Pastāsti par vietu
lv

Nodibināts Teitoņu ordenis

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
19.11.1190

Jeruzalemes Svētās Marijas Teitoņu Nama Brāļu Ordenis (lat. Fratrum Theutonicorum ecclesiae S. Mariae Hiersolymitanae vai Ordo domus Sanctae Mariae Teutonicorum in Jerusalem; abreviatūra: O.T. - Ordo Theutonicorum), literatūrā arī Teitoņu ordenis - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Eiropā viduslaikos, XII gs. Austrumeiropā. Precīzi izveidošanas dati un notikumi nav zināmi, avotos sastopamas vairākas versijas.

Organizācijas pamatā bijis aptuveni 1128. gadā Jeruzalemē Brēmenes un Lībekas tirgotāju izveidotais hospitālis, kura mērķis bija palīdzības sniegšana slimiem un nabadzīgiem vāciskas izcelsmes svētceļniekiem.

Ap 1189. gadu Švābijas firsts Fridrihs (vāc. Fürst Friedrich von Schwaben) šo brālību pārveidojis par bīskapam pakļautu garīgu bruņinieku brālību (vadītājs kapelāns Konrads), kurai Sv. Romas impērijas imperators Henrihs IV kā atšķirības zīmi tika piešķīris baltu apmetni ar melnu krustu.

1191. gadā 6. februārī pāvests Klements III ar savu bullu to iekļāvis Hospitāliešu ordenī kā vācu filiāli (Fratrum Theutonicorum ecclesiae S. Mariae Hiersolymitanae).

1198. gada 5. martā brālība atdalījās no Hospitāliešu ordeņa kā patstāvīgs mūku-bruņinieku ordenis un 19.02.1199. pāvests Inocents III to apstiprināja.

Sākotnēji Ordeņa valdījumi atradās iekarotajā Levantes (Sīrijas) daļā, taču tās bija atsevišķas, savstarpēji nesaistītas teritorijas.

1191. gadā, kad krustneši no Svētās zemes tika izdzīti, Ordeņa vadības rezidence tika pārcelta uz Venēciju.

1226. gadā Mazovijas (Polijas daļas) kņazs Konrāds aicināja Ordeni palīgā cīņās pret prūšiem, dodot tam lēnī Kulmas zemi. Sarunās starp Ordeni un kņazu, kurās iesaistījās arī imperators Fridrihs II, tika panākts, ka Prūsijā tiks veidota Ordeņa valsts (imperatora vasaļvalsts).

Ar "Rimini Zelta bullu" imperators Fridrihs II (1194.-1250.) apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi un īpašumiem, kurus tas iekaros senprūšu zemēs, bet lielmestram Zalcam piešķīra impērijas firsta statusu.

1228. gadā tur ieradās pirmie ordeņbrāļi ar jauniecelto Prūsijas mestru Hermani fon Balki vadībā.

1229. gadā tika izveidoti pirmie atbalsta punkti (Fogelzanga un Nesava).

1230. gada 12. decembrī pāvests Honorijs III deva savu svētību Ordeņa darbībai Prūsijā, tika uzbūvēts pirmais ordeņa cietoksnis Torna (mūsdienu Toruņa, vāc. Thorn).

1235. gadā Ordenis pārņēma Dobrinas Zobenbrāļu ordeņa īpašumus un iekļāva savā kopējā valdījumā.

1237. gadā Ordenis uzņēma savās rindās praktiski iznīcinātā Livonijas Zobenbrāļu ordeņa paliekas, pievienojot saviem valdījumiem arī tā teritorijas Livonijā (šo Ordeņa provinci literatūrā pieņemts dēvēt par "Livonijas ordeni").

XIII un XIV gs. bija Ordeņa varenības laiki.

Par Ordeņa brāļu skaitlisko sastāvu līdz XIV-XV gs. mijai statistikas nav.

Prūsijā ap 1400. gadu bija aptuveni 1000 brāļu bruņinieku (1418. gadā - ap 500, 1430. gadā - 300).

Livonijā 1451. gadā bija 270 brāļi (195 bruņinieki un 75 priesteri), no tiem Rīgā 14, Vendenē - 12, Narvā - 6.

Smagu sakāvi Ordenis cieta 1410. gadā kaujā pie Grīnvaldes, pēc kuras tam nācās atteikties no plašām teritorijām, bet pats tas kļuva atkarīgs no Polijas- Lietuvas valdniekiem.

***

Ordeni vadīja vēlēts lielmestrs (vāc. Hochmeister, Deutschherrenmeister) kopā ar augstāko amatpersonu - padomnieku (Rathsgebietiger), - virskapitulu (Generalkapitel), kas pildīja padomdevēja, likumdevēja un kontroles funkcijas. Situācijās, kad nebija iespējas sasaukt ģenerālkapitulu, lielmestrs vadīja Ordeni vienpersonīgi (taču ģenerālkapitulam bija tiesības lielmestru atcelt no amata).

Nākamais Ordeņa hierarhijā bija landmestrs (Landmeister), kurš kā lielmestra vietnieks pārvaldīja autonomu Ordeņa provinci un bija virskapitula loceklis. Nākamie hierarhijā bija lielkomturs un maršals - lielmestra vietnieki miera un kara laikā. Atsevišķu ordeņa valdījumu pārvalde atradās bejīmestru, komturu un fogtu rokās, kuriem pakļāvās ierindas brāļi bruņinieki.

