NATO noslēdz 13 gadus ilgo kaujas misiju Afganistānā

NATO vadītie koalīcijas spēki svētdien stingras drošības apstākļos svinīgā karogu nomaiņas ceremonijā Kabulā noslēguši 13 gadus ilgo kaujas misiju Afganistānā, lai no 1.janvāra sāktu jauno atbalsta, apmācību un konsultāciju misiju "Resolute Support".

"Šī diena iezīmē viena laikmeta beigas un cita, jauna sākumu,"

uzrunā karavīriem paziņojis NATO spēku komandieris Afganistānā ģenerālis Džons Kempbels.

"Jūs esat padarījuši Afganistānu stiprāku, bet mūsu valstis - drošākas."

***

• 11. septembrī ASV notika plašs masu terora akts, kurā bojā gāja 2 976 cilvēki, lielāko tiesu civiliedzīvotāji.
• 12. septembrī lielākā daļa valstu pauž solidaritāti ar ASV un nosoda terora aktu. Dž. V. Bušs paziņo, ka vienāds sods gaida gan terora akta veicējus, gan teroristu atbalstītājus. ANO sāk savu 80 darbinieku evakuāciju no Afganistānas Islama Emirāta.
• 13. septembrī ASV valsts sekretārs Kolins Pauels par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja teroristu grupu "Al Qaeda" un tās līderi bin Ladenu, uzskatot, ka dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis šo terora aktu. Šos terora aktus neesot bijis iespējams īstenot bez AfganistānasTaleban valdības ziņas, jo tā bez kādiem ierobežojumiem ļāva bin Ladenam un tā ļaudīm darboties šīs valsts teritorijā, plānot un īstenot savus plānus. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši Al Qaeda par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu. Krievija un NATO kopīgā paziņojumā aicina visas pasaules valdības apkarot terorismu. Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Jasirs Arafatsaicina arābu valstis pievienoties pretterrisma koalīcijai.
• 30. septembrī Afganistānas sūtnis Pakistānā mulla Abdulsalams Zaifs paziņo, ka viņa valdībai ir zināma bin Ladena atrašanās vieta, taču šo informāciju neizpaudīs viņa paša drošības dēļ.
• 2. oktobrī ASV saviem sabiedrotajiem iesniedz pierādījumus par bin Ladena saistību ar terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā. NATO aktivizē alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. ASV valdība atkārtoti noraida Afganistānas piedāvājumu uzsākt sarunas par bin Ladena vainu un viņa tiesāšanu.
• 4. oktobrī Lielbritānijas premjerministrs Entonijs Blērs parlamentam paziņo, ka vismaz trim teroristiem savulaik ir bijuši kontakti ar bin Ladenu.
• 7. oktobrī, svētdienas vakarā, sākās ASV un Lielbritānijas kara aviācijas (15 bumbvedēji un 25 kaujas lidmašīnas - bumbvedēji B2 bija no ASV gaisa kara spēkiem, bet B1 un B52 no Lielbritānijas Djego Garsijas gaisa spēku bāzes Indijas okeānā, savukārt triecienlidmašīnas bija no reģionā izvietotajiem aviācijas bāzes kuģiem; bez tam uzbrukumā piedalījās arī Arābijas jūrā izvietotie karakuģi un zemūdenes, kas izšāva aptuveni 50 spārnotās raķetes) uzlidojumi militāriem mērķiem Afganistānā.
• Piekrišanu iesaistīties karadarbībā mazliet vēlāk deva vairāk nekā 40 pasaules valstis. Pirmajā uzbrukuma kārtā tika bombardētas ar aviobumbām un spārnotajām raķetēm Afganistānas militāro spēku bāzes, lidostas, kā arī Al Qaeda apmācības nometnes. Tika bombardētas Kabula, Dželelabada, Kandahāra.
• Vienlaikus sākās t.s. Ziemeļu alianses spēku ofensīva uz sauszemes. Sabiedrotie atbalstīja iebrukumu un tam sekojošās stabilizācijas operācijas, jo militāro darbību likumīgu padarīja ANO mandāts. Bez tam pēc 11. septembra terora akta, ko pasludināja par "uzbrukumu ASV", tika aktualizēts NATO Statūtu 5. pants - ja uzbrūk vienai dalībvalstij, pārējās militāri tai palīdz aizstāvēties. Pakistāna Pakistāna atbalstīja ASV militāros triecienus pret kaimiņvalsti, taču turpināja uzskatīt Taleban par Afganistānas likumīgo valdību.
• 12. novembrī Taliban spēki atstāja Kabulu, dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu. Pēc divām dienām, 14. novembrī pilsētā iebrauca Ziemeļu alianses tanki. ASV vadītās alianses spēki okupēja valsti līdz laikam, kad tiks izveidota Rietumiem draudzīga valdība.
• 2003. gada augustā NATO oficiāli pārņēma Starptautiskos drošības palīdzības spēku (International Security and Assistnace Force - ISAF) vadību, kas bija Ziemeļatlantijas alianses pirmā misija ārpus eiroatlantiskās zonas (NATO vadītajā misijā Afganistānā dien arī 170 Latvijas karavīri).

Kara iznākums

Bojāgājušie: 

NATO koalīcijas spēki- vismaz 14,859, ts.k.

• United States: 2,347,
• United Kingdom: 453,
• Canada: 158,
• France: 86,
• Germany: 54,
• Italy: 48,
• Denmark: 43,
• Australia: 41,
• Poland: 40,
• Spain: 34,
• Georgia: 27,
• Netherlands: 25,
• Romania: 21,
• Turkey: 14,
• NATO: 12,
• New Zealand: 11,
• Norway: 10,
• Latvia: 4,
• Citi NATO: 42
• Afgāņi:  10,086

Taleban / Al Qaeda:

• 20,000–35,000

Civiliedzīvotāji:

• 16,725–19,013

------------