Pastāsti par vietu
lv

Pētera Pētersona lugas “Man 30 gadu” atkārtots uzvedums Nacionālajā teātrī

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
24.05.2018

2018.gada 24. maijā - izcilā atviešu dramaturga, režisora un kultūras darbinieka Pētera Pētersona 95. dzimšanas dienā, Latvijas Nacionālajā teātrī notiek viņa lugas  “Man 30 gadu” pirmizrāde. Izrādes oriģinālmūzikas autors ir Raimonds Pauls, režisore Ināra Slucka. Izrādē skanēs dzīvā mūzika, pie klavierēm pats Maestro.

“Tas ir mans veltījums Pēterim Pētersonam. Režisoram – suģestējošai personībai, ar kuru man palaimējās strādāt kopā gan izrādē “Tikai muzikants”, gan viņa pēdējā darbā “Fēliks un Felicita” – norādījusi izrādes režisore Ināra Slucka.

Latvijas Nacionālajam teātrim šī ir otrā satikšanās ar izrādi “Man 30 gadu”, jo tā jau iestudēta 1962. gadā Alfrēda Jaunušana režijā. Šo lugu Pēteris Pētersons ir speciāli bija veltījis Veltai Līnei, jaunajā iestudējumā galvenās varones Rozes lomu spēlē Dita Lūriņa. Izrādē iesaistīts plašs aktieru ansamblis, galvenajās lomās līdzās Ditai Lūriņai ir arī Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis, Zane Dombrovska, Agnese Cīrule, Raimonds Celms, Madara Bore, Ilva Centere, Ance Kukule, Laura Siliņa, Uldis Siliņš, Ainārs AnčevskisMārcis Maņjakovs, Uldis Anže, Romāns Bargais, Kārlis Reijers, Igors Šelegovskis, Kristaps Ķeselis.

Izrāde ir par 60.gadu jauniešiem, strādniekiem, kuriem "pieder" pasaule, kuri ceļ gaišo komunisma nākotni un kuri lielus lēmumus, arī skar personīgo dzīvi, pieņem komjauniešu un biedru sapulcēs.

Galvenās varones Rozes stāsts ir par dzīves jēgas meklējumiem – ir vai nav 30 gadu vecumā iespējams mainīt greizi nogājušu dzīvi? Kāda ir akārtējo tolerance pret atšķirīgo sabiedrībā, kura cenšas visus padarīt vienādus un kura sludina neiecietību pret atšķirīgo? Faktiski jau nekas nav mainījies. Bet izrādē 60. gadu kolorīts ienāk ne tikai mūzikā, bet arī vidē – Roze nolemj uzsākt darbu jaunā tilta cēlāju kolektīvā, kurā viņai nu jāstrādā kopā ar jaunības mīlestību Kasparu. Bet tiltam šai stāstā, protams, būs arī simboliska loma – jo tiltus, pa kuriem aiziet citam pie cita, mēs meklējam joprojām. Un mīlestību pazina visos laikos, arī tie, kuri dzīvoja un bija jauni padomju laikos.

Īpaši šim iestudējumam sagatavotas 18 Maestro melodijas ar jauniem, sižetam pieskaņotiem dziesmu tekstiem, kuru autors ir Edvīns Raups. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tās dažas melodijas, kuras skanēja pirmajā “Man 30 gadu” iestudējumā 1962. gadā un kuras skan arī šajā, ir pati pirmā Maestro sarakstītā teātra mūzika. Šo dziesmu vārdu autori ir Alfrēds Krūklis, Ziedonis Purvs, Laimonis Vāczemnieks un pats Pēteris Pētersons.

Mūziķi: Raimonds Macats vai Juris Kristons, Valdis Zilveris, Andris Grunte vai Norberts Skraucis, Artis Orubs vai Kaspars Grigalis vai Kaspars Kurdenko, Indriķis Veitners vai Eduards Raubiško

Arta Dzērves video vīzijas skatīājiem rāda Akmens (tajā laikā saukts par Oktobra) tillta celtniecības gaitu, kas tika pabeigta 1957.gada rudenī. Kā tas ierasts, Nacionālā teātra skatuve spēj uzburt jebkuru gaisotni. Tā jau ir tradīcija, ka scenogrāfija ir izcila. Skatoties izrādi gan radās jautājums, kā tas ir iespējams uz izrādi veidot tik drošas un varenas trīs līmeņu konstrukcijas? Tagad, normatīvo aktu nomāktajā pasaulē, reālā dzīvē šāda konstrukcija prasītu būvvaldes un daudzu citu ierēdņu parakstus, ka to var lietot.

Runājot par šo iestudējumu, galvenokārt gribas gribas lietot vārdu - stils. kurš ir ievērots nevainojami. Teātra izrādē to ir grūtāk īstenot, kā, piemēram, filmā. Par tā laika vīzijas uzburšanu nāk prātā izcilā krievu filma "Stiļagi". Arī šeit ir jūtams gan tā laika ģērbšanās stils, frizūras, ritms (rokenrols, letkis, tvists, steps), gan frizūras. To izrādē veidojusi kostīmu māksliniece Keita, muzikālais vadītājs Juris Vaivads, horeogrāfi un kustību konsultanti Agnese Vanaga un Leonards Vīksne, vokālā pedagoģe Inga Bērziņa.

Kristapa Kalna foto.
Teātra vadītājs un dvēsele Ojārs Rubenis.

Izrādes lielā veiksme ir gan Pētersona personības klātbūtne caur tekstiem, kuri rakstīti 60 gadus atpakaļ. gan Maestro klātbūtne, esot izrādē pie klavierēm, gan iespējams ne visu nosaukto cilvēku kolektīvais radošais darbs, kas nenoliedzami ir izdevies.

izmantoti teatris.lv materiāli

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Mākslas filma - StilīgieMākslas filma - Stilīgie11.12.2008en, fr, lv, ru, ua
2Kaligula - vēsturiski erotiska drāmaKaligula - vēsturiski erotiska drāma14.08.1979en, lv, ru
3Filmas "Melnais orfejs" pirmizrādeFilmas "Melnais orfejs" pirmizrāde12.06.1959en, lv
4Tiek dibināts Latviešu tautas teātris, kas kopš decembra nomā telpas Apollo ēkā pie GrīziņkalnaTiek dibināts Latviešu tautas teātris, kas kopš decembra nomā telpas Apollo ēkā pie Grīziņkalna01.07.1905lv
5Likts pamatakmens Rīgas pilsētas II teātrim (tagad Nacionālais teātris)Likts pamatakmens Rīgas pilsētas II teātrim (tagad Nacionālais teātris)30.06.1899lv

Avoti: timenote.info

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Laimonis VāczemnieksLaimonis Vāczemnieks05.04.192918.12.1998lv
    2Ziedonis PurvsZiedonis Purvs13.10.192313.07.1989lv
    3Velta LīneVelta Līne28.08.192331.12.2012en, lt, lv, ru
    4Pēteris PētersonsPēteris Pētersons24.05.192309.10.1998en, lv, ru
    5Alfrēds KrūklisAlfrēds Krūklis11.05.192117.05.2003en, lv
    6Alfrēds JaunušansAlfrēds Jaunušans24.03.191924.06.2008lt, lv, ru
    Birkas