Pirms Britu Parlamenta ēkas uzspridzināšanas tiek sagūstīts Gajs Fokss

Gajs Fokss (Guy Fawkes) bija Jorkā dzimis katoļu sazvērnieks, kurš kopā ar domubiedriem bija izplānojis Vestminsteras pils (Britu Parlamenta ēkas)  un protestantu karaļa Džeimsa I uzspridzināšanu. Sazvērnieki plānoja sākt katoļu sacelsanos, lai Džeimsa I vietā varētu iecelt katoļu valdnieku.

Vestminsteras pils pagrabā tika nogādātas pulvera mucas un degoši materiāli, kuru apsargāšana un aizdedzināšana nakī pirms terorakta bija uzticēta Foksam.

Jau 26. oktobrī kāds no Parlamentā pārstāvētiem lordiem saņēma anonīmu zīmīti ar brīdinājumu neiet uz Parlamenta ēku: "retyre youre self into yowre contee whence yow maye expect the event in safti for ... they shall receyve a terrible blowe this parleament".

Sākumā šai zīmītei netika pievērsta uzmanība, taču dažas dienas vēlāk tā nonāca līdz karalim Džeimsam I, kurš lika pagrabu pārmeklēt. Karaļa apsardzei izdevās atrast gan spridzekli, gan sagūstīt G. Foksu, kurš mucas apsargāja un spridzināšanu novērst.

Fokss un citi sazvērnieki tika spīdzināti un vēlāk sodīti ar nāvi.

Notikuma rezultātā Anglijā radusies paraža 5. novembri atzīmēt kā "Gaja Foksa dienu",- tiek kurināti lieli ugunskuri, kurā tiek sadedzināta Gaja Foksa lelle.

Visdrīzāk, šī ugunskuru dedzināšana saistībā ir ievērojami senāka (salīdzināma ar latviešu Mārtiņdienas svinēšanu- perioda vidus starp rudens ekvinokciju un ziemas saulgriežiem), tikai kopš 1605. gada šī pagāniskā tradīcija sapludināta ar reālu vēsturisku notikumu.

21. gadsimtā Gaja Foksa maska kā Anonymous kustības simbols ieguva plašu izplatību protesta akcijās pret pseidoliberālo valstu valdību politiku, kuras arvien vairāk cenšas pārkāpt personu privātās brīvības (sakaru līdzekļu un sarakstes lasīšana, uz faktiem nebalstīta propaganda, akla pakļaušanās finanšu institūciju diktātam, ģenētiski modificētas pārtikas uzspiešana u.c.)

Gaja Foksa tēls ir sastopams arī latviešu mākslā- gleznotājas Ilzes Jaunbergas darbos

Ilze Jaunberga: “Anonymous maska pirmoreiz ienāca manās gleznās 2012. gadā, darbā “Kritiskā temperatūra”, kas bija veltīts manai subjektīvajai izjūtai par spriedzes pieaugumu pasaulē. Par neskaidras agresīvas enerģijas mutuļošanu dažādās pasaules vietās, sabiedrībā kopumā un bailēm no sprādziena, pēkšņas krīzes."