“2020. gada Eiropas cilvēks Latvijā” titulu iegūst Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova

2020.gada 28. decembrī Eiropas Kustība Latvijā svinīgā ceremonijā paziņoja sabiedriskā balsojuma “2020. gada Eiropas cilvēks Latvijā” rezultātus. Godpilno titulu ieguva Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Šī noteikti bija Latvijas mediju galvenā ziņa šajā datumā.

“Esmu pagodināta par saņemto atzinību! Lai gan šo augsto novērtējumu saņemu es, uzskatu, ka tas adresēts visai Satversmes tiesai. Divu Satversmes tiesas priekšsēdētāju iekļūšana sabiedriskā balsojuma top 10 apliecina iedzīvotāju uzticību un atbalstu tiesas veiktajam darbam. Tiesa caur saviem nolēmumiem stāv Satversmes un Eiropas pamatos esošo vērtību sardzē,” pēc titula saņemšanas uzsvēra Sanita Osipova.

Biedrības Eiropas Kustība Latvijā prezidents Andris Gobiņš, apsveicot Satversmes tiesas priekšsēdētāju, teica: “Katrs no gandrīz 40 izvirzītajiem kandidātiem ir pelnījuši kļūt par Gada Eiropas cilvēkiem Latvijā, jo padarīts ir ļoti daudz. Tomēr kā nozīmīgāko šogad balsotāji ir novērtējuši vērtību atgādināšanu un skaidrošanu, mūsu Satversmes kopuma un valsts pamatu stiprināšanu, cilvēka cieņas kā pamatvērtības izgaismošanu likumā – Sanitas Osipovas paveikto. No sirds sveicam!”

Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzrunā akcentēja: “2020. gads ir bijis sarežģīts gads. Mēs palikām tepat, bet pasaule ap mums mainījās. Mums visiem bija strauji jāmainās. Šajā situācijā Satversmes tiesa kļuva par katalizatoru sabiedrībā valdošajām vērtību cīņām. Negaidot, bet likumsakarīgi, jo tur, kur sabiedrība nevar atrast vienprātību, tas tiek izlemts tiesā. Domājot par vērtībām, ir divi valstij ejamie ceļi – viens no tiem, kad vara nosaka visu. Mēs to piedzīvojām padomju okupācijas gados. Bet ir arī otrs ceļš. Un tas ir Eiropas Savienības ceļš – iecietības un sirdsgudrības ceļš. Tajā augstākā vērtība ir cilvēka cieņa.”

Sabiedriskā balsojuma top 10 iekļuva arī bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

Starp balsojuma top 3 kandidātiem bija Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un jauniešu līdere, politikas un pilsoniskās iesaistes aktīviste Natālija Knipše.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas uzruna atbalstītājiem pieejama 

Sabiedriskā balsojuma svinīgā godināšanas ceremonija pieejama 

Balsojumu jau 23. gadu organizē biedrība Eiropas Kustība Latvijā ar mērķi godināt cilvēku, kurš devis lielāko ieguldījumu Eiropas kopējo vērtību stiprināšanā Latvijā un Latvijas vārda spodrināšanā Eiropā.

Gada Eiropas cilvēks Latvijā

1998. gadā tika aizsākta tradīcija godināt cilvēku, kas, pēc sabiedrības domām, ar saviem darbiem ir visvairāk veicinājis Eiropas integrāciju Latvijā un Latvijas integrāciju Eiropā. Katram balsotājam ir iespējas izvirzīt savu kandidātu titulam „Gada Eiropas Cilvēks Latvijā”; balsojumi līdz šim saņēmuši ļoti plašu atsaucību, kā arī sabiedrības un mediju interesi – ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm.

Titula ieguvēji ir:

• 1998 – Eduards Bruno Deksnis,
• 1999 – Valdis Birkavs,
• 2000 – Renārs Kaupers,
• 2001 – Vaira Vīķe-Freiberga,
• 2002 – Marija Naumova,
• 2003 – Māris Verpakovskis,
• 2004 – Georgs Andrejevs,
• 2005 – Valdis Dombrovskis,
• 2006 – Ģirts Salmgriezis,
• 2007 – Andris Piebalgs,
• 2008 – Ģirts Valdis Kristovskis,
• 2009 – Ina Strazdiņa,
• 2010 – Ilmārs Poikāns,
• 2011 – Zbigņevs Stankevičs,
• 2012 – Aigars Apinis,
• 2013 – Valdis Dombrovskis,
• 2014 – Mairis Briedis
• 2015 – Juris Cālītis
• 2016 – Andris Ambainis
• 2017 – Aļona Ostapenko
• 2018 – Egils Levits
• 2019 – Ralfs Eilands
• 2020 – Sanita Osipova

Katrā balsojuma kārtā tika aicināts balsot vienu reizi, nodotās balsis summējas. Diemžēl, pilnu nominantu sarakstu pagaidām nav izdevies iegūt.

