Pastāsti par vietu
lv

Mākslas filmas "Dvēseļu putenis" pirmizrāde

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
08.11.2019

Šajā dienā visā Latvijā notika vērienīga mākslas filmas "Dvēseļu putenis" pirmizrāde - lielākajos kinoteātros Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Siguldā, Valmierā, Talsos, Madonā, Jūrmalā, Smiltenē, Cēsīs, Kuldīgā, Ogrē un Jelgavā. Ilgāku laiku bija ļoti traucējoši, ka mēģina uzspiest jaunvārdu - spēlfima. Noskatoties šo filmu, beidzot var saprast starpību. Šī pa ilgiem laikiem ir izdevusies vērienīga mākslas filma

Galveno varoni filmā atveido Oto Brantevics no Turlavas, kuram šī ir pirmā pieredze lielajā kino. Viņš   šai lomai tika izvēlēts kā piemērotākais no 1300 pretendentiem. Pārējo filmas aktieru ansambli veido Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, Gatis Gāga, Jēkabs Reinis, Vilis Daudziņš, Renārs Zeltiņš, Ieva Florence, Grēta Trušiņa un daudzi citi. Kopā ar aktieriem filmā nofilmējās vairāk kā 1500 brīvprātīgie masu skatu aktieri.

Galveno lomu tēlotājiem bija svarīgi precīzi izprast savu tēlu likteni, apjaust strēlnieku ikdienu uz dzīvības un nāves robežas un apzināties, ka tas nepavisam nav noticis tik sen. Tāpēc aktieri filmas militārā konsultanta Ziedoņa Ločmeļa vadībā piedalījās kritušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanā no līdz šim nezināmas apbedījuma vietas, kas tika atklāta meža vidū, veidojot smilšu karjeru.

Ziemassvētku kauju filmēšana norisinājās -17 grādu salā un ilga 13 stundas. No tām vairumam aktieru bija jāpavada filmēšanas laukumā vismaz astoņas stundas no vietas. Skarbie laikapstākļi izaicināja gan komandas, gan tehniskā aprīkojuma izturību. Šajā aukstumā sāka dumpoties tehnika, piemēram, pacēlājs, kas pārstāja kustēties, jo bija sasalis. Savukārt filmēšanas laukuma montāžas datoru vairs nevarēja uzlādēt. Lai piedabūtu to “pie dzīvības”, nācās ņemt palīgā ķermeņa sildīšanai paredzētus spilventiņus.

Līdzīgi kā strēlnieku rindās, arī filmas tapšanā, īpaši masu skatos, iesaistījās daudz brīvprātīgo, rekordliels skaits Latvijas kino vēsturē – pavisam 2000 dalībnieku no 31 pilsētas. Vecākais dalībnieks izrādījās 90 gadus vecs kungs, bet jaunākie – četrus mēnešus veci dvīnīši. Tāpat kā strēlniekos, ar pozitīvu aizrautību brīvprātīgo masu skatu dalībnieku rindās stājās visdažādākie ļaudis: studenti, zemessargi, uzņēmēji, sportisti, juristi, finansisti. Ļoti lielu atsaucību filmēties izrādīja sievietes. Savukārt Cēsu kauju uzņemšanā piedalījās jauni puiši 12 līdz 16 gadu vecumā. Tas ir vecums, kas vēsturiski atbilst patiesajiem notikumiem – arī vēsturiskajās Cēsu kaujās brīvprātīgi piedalījās skolas vecuma puikas.

Filmā attēlotajā laikmetā tetovējumi bija raksturīgi jūrniekiem, noziedziniekiem un vieglas uzvedības sievietēm. Tie izskatījās ļoti atšķirīgi no mūsdienu tetovējumiem. Taču Renāra Zeltiņa (filmā atveido Spilvu) muguru un rokas klāj tetovējumi. Lai tos nomaskētu, grima meistaru komanda strādāja piecas stundas no vietas. Maskēšanu sāka divos naktī, lai paspētu līdz filmēšanas sākumam; Renārs procedūras laikā gulēja. Savukārt tiem puišiem, kuriem ir caurdurtas ausis, caurumus ausīs aizklāja ar grima silikonu.

