Krievijas sakāves un pilnīgas atteikšanās uz pretenzijām uz bijušās Livonijas konfederācijas teritoriju uz vairāk kā 100 gadiem. Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (Livländischer Krieg /Erster Nordischer Krieg/ Ливонская война, / Liivi sõda /Livonijos karas /25-årskriget mot Ryssland, / I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558 - 1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558-1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561-1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561-1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

1578. gada Cēsu kauja notika Livonijas kara noslēguma posmā 1578. gada oktobrī.

Apvienotais zviedru un poļu-lietuviešu karaspēks ar vietējo - latviešu, līvu un vāciešu karavīru palīdzību sagrāva krievu armiju, kas bija aplenkusi Cēsu cietoksni.

***

Tiešais kara cēlonis bija tas, ka Krievijas cars Ivans IV (arī "Jānis Briesmīgais" vai "Ivans Bargais") pieprasīja Livonijas konfederācijai samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par Tērbatas bīskapijas zaudēšanu.

1478. gadā Maskavas lielkņaziste bija vardarbīgi pievienojusi Novgorodas republiku un tagad uzskatīja, ka Tērbata, kura 12. gadsimtā ir bijusi Novgorodas valsts (kuru tolaik pārvaldīja Lietuvas kunigaiši, nevis Maskavija) atkarībā, tāpēc Livonijai ir jāatmaksā Maskavijai kopš tā laika neievāktie mesli. Faktiski gan tika turpināta jau agrāk aizsākta karadarbība.

1554. gada 17 janvārī krievu – tatāru karaspēks iebruka Livonijā, nodedzināja kuģus pie Rīgas un iztukšoja abus Daugavas krastus.

1557. gadā krievi Livoniju izlaupīja vēlreiz. 

1577. gada sākumā Cēsu pilsoņi sacēlās pret Polijas-Lietuvas karaspēka garnizonu un lūdza Krievijas ieceltās Livonijas marionešu vasali Magnusu pārņemt pilsētu savā valdīšanā.

Krievijas cars Jānis Briesmīgais sakarā ar aizdomām par sava "ieceltā Livonijas valdnieka"- Magnusa nodevību, lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet Magnusam uzticīgie karavīri pilī uzspridzinājās. Magnuss vēlāk gan tika atbrīvots no apcietinājuma, bet redzēdams krievu nežēlību un nodevīgo dabu, pārgāja krievu pretinieku pusē.

1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm.

Jānis Briesmīgais lika vojevodam Ivanam Mstislavskim un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Krievu karaspēks ilgstoši aplenca pilsētu, kuras aizstāvji cieta no bada. Beidzot lielgabalu apšaudes rezultātā cietokšņa sienā tika izsists liels caurums, tomēr krievi pārtrauca aplenkumu sakarā ar ziņām par poļu un livoniešu papildspēku tuvošanos Hodkeviča un Bīriņa vadībā.

1578. gada vasaras beigās krievi ieņēma karaļa Magnusa rezidenci Peltsamā (Põltsamaa, vācu: Oberpahlen) un cars pavēlēja steidzami ieņemt arī pēdējo Magnusam uzticīgo cietoksni Cēsīs. Vienlaikus palīgā Cēsīm devās apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks

1578. gada 21. oktobrī pie krievu aplenktās Cēsu pils viņiem uzbruka apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā.

Krievi paspēja pārkārtoties kaujai, tomēr veiksme nebija viņu pusē. Maskaviešu karaspēka sastāvā karojošie tatāru jātnieki nespēja noturēties pret sabiedrotajiem un glābās bēgot, savukārt, krievu kājnieki atkāpās savos nocietinājumos. Naktī kauja pierima un kņazs Goļicins un citi vojevodas nolēma atkāpties, jeb faktiski aizbēga no kaujas lauka uz krievu karaspēka tālaika galveno bāzi - ieņemto Tērbatu.

No rīta kauja turpinājās un bez vadības palikušais krievu karaspēks tika sakauts un zaudēja ap 7000 vīru un 24 lielgabalus. 