2020.gada Balsotāju pamatojumi TOP 5 kandidātiem (kandidāti minēti alfabētiskā secībā pēc vārda pirmā burta):

• Inese Vaivare, brīvprātīgo palīdzības kustības Viegli palīdzēt iniciatore, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore, Latvijas pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāja. “Cilvēcības seja 2020. gadā. Pilsoniska iniciatīva, ātra reaģēšana uz sabiedrības vajadzībām. Nesavtīgi veltījusi savu laiku un zināšanas, ar lielu degsmi apvienojusi brīvprātīgos un palīdzējusi līdzcilvēkiem gan Latvijā, gan ārpus tās – Baltkrievijā, Moldovā, Eiropā. Paraugs godprātīgam un pašaizliedzīgam brīvprātīgajam darbam. Pilsoniski aktīva darītāja, demokrātijas praktiķe, iesaistās tik daudzās aktivitātēs, ka brīnos, kā vispār šo visu par paspēt izdarīt un paveikt viens cilvēks! Kas var būt svarīgāks kā cīņa par cilvēktiesībām un cilvēku dzīvībām. Inese ir kā sniega šķūrētājs, tīra ceļu uz pilsonisku nākotni.”
• Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas Ministru prezidents. “Uzņemties atbildību krīzes laikā, kad sabiedrība ir sašķelta un kritizēs katru tavu soli, var tikai gudrs un spēcīgs cilvēks. Eiropas un pasaules līmeņa skatījums uz lietām un atbilstoša pieeja lokālo jautājumu risināšanā. Eiropas gara un darba iemiesojums Latvijas politikā un sabiedriskajā dzīvē. Īstens eiropietis, emocionāli gaišs un vienkāršs cilvēks, atzīts profesionālis. Apbrīnojami pacietīgs valsts galva! Savā Eiropas Savienības darbībā, visveiksmīgāk pārstāv Latviju ar konstruktīvām idejām un rīcību!”
• Natālija Knipše, jauniešu politikas un pilsoniskās iesaistes aktīviste, Eiropas cilvēktiesību tiesas procesa izspēles sacensību uzvarētāja. “Natālija ir tā, kas mudina jauniešus interesēties un izprast to, kas notiek apkārt. Natālija ceļ gaismā aktuālas, mūsdienīgas tēmas par kurām citi klusē. Tēmas, kuras arī es uzskatu par svarīgām un citur Eiropā tās jau tiek risinātas. Laiks arī Latvijai turēt līdzi Eiropas cilvēktiesību līmenim! Natālija vienmēr ir kā labs piemērs un vēstnesis Latvijas jauniešiem. Ļoti iedvesmojošs cilvēks, cīnās par mūsdienu cilvēku tiesībām. Savu viedokli pauž cienījamā veidā, veiksmīgi informē un izglīto citus par pasaulē notiekošo. Ar progresīvām un liberālām idejām ir Latvijas jaunatnes balss. Mani iedvesmo mācīties, zināt vairāk, pastāvēt par savu viedokli. Aktīvi iesaistās Eiropas un globālos notikumos.”
• Oto Ozols, biedrības Pilsēta cilvēkiem valdes loceklis. “Jau gadiem neatlaidīgi atgādina un virza Eiropas pilsētas ideālus Rīgā. Aktīvi uztur diskusiju par ilgtspējīgas mobilitātes jautājumiem. Oto ar saviem skaidrojumiem “aizlāpa” gan pašvaldības, gan valsts sektora “caurumus”. Ir patīkami redzēt jaunu profesionāli stiprinām ilgtspējīgāku pārvietošanos. Nenoguris cīnās par to, lai pilsēta kļūtu cilvēkiem draudzīgāka un patīkamāka. Pateicoties viņam, mūsu bērni dzīvos labākā Rīgā. Nemitīgi cenšas Eiropas pilsētplānošanas standartus ieviest Latvijā. Cilvēks ar jaunās Eiropas vīziju. Pārmaiņu vēstnieks.”
• Sanita Osipova, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja. “Tuvina Latviju Eiropas vērtībām, iezīmē valstiskā un sabiedriskā viedokļa neatbilstību Eiropas un pasaules virzībai – cilvēku dažādības pieņemšanai, izpratnes veicināšanai. Par valsti, kurā katrs iedzīvotājs ir svarīgs! Cilvēktiesību skaidra un nepārprotama aizstāvība, uzsverot cieņu kā galveno sabiedrības humānas pastāvēšanas vērtību. Pauž stingru nostāju par lietām, kas valstī ir jāmaina, lai ikviens iedzīvotājs būtu aizsargāts. Vairo izpratni par Eiropas vērtībām, kuru centrā ir cilvēktiesības. Solidāra, godīga un atbildīga attiecībā pret visu Latvijas tautu. Valsts pamatvērtību pacietīga skaidrošana sabiedrībai. Sanita ir kā gaisma tuneļa galā Latvijas tiesu sistēmai. Devusi neatsveramu un svaigu gaisa malku pilsoniskajai sabiedrībai, tiesiskajām un demokrātiskajām vērtībām. Sanita varēja paziņot par Satversmes lēmumu viendzimuma ģimeņu jautājumā un viss. Taču viņa runā un stāsta un izglīto cilvēkus par to, par ko šis jautājums būtībā ir – par iecietību un cilvēktiesībām kā vērtībām. Augstākā amatpersona Latvijā, kura skaļi pateikusi, ka Latvijā tiek ignorēta vienlīdzība. Mēs nevaram būt daļa no Eiropas, bet ignorēt tās fundamentālās vērtības un minoritāšu tiesības!”

