Pastāsti par vietu
lv

Otrās pasaules kara aizsācēji un sabiedrotie - Vācija un PSRS - uzsāk kopīgu Polijas pilsētas Ļvivas blokādi

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
19.09.1939

Ļvova (Ļviva) bija viena no lielākajām Polijas pilsētām ar vienu no lielākajiem garnizoniem. Atbilstoši 1932. gada miera līgumam ar PSRS, Polija neparedzēja uzbrukumu Polijai no PSRS puses, tādēļ visi aizsardzības plāni bija orientēti Rietumu virzienā- pret Vāciju. Saņemot ziņas, ka 17. septembrī PSRS bez kara pieteikuma iebrukusi Polijas teritorijā, Ļvovas garnizona pavēlniecība nevēlējās tam ticēt un sākotnēji pavēlēja poļiem apšaudīt tikai vācu spēkus, bet uz padomju spēku tuvošanos reaģēt tikai ar brīdinājumu. Vācu spēki ģen. Langnera vadībā piedāvāja Ļvovas garnizonam padoties un pilsētu nodot vāciešiem. Ar šādu pašu ultimātu pie poļiem vērsās arī Sarkanās armijas spēku vadība - komandarms Timošenko. Poļu vadība nepiekrita, bet uzsāka brīvprātīgo mobilizāciju un gatavojās pretuzbrukumam- bet tikai Rietumu virzienā.

18. septembra vakarā vācu un krievu spēki bija pilnīgā ielenkuši Ļvovu un sāka rūpīgu tās spēku izlūkošanu. Krievu karaspēks, zinādams, ka poļi joprojām naivi tic krievu neitralitātei un viņiem neuzbrūk, centās ar nelieliem spēkiem iekļūt pilsētā, lai ieņemtu stratēģiski svarīgākos punktus, taču poļi to nepieļāva.

19. septembrī krievi mēģināja pierunāt poļu garnizonu nodot pilsētu PSRS spēkiem, melīgi apgalvojot, ka ieradušies kopā ar poļiem aizsargāt pilsētu no vāciešiem. Taču poļu garnizonam nebija tādu pilnvaru, un pārrunas tika atliktas. Caur kādu dzelzceļa līniju, kuru vēl kontrolēja poļi, pilsētā tika ievesti vairāki tūkstoši vieglo ieroču, tai skaitā 3 (!) lielgabali. Poļu spēki bija saņēmuši pietiekami daudz informācijas, lai saprastu, ka krievu un vācieši darbojas saskaņoti.

20. septembrī poļu spēku ģenerālis Sikorskis pavēlēja gatavoties aplenkumam un aizsardzībai. Gan vācu, gan krievu spēki gatavojās ģenerāluzbrukumam, kurš bija saskaņots uz 21. septembra rītu (lai piespiestu poļus padoties krieviem, kuriem Ļvova "pienācās", vāciešiem bija jāuzsāk uzbrukums pirmajiem). Vienlaikus krievu spēki vairākkārt ar nelieliem spēkiem uzsāka apšaudi ar mērķi gan izzināt pozīcijas, gan cerot iekļūt piepilsētās. Turpinājās arī pārrunas.

21. septembrī vācu komandieris Langners secināja, ka pilsēta kā uzbrukuma mērķis vāciešiem zaudējusi nozīmi; turklāt, pēc Molotova Ribentropa pakta tā pienācās PSRS.  Zinot, ka poļu spēki, lai arī ir pilnībā aplenkti, ir gatavi cīnīties, un tas varētu nest ievērojamus zaudējumus, vācieši nolēma uzbrukumus Ļvovai pārtraukt. Vēl vairāk,- vācieši tās pašas dienas vakarā nolēma savas ieņemtās pozīcijas atdot krieviem, lai tie varētu uzbrukt efektīvāk. Lai poļi nevarētu izlauzties no pilsētas, abi agresori uzsāka kopēju patrulēšanu.

