Pirmais Televox "robots" Rīgas cirkū

Robots ir kustīga, programmējama ierīce, kas spēj darboties bez tiešas cilvēka iejaukšanās (sākotnēji par robotiem sauca arī tālvadāmas mašīnas)

Jau 1898. gadā Nikola Tesla demonstrēja radiovadāmu torpēdu, un balstoties uz saviem "teleautomatizācijas" patentiem, Tesla cerēja iegūt pasūtījumu tālvadāmai ASV Jūras spēku ieroču sistēmai

1920. gadā terminu "Robots" pirmo reizi lietoja Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā R.U.R., šo terminu izgudrojis rakstnieka brālis Jozefs Čapeks. Vārds visticamāk atvasināts no vārda "robota", kas čehu un arī slovāku valodā nozīmē "klaušas".

1926. gadā ASV firma "Westinghouse Electric Corporation" radīja "Televox",- pirmo robotu, kurš varēja izdarīt "lietderīgu darbu". 1930. gadu vidū viņi izveidoja tālvadāmu robotu humanoīdu "Elektro" izstāžu vajadzībām; tas tika izstādīts 1939. un 1940. gadu Pasaules Tirdzniecības izstādēs

Šveiciešu zinātnieks Eižens Vendlings (Eugène Wendling) savu "mehānisko cilvēku"- arī "Televox" izveidoja 1930. gadā. Tam bija vairākas modifikācijas. Konstrukcijas pamatā bija 3 fotolementi ar kuriem varēja vadīt 3 savstarpēji neatkarīgus motorus, sekojoši, robots varēja "pietupties" vai apsēsties, pagrozīt galvu vai kustināt rokas. Protams, tam bija daudzas elektriskas spuldzes- gan acu, gan citās vietās, kas secīgi iedegdamās papildus radīja "kustību" iespaidu. Vēlākos modeļos tika iebūvēta arī skaņu ieraksta ierīce, tādējādi ļaudama robotam atskaņot iepriekš izdarītus ierakstus.

1936. gada Vendlinga robots tika demonstrēts arī Rīgas cirkū. Šis robots tika turpināts attīstīt arī zem nosaukumiem "Mekko” & “Firato”

Sākot ar 1954. gadu, parādījās pirmie rūpnieciskie roboti.

***

Robots Rīgā dziedās  „Kur tu teci, gailīti* 

Tas ir sens cilvēces sapnis, uzbūvēt mēchaniskos vergus, kuri padarītu visus smagos darbus un dotu iespēju cilvēkiem dzīvot vieglu nn patīkamu dzīvi. Jau senie grieķi pirms Kristus dzimšanas bija konstruējuši mašīncilvēku, kuri varēja izdarīt dažas kustības.  Rīdzinieki jau daudz lasījuši par šiem mašīncilvēkiem — robotiem. Viņi tos redzējuši ari filmās. Šī gada vasarā Rīgā bija ieradusies arī robota lidmašīna, kura lidoja bez vadītāja. Tagad Rīgā ieradies arī mašīncilvēks — robots „TeIevox"» kuru vakar intervēja Rīgas preses ļaudis. 

Tas ir milzis- trīs metrus garš spoža metāla bruņinieks, kurš stāv uz lielas, melnas kastes. Acis viņam ir kvēlojoši sarkanas un arī krūtīs deg spožas ugunis. Sirds un plaušu vietā viņam ir dažādi vadi, spuldzes un kondenzātori. Netālu no viņa, pie maza galdiņa, stāv Šveices inženieris Eižens Vendlings — robota „tēvs". Kad viņš piespiež Morzes veidīgo aparātu un raida gaismu uz kādu statīvu, kura galā ir acsveidīgs uztvērējs, lielais robots sāk kustēties. Viņš lēnām piesēžas, tad atkal ceļas, paceļ kreiso, tad labo roku un vingro kā labākais Rīgas vingrotājs. Kad viņam rokā ieliek revolveri, viņš šauj un savas ugunīgās acis grozīdams, ugunīgu muti robots stāsta. ka viņu piecu gadu laikā uzbūvējis inženieris Vendlings, ka viņš ir 2,80 metrus augsts un sver 660 kg. Robots gatavo rīdzniekiem pārsteigumu. Līdz 1. oktobrim viņš iemācīsies dziedāt arī „Kur tu teci, gailīti manu". Robots maksā ap 50.000 latus. So technisko brīnumu rīdzinieki redzēs no 1. oktobra, cirkū. 

http://Rīts, Nr.265 (25.09.1936)