Krievu artilēristi, kuri iepriekš bija izlaupījuši un slepkavojuši pilsētā, un zinādami, kas viņus gaida, ja nonāks bez lielgabaliem Ivana IV rokās, -   neesot padevušies,- daļa pakārušies uz saviem lielgabaliem.

Kauja pielika punktu krievu kara panākumiem bijušās Livonijas teritorijā un Ivans IV  sāka meklēt iespējas sākt miera sarunas.

Tomēr Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs nolēma karu turpināt līdz pilnīgai uzvarai. Lai gan viņam izdevās atbrīvot senās baltu un somugru zemes līdz pat Maskavai, pilnīgu uzvaru pār krievu- tatāru karaspēku iegūt viņam neizdevās. Senās baltu un somugru zemes starp Pliskavu un Maskavu palika Maskavijas rokās un nākošajos gadsimtos tika pilnībā pārkrievotas.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Dānijas karaliene Margrēte II atkāpjas no Dānijas troņaDānijas karaliene Margrēte II atkāpjas no Dānijas troņa31.12.2023lv
2Pirmā sieviete Zviedrijas premjerministra amatā Magdalēna Andersone atkāpjas 7 stundas pēc apstiprināšanasPirmā sieviete Zviedrijas premjerministra amatā Magdalēna Andersone atkāpjas 7 stundas pēc apstiprināšanas24.11.2021en, lv
3Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
4
Rīgā, Biķernieku ielā 58 - četrkārtīga slepkavība13.12.1989lv
5Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
6Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
7Huta Pieniacka massacreHuta Pieniacka massacre28.02.1944en, pl, ru
8
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
9Pamatakmens ielikšana viesnīcai "Cēsis"Pamatakmens ielikšana viesnīcai "Cēsis"25.09.1939lv
10Hibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā RepublikaHibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika16.12.1918en, lv
11Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
12Pāvests Benedikts XV ar bullu "Hodie Nos" atjauno Rīgas bīskapiju un ieceļ O'Rurki par Rīgas diecēzes bīskapuPāvests Benedikts XV ar bullu "Hodie Nos" atjauno Rīgas bīskapiju un ieceļ O'Rurki par Rīgas diecēzes bīskapu29.09.1918lv
13Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija 26.04.1795lv, ru
14Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa 28.03.1795lv, pl
15Pirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībaiPirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībai05.08.1772en, lv, pl
16Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
17Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.01.06.1710lv
18Par Polijas karali ievēlē Staņislavu LeščinskiPar Polijas karali ievēlē Staņislavu Leščinski12.07.1704lv, pl
19Lielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kaujaLielais Ziemeļu karš: Daugavas jeb Spilves kauja19.07.1701de, ee, en, lv, pl, ru
20 Rīgā ar savu karaspēku (7000 vīru) ierodas Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš sāk gatavoties Spilves kaujai pret apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem Rīgā ar savu karaspēku (7000 vīru) ierodas Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš sāk gatavoties Spilves kaujai pret apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem04.07.1701lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jans Karols HodkevičsJans Karols Hodkevičs00.00.156024.09.1621ee, en, lt, lv, pl, ru, ua
    2Magnuss Kurzemes bīskapsMagnuss Kurzemes bīskaps26.08.154018.03.1583lv
    3Andžejs  SapehaAndžejs Sapeha00.00.153911.10.1621lv
    4Jans HodkevičsJans Hodkevičs00.00.153700.00.1579en, lv, pl, ru
    5Stefans BatorijsStefans Batorijs27.09.153312.12.1586de, ee, lt, lv, pl, ru, ua
    6Ivans IV BargaisIvans IV Bargais25.08.153028.03.1584en, lv, ru
    7Gothards KetlersGothards Ketlers02.02.151717.05.1587lv

    Vietas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Cēsu pilsCēsu pils00.00.120900.00.1703lv
    2Gaujienas pilsdrupasGaujienas pilsdrupaslv
    Birkas