Ziemassvētku kauju laikā pirms kameras ieslēgšanas “kritušajiem” tika uzpūsts mākslīgais sniegs. Lai uz siltās sejas tas nekustu, vispirms ādu noklāja ar speciālu kukurūzas pārslu maisījumu. Lai panāktu sasalušas ādas efektu kritušajiem kaujiniekiem, grima māksliniekiem vajadzēja apmēram 3 litrus olu baltuma, bet kritušo un ievainoto savainojumiem – ap 15 litriem mākslīgo asiņu. Nereti līķu tēlotāji ir jāgrimē pat ilgāk nekā “dzīvie”. Katru reizi no jauna tika veidotas arī filmas varoņu rētas. Galvenajam varonim Artūram (aktieris Oto Brantevics) kaklu rotā cīņās iegūta rēta. Tā tika izgatavota no silikona atbilstoši dažādām dzīšanas stadijām un katru reizi līmēta no jauna – pavisam aptuveni 40 reižu visā filmēšanas laikā.

“Dvēseļu puteņa” vajadzībām tika izveidoti seši dažādi ierakumi, divas lauku saimniecības, bēgļu nometne un treniņnometne; filmēšana notika arī autentiskās cīņu vietās, piemēram, Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos, pie Ložmetējkalna un Tīreļpurvā tieši blakus strēlnieku apbedīšanas vietai, kā arī pie Antiņu kapiem. Visvairāk filmas epizožu uzņemtas kinopilsētiņā Cinevilla, bet kopā filmēšana notikusi vismaz 15 dažādās vietās. Ierakumi, kas izveidoti Ādažu poligonā, dažādos rakursos kalpoja vairāku kauju ainu filmēšanai. To nostiprināšanai bija vajadzīgi 1000 smilšu maisi. Taču vislielākās grūtības sagādāja bedru rakšana ziemā, lai paslēptu sniega un kūdras lielgabalus, tāpēc nācās pieaicināt profesionāļus – kapraču brigādi.

(Ierakstu ceram tuvākā laikā papildināt norādot vismaz tās personas, kuras uzrādītas filmas titros. )

Izmantoti Tvnet.lv materiāli

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Karaļa jaunā filma jeb Svēdeļu tupenisKaraļa jaunā filma jeb Svēdeļu tupenis02.12.2020lv
2Latvijas Republikai 101 un Jāņa Vanaga uzruna LatvijaiLatvijas Republikai 101 un Jāņa Vanaga uzruna Latvijai18.11.2019lv
3Jūras pērle - Latvijas kultūras mantojumam veltītais koncerts DzintarosJūras pērle - Latvijas kultūras mantojumam veltītais koncerts Dzintaros30.07.2018lv
4Kaligula - vēsturiski erotiska drāmaKaligula - vēsturiski erotiska drāma14.08.1979en, lv, ru
5Zviedru filma "Viņa dejoja tikai vienu vasaru"Zviedru filma "Viņa dejoja tikai vienu vasaru"17.12.1951en, lv, ru
6Pilsonis KeinsPilsonis Keins05.12.1941en, lv, ru
7Pilnmetrāžas krāsu animācijas filmas- Disneja  Sniegbaltīte un septiņi rūķīši pirmizrādePilnmetrāžas krāsu animācijas filmas- Disneja Sniegbaltīte un septiņi rūķīši pirmizrāde21.12.1937en, lv, pl, ru
8Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgumsNoslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgums12.06.1920lv
9Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"05.02.1852en, lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Ziedonis LočmelisZiedonis Ločmelis29.05.196131.10.2021lv
    2Aleksandrs GrīnsAleksandrs Grīns15.08.189525.12.1941lv
    Birkas