Redzot situācijas bezcerīgumu, jo pilsēta bija pilnībā aplenkta un izlauzties poļu spēki varētu tikai viena vai otra ienaidnieka pilnīgi kontrolētā teritorijā, 22. septembrī poļi padevās un nodeva Ļvovu Sarkanai armijai pret vairākiem nosacījumiem- poļu karavīru un virsnieku tai skaitā tiesībām brīvi pārvietoties. PSRS parakstīja visus poļu nosacījumus bez iebildēm.

Aresti sākās nākošā dienā.

Līdz abu sabiedroto - Vācijas - PSRS līguma laušanai 1941.g.21. jūnijam krievi no okupētās Austrumpolijas izsūtīja līdz 2,000,000 poļu.

Arestētos poļu virsniekus- vairāk kā 20,000, kuri bija sagūstīti - krievi nogalināja jau pirms kara sākuma - 1940. gadā- Katiņā u.c. 

Włóczęgi - Tylko we Lwowie

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Izjaukts valsts apvērsuma mēģinājums VācijāIzjaukts valsts apvērsuma mēģinājums Vācijā07.12.2022lv
2Mehiko, Meksikā sabrukusi metro estakāde, pār kuru braucis vilciens. Vismaz 23 gājuši bojā, ap 70 ievainotoMehiko, Meksikā sabrukusi metro estakāde, pār kuru braucis vilciens. Vismaz 23 gājuši bojā, ap 70 ievainoto04.05.2021lv
3
Vilcienu sadursmē Maskavā ievainoti vismaz 50 cilvēki09.04.2017lv
4Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
5Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
6Polijas pagrīdes valsts diena Polijas pagrīdes valsts diena 27.09.1998lv, pl, ru
7Polija sāk demonstrēt PSRS populāro 21 sēriju garo filmu - Četri tankisti un sunsPolija sāk demonstrēt PSRS populāro 21 sēriju garo filmu - Četri tankisti un suns25.09.1966lv, ru
8Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzolejaStaļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja31.10.1961lv, pl, ru
9
Otrais pasaules karš: ASV pārtrauca materiālu piegādes PSRS pēc lendlīzes programmas21.08.1945lv
10Otrais Pasaules karš. Stājās spēkā Japānas bezierunu kapitulācijas aktsOtrais Pasaules karš. Stājās spēkā Japānas bezierunu kapitulācijas akts15.08.1945en, lv, pl
11
Otrais Pasaules karš. Britu spēki pārņem kontroli pār Libānu un Sīriju01.06.1945en, lv
12Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš. Kara gaitā Krievijas (PSRS) okupētajās valstīs, okupācija turpinās vēl 46 gadus Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš. Kara gaitā Krievijas (PSRS) okupētajās valstīs, okupācija turpinās vēl 46 gadus 08.05.1945en, fr, lv, pl, ru
13
Otrais Pasaules karš: sākās Prāgas ofensīva06.05.1945lv
14Otrais Pasaules karš: admirālis Karls Dēnics pavēlēja visām vācu zemūdenēm pārtraukt kaujas operācijas un atgriezties to bāzēsOtrais Pasaules karš: admirālis Karls Dēnics pavēlēja visām vācu zemūdenēm pārtraukt kaujas operācijas un atgriezties to bāzēs05.05.1945lv
15
Otrais pasaules karš: Padomju armija ieņēma Ščecinu26.04.1945lv
16Otrais Pasaules karš: sākās Ivodzimas kaujaOtrais Pasaules karš: sākās Ivodzimas kauja18.02.1945lv
17Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveideOtrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide14.11.1944en, lv
18
Otrais pasaules karš: PSRS spēki ieņēma Rumāniju22.08.1944lv
19Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem 31.07.1944lv
20Komunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājusKomunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājus27.05.1944lv

Karte

Avoti: wikipedia.org

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Franciszek Józef Hüttel30.07.190900.00.1940pl
    2Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    3Vladislavs SikorskisVladislavs Sikorskis20.05.188104.07.1943de, ee, en, fr, lv, pl, ru, ua
    4Josifs StaļinsJosifs Staļins18.12.187805.03.1953de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas