Pastāsti par vietu
lv

Salaspils kauja

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
27.09.1605

Salaspils kauja bija lielākā Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējāsSalaspils pilsētas 1605. gada 27. septembrī. Apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku.

1600. gadā Zviedrijas karaspēks karaļa Kārļa IX vadībā bija ieņēmis visu Pārdaugavas hercogistes teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar Daugavas upi, proti, Daugavgrīvas, Rīgas un Kokneses cietokšņus.

1601. gada pavasarī Lietuvas hetmanim J.K. Hodkevičam izdevās uzvarēt zviedrus Kokneses kaujā un pārtraukt cietokšņa aplenkumu. Tā gada rudenī liels Polijas-Lietuvas karaspēks karaļa Sigismunda III vadībā pārcēlās pār Daugavu pie Kokneses un atkaroja zviedriem visu Vidzemi un Dienvidigauniju.

Battle of Kircholm 1605 - One of the greatest military victories of Polish-Lithuanian Commonwealth

1605. gadā Zviedrijas karaspēks atkal devās uzbrukumā un 4000 zviedru karavīru grāfa Frederika Joahima Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un aplenca cietoksni, sākot gatavoties Rīgas aplenkšanai. Zviedrijas karaspēku vadīja karalis Kārlis IX un tā sastāvā bija aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku, ieskaitot Vidzemes zemessardzi.

Pole bitwy pod Kircholmem (the place of the battle of Kircholm)

Lietuvas lielhetmanis Jans Karols Hodkevičs spēja sapulcināt karaspēku, kura sastāvā bija 2600 jātnieki un 1300 kājnieki, ieskaitot Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera vadīto 300 Kurzemes un Zemgales jātnieku karaspēku Daugavas kreisajā pusē. Armijas kodolu veidoja labi trenēta smagā kavalērija - t.s. "spārnotie huzāri". Zviedru karalis 26. septembra vakarā, neraugoties uz rudens lietavām, nolēma gar Daugavu doties pretī Hodkeviča karaspēkam un abas armijas sastapās pie Salaspils 18 km attālumā no Rīgas.

Zviedrijas armija rīta gaismā izvietojās pakalnē tagadējā Salaspils parka un Ķesterciema (HES ciemata) vietā. Polijas-Lietuvas armija izvietojās pie Ikšķiles lielceļa aptuveni viena kilometra attālumā no zviedriem, tagadējo Salaspils kapu apkārtnē. Pēc īsa uzbrukuma poļu-lietuviešu karaspēks veica māņu atkāpšanās manevru un ievilināja zviedru karaspēka avangardu staignājā pie tagadējās Salaspils pilsētas austrumu robežas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē.

Kopvalsts huzāru kavalērija kopā ar Kurzemes jātniekiem devās straujā uzbrukumā labajā flangā un sakāva zviedru jātniekus. Tad Hodkevičs pavēlēja uzbrukt arī kreisajā flangā un pilnīgi ielenca zviedru karaspēka priekšējo daļu. Panikā zviedri atkāpās un jau pēc pusstundas kauja beidzās ar pilnīgu zviedru karaspēka sakāvi. Kaujas laikā zviedru karalis Kārlis zaudēja savu zirgu un viņu no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim aizjāt līdz Rīgai.

 

  • Pēc Zviedrijas vēstniecības un Latvijas kultūras fonda iniciatīvas 1995. gadā tika atjaunota piemiņas zīme, kurā iekalti vārdi: "Te 1605. g. 27. IX vidzemnieks Heinrihs Vrede, ziedojot sevi, izglāba Zviedrijas ķēniņa Kārļa IX dzīvību, bet 9000 ķēniņa karavīru krita kaujas laukā".
  • Pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas 1996. gadā par piemiņu Polijas - Lietuvas karaspēka uzvarai pār Zviedrijas karaspēku Salaspilī Rīgas - Daugavpils šosejas kreisajā malā tika novietots piemineklis ar uzrakstiem latviešu un poļu valodās. Piemineklī iekalti Lietuvas, Polijas un Kurzemes ģerboņi un teksts: "Šeit, 1605. g. 27. septembrī, vienā no lielākajām jauno laiku vēstures cīņām - kaujā pie Salaspils (Kirholma) - Polijas karaļvalsts un Lietuvas lielkņazistes karaspēks, piedaloties Kurzemes hercogistes karaspēkam, hetmaņa Jana Karola Hodkeviča vadībā izcīnīja uzvaru pār skaitliski pārāko Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku. Polijas Republikas valdība".

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
3Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
4Ugunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificētUgunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificēt11.02.1970lv
5Strazdumuižas pamiers Strazdumuižas pamiers 03.07.1919lv
6Hibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā RepublikaHibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika16.12.1918en, lv
7Lielbritānijas valdība de facto atzīst Latvijas Republiku Lielbritānijas valdība de facto atzīst Latvijas Republiku 11.11.1918en, lv
8Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuKrievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv
9Izdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādniekuIzdots ukazs (rīkojums), kas atļāva Kurzemes guberņas zemniekiem apmesties pilsētās un izceļot uz jebkuru vietu Krievijas impērijā, ja vien pagastam netrūka strādnieku30.11.1848lv
10Napoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogistiNapoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogisti01.08.1812lv
11Okupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvāOkupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā24.10.1795lv
12Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņuKrievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu27.05.1795lv
13Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija 26.04.1795lv, ru
14Ledus iešana Daugavā pie KlīversalasLedus iešana Daugavā pie Klīversalas24.03.1795lv
15Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
16Pēterburgā Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods caur nopēršanuPēterburgā Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods caur nopēršanu18.04.1741lv
17Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
18Lielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviemLielais Ziemeļu karš: Rīgas pilsēta padodas krieviem15.07.1710lv
19Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksniLielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni09.08.1704lv
20Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo  krievu karaspēkuLielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku26.07.1704lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vilhelms KetlersVilhelms Ketlers20.06.157407.04.1640lv
    2Frīdrihs  KetlersFrīdrihs Ketlers25.11.156917.08.1642lv
    3Jans Karols HodkevičsJans Karols Hodkevičs00.00.156024.09.1621ee, en, lt, lv, pl, ru, ua
    4Vasilijs IV ŠuiskisVasilijs IV Šuiskis22.09.155212.09.1612de, en, lv, pl, ru, ua
    Birkas