Starp TOP nominantiem nav mediķu, epidemologu vai kādi citu profesiju pārstāvju, kuri, riskējot ar savu veselību un dzīvību, Pasaules pandēmijas gadā glāba Latvijas sabiedrību no COVID-19. Balsojums parāda sabiedrības daļas, kura piedalījās balsojumā, izpratni par prioritātēm.

Sanita Osipova

Latvijas juriste, tiesnese, tiesību zinātniece augstskolas pasniedzēja dzimusi 1968. gada 26. septembrī. 2020. gadā ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. No 2006. gada ir Latvijas Universitātes profesore. 

Biogrāfija

1991. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1997. gadā ieguvusi doktora grādu Latvijas Universitātē, aizstāvot disertāciju "Lībekas pilsētas tiesības un to ietekme Hanzas savienības pilsētās" (darba vadītājs Edgars Meļķisis).

No 1991. līdz 2001. gadam strādājusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un politisko zinātņu katedrā – līdz 1998. gadam kā asistente un lektore, bet vēlāk kā docente.

No 1991. līdz 2001. gadam strādājusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un politisko zinātņu katedrā – līdz 1998. gadam kā asistente un lektore, bet vēlāk kā docente.

2011. gada jūlijā ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi, sākot pildīt pienākumus tā paša gada 17. augustā. Tiesneša vakance Satversmes tiesā kļuva pieejama pēc Satversmes tiesas tiesneša Viktora Skudras nāves.

Sanita Osipova veic plašu zinātnisko darbību. Savu pētījumu rezultātus viņa publisko uzstājoties ar referātiem starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kā arī rakstot mācību grāmatas un zinātniskos rakstus. Kā vieszinātniece un viesprofesore strādājusi Minsteres Vestfālenes Vilhelma universitātē.

Sanita Osipova ir vairāk nekā 100 dažādu publikāciju autore par tiesību vēsturi, konstitucionālajām tiesībām, tiesību socioloģijas jautājumiem (piemēram, tiesību efektivitāti un juridisko kultūru) un jurista ētiku. Viņa vadījusi dažādus tiesību zinātnes projektus, kā arī darbojusies zinātniskās, akadēmiskās un profesionālās komisijās un kā pieaicināts eksperts.

Sanita Osipova ir  „Profesora Kārļa Dišlera fonda” dibinātāja un asamblejas loceklis. Fonda mērķi ir veicināt nacionālās valststiesību zinātnes attīstību, iesaistīt valsts­tiesībās studentus un veicināt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību nostiprināšanos sabiedrībā.

No 2017. gada starptautiskās Eiropas salīdzināmās tiesību vēstures asociācijas [ESCLH] biedrs.

Pēc apstiprināšanas Saeimā 2011. gada jūlijā Satversmes tiesas tiesneses pienākumus sākusi pildīt 17. augustā.

2017. gada 16. maijā ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieci. 2020. gada 6. maijā atkārtoti ievēlēta šajā amatā.

2020. gada 14. oktobrī ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju.

Apbalvojumi-

2008. gada 26. septembrī piešķirts Latvijas Universitātes rektora atzinības raksts.

2010. gada 18. martā piešķirta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme.

2014. gada 4. janvārī Latvijas Republikas Tieslietu ministra pateicības raksts par ieguldījumu tiesu iekārtas un tiesībpolitikas veidošanā.

2018. gada 13. novembrī apbalvota ar Latvijas Valsts policijas jubilejas goda zīmi “Latvijas Valsts policijai 100”. Apliecība Nr. 800.

Izmantoti dažādi avoti, t.sk., Timenote.info, Juristavards.lv, Wikipedia u.c.