Zemes valdījumu struktūras pamatā bija komtureja, tad beijāža. Ordeņa zemes valdījumiem izveidojoties arī citur, tika veidotas ordeņa filiāles jeb atzari kā gana autonomas organizācijas (piem. Livonijas ordenis), kas pakļāvās tikai ordeņa virsvadībai. To pašpārvaldes struktūra bija analoģiska Ordeņa centrālās pārvaldes struktūrai, tikai augstākā pakāpe bija landmestrs.

Pralēli ordeņa brāļiem pastāvēja t.s. "līdzbrāļu" (confratres) kategorija, kas bija pielīdzināta bruņinieka statusam.

Līdzbrāļi varēja būt precējušies un ar īpašumu, no kura daļu pēc to nāves saņēma Ordenis. Par līdzbrāļiem varēja kļūt gan mecenāti - firsti un magnāti, - gan Ordeņa vasaļi. Bez tam Ordeņa militārajās akcijās bieži piedalījās t.s. viesbruņinieki (Gastritter) un laicīgie bruņinieki kā "krusta karotāji", kuriem bija iespēja saņemt zemi iekarotajās teritorijās kā lēni un kļūt par Ordeņa vasaļiem.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Sīrijas konflikts. Turcijas gaisa spēki pie Idlibas notriec Sīrijas lidmašīnu L-39. Vismaz viens no apkalpes locekļiem gājis bojāSīrijas konflikts. Turcijas gaisa spēki pie Idlibas notriec Sīrijas lidmašīnu L-39. Vismaz viens no apkalpes locekļiem gājis bojā03.03.2020lv
2Sīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriektoSīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriekto01.03.2020en, lv
3Sīrijas valdības un Krievijas spēku gaisa uzbrukumā nogalināti 33 Turcijas karavīriSīrijas valdības un Krievijas spēku gaisa uzbrukumā nogalināti 33 Turcijas karavīri27.02.2020lv
4
Mīnēta auto sprādzienā Turcijas okupētajos Sīrijas ziemeļos nogalināti 17 cilvēki, 20 ievainoti26.11.2019lv
5Starptautiskās koalīcijas spēki notriekuši Sīrijas SU-22 virs Sīrijas Starptautiskās koalīcijas spēki notriekuši Sīrijas SU-22 virs Sīrijas 19.06.2017lv, ru
6
Sīrijā uz fugasa uzbraukuša auto sprādzienā bojā gājuši 4, bet ievainoti 2 krievu karavīri16.02.2017lv, ru
7Polis Karols Vojtila - Jānis Pāvils II ievēlēts par Romas pāvestuPolis Karols Vojtila - Jānis Pāvils II ievēlēts par Romas pāvestu16.10.1978en, lv, pl, ru
8Pāvests Benedikts XV ar bullu "Hodie Nos" atjauno Rīgas bīskapiju un ieceļ O'Rurki par Rīgas diecēzes bīskapuPāvests Benedikts XV ar bullu "Hodie Nos" atjauno Rīgas bīskapiju un ieceļ O'Rurki par Rīgas diecēzes bīskapu29.09.1918lv
9Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa 28.03.1795lv, pl
10Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus jūdus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
11Nogalina Turaidas Maiju, plašāk pazīstamu kā Turaidas RoziNogalina Turaidas Maiju, plašāk pazīstamu kā Turaidas Rozi06.08.1620lv
12Tiek apstiprināti Piltenes statūtiTiek apstiprināti Piltenes statūti28.10.1611lv
13Rātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņusRātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņus02.08.1589lv
14Livonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkamLivonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkam04.09.1577lv
15Krievijas Ivans IV iebrūk Livonijā. Sākas Livonijas karš, kurš beidzas tikai 1583. gadāKrievijas Ivans IV iebrūk Livonijā. Sākas Livonijas karš, kurš beidzas tikai 1583. gadā23.01.1558lv
16Livonija noslēdz miera līgumu ar Pleskavas kņazistiLivonija noslēdz miera līgumu ar Pleskavas kņazisti08.09.1443lv
17Notiek Pabaiskas kauja, kurā Livonijas ordenis cieš smagāko sakāvi savā vēsturēNotiek Pabaiskas kauja, kurā Livonijas ordenis cieš smagāko sakāvi savā vēsturē01.09.1435lv
18Žalgires kaujaŽalgires kauja15.07.1410de, en, lv, pl, ru
19Rīgas arhibīskaps Fromolds fon Fifhauzens iesniedz sūdzību Romas pāvestam Inocentam VI par Vācu ordeni, kurš kārtējo reizi sagrābis arhibīskapa īpašumusRīgas arhibīskaps Fromolds fon Fifhauzens iesniedz sūdzību Romas pāvestam Inocentam VI par Vācu ordeni, kurš kārtējo reizi sagrābis arhibīskapa īpašumus23.12.1359lv
20 Dānijas karalis Valdemārs IV Ziemeļigauniju un Tallinu par 19 tūkst. sudraba markām pārdod Vācu ordenim Dānijas karalis Valdemārs IV Ziemeļigauniju un Tallinu par 19 tūkst. sudraba markām pārdod Vācu ordenim29.08.1346lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Ulrich von JungingenUlrich von Jungingen00.00.136015.07.1410de, en, fr, lt, pl, ru, ua
    2Vītauts DižaisVītauts Dižais00.00.135027.10.1430en, lv, pl, ru
    3Vladislavs II JagelloVladislavs II Jagello00.00.134801.06.1434de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    4Viesturs no TērvetesViesturs no Tērvetes00.00.119900.00.1230lv
    5Alberts fon BukshēvdensAlberts fon Bukshēvdens00.00.116517.01.1229de, en, fr, lv, pl, ru
    6
    Dietrich von Altenburg06.10.1341de, en, pl, ru
    7Kaupo no TuraidasKaupo no Turaidas22.09.1217lv
    Birkas