Pastāsti par vietu
lv

Strīķe grib būt par Rīgas mēru. Citi arī

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
01.03.2017

Jaunā Konservatīvā partijas (JKP), kuru vada kādreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nebeidz pārsteigt apkārtējos. Ja pirms neilga laika viņš savu nosvērto reputāciju pabojāja noliekot sev blakus visai apšaubāmas reputācijas no KNAB atbrīvoto darbinieku Jurašu, tad šodien pie otriem sāniem parādījusies bēdīgi slavenā Juta Strīķe (ko atsevišķas personas joprojām konsekventi sauc par Annu Potapovu).

Partija piedāvā saviem iespējamiem vēlētājiem iepazīties ar savu Rīgas domes vēlēšanu programmu. Tieši šai pasākumā piedalījās arī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kura ne tikai ir blakus Bordānam, bet arī  paziņoja, ka kandidēs partijas Rīgas sarakstā un pretendēs uz Rīgas mēra amatu, jo viņai būšot pirmais numurs. Interesanti atzīmēt, ka vietu blakus Bordānam paģērējis arī Atmodas pirmsākumos pamanītais un pēc tam uz Vāciju aizbēgušais, kaut kur Krievijā dzimušais, ar latviskas izcelsmi esošais Linard Grantins, kurš, uzskatot, ka atrodas drošā attālumā no Latvijas, dāsni piedāvā visiem, kuri nepiekrīt viņa murgainajām idejām, nāves sodus. Taisnības labad jāpiezīmē, ka Bordāns pieklājīgi Grantiņam norādīja, ka viņatiesiskuma izpratne ir visai apšaubāma un ka ir nepieņemami divatā sabīdīt štelles un sadalīt vietas partijā. Uz to jau sekojusi pirmā reakcija no Grantina puses, publiski sākot apšaubīt Jāņa Bordāna latvisko izcelsmi. It kā smieklīgi, bet tas tomēr ir arī zīmīgi, ka divas līdzīgas domāšanas izteikti odiozas personas meklē sev vietu blakus Bordānam, kurš, starp citu, arī pirms laika pieteica pats sevi, kā mēra kandidātu. Turpat tuvumā būšot arī, kā norāda portāls Puaro, skandāliem apvītais Juris Jurašs. Par Jurašu portāls bija rakstījis arī iepriekš, nosaucot viņu par Strīķes kasieri, kā arī izsakot šaubas par šī korupcijas apkarotāja reputāciju.

Ievērības cienīgs ir Strīķes pieteikums par savu redzējumu Rīgas nākotnei - viņai uzreiz ir skaidrs, ka Rīgā nav jāražo tomāti un ūdens, bet esot jāattīsta bizness. Vai var gaidīt, ka tiks nopostīta Getliņu paraugsaimniecība, uz kuru brauc mācīties no daudzām ārvalstīm, kādam būtu jāizskatās Atkritumu poligonam 21.gadsimtā, tā vietā izveidojot piemēram, labošanas darbu iestādi, kurā tiks saslodzīti visi Rīgas Domē strādājošie korumpanti, kurus Strīķe un Jurašs metīsies apkarot, ja iekļūs domē? Loģiski var secināt, ka līdz šim abiem KNAB darboņiem nebija caurlaides, lai iekļūtu Rīgas Domē. Pa kaut kādām šķirbām viņi tomēr komēr esot ievērojuši, ka visās struktūras esot korumpētas personas. Pēc tam Rīgā valdīs bizness, bet Domē nebūšot diletanti. 

Notikumu attīstība apliecina, ka Jānis Bordāns ir reti drosmīgs cilvēks, pietuvinot sev Jutu, kura veiksmīgi KNABā nodrošināja regulāru pirmo amatpersonu atbrīvošanu no darba. 

Tā vien liekas, ka šo kompāniju veiksmīgi varētu papildināt savā laikā ar Maskavas struktūrām saistītais Zīgerists. Iespējams, iederētos arī Valdis Krisbergs domu plurālismam.

Uz Rīgas, kā valsts galvaspilsētas un galveno notikumu norises vietas vadīšanu, mēra krēslu pieteikušās arī citas Latvijā esošās un pie valdīšanas gribošās partijas.

Tā, piemēram, ZZS sākotnēji izvirzīja Viesturu Silenieku, bet pēc tam, kad tas neapliecināja gatavību nīsties ar Saskaņu, nomainīja kandidatūru pret Armandu Krauzi.

Varas partija Vienotība jau otrās vēlēšanas pēc kārtas ar savu izturēšanos demonstrē, ka ir citas siltākas, cīņas vērtas vietas, tāpēc Rīga to neinteresē - jo gan savādāk izskaidrot politiskās lūzeres Sarmītes Ēlertes haotisko darbošanos un retoriku agresīvāko nacionāļu manierē pagājušās vēlēšanās un politiski tukšā un neizteiksmīgā Viļņa Ķirša kandidatūras nosaukšanu.

NA, atceroties, ka spēj piedāvāt Rīgai tikai pāris maksātnespējas administratorus komplektā ar tiesu izpildītājiem, ar ciklisku precizitāti atcerējās, ka iepriekšējā reizē viņus Rīgas domes Saulītē izveda Baiba Broka, bez kuras visi tēvzemieši garantēti būt palikuši aizdurvē. Var tikai minēt, kāds būs otrais mēģinājums braukt pa vecām sliedēm. Baibas publisko vizuālo šarmu izmantoja arī eirodeputāte Iveta Grigule - daudzi rīdzinieki atceras fotoportretus uz vides reklāmām, kur sākotnēji likās, ka tā ir Broka, bet pēc tam izrādījās - Grigule.

16.februārī Latvijas Reģionu apvienība un partija «Latvijas attīstībai» kā kopīgo Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanām izvirzījusi LRA līderi Mārtiņu Bondaru, noliekot blakus kādreizējo Jaunā laika un Vienotības darboni Juri Pūci, kurš klusi paguva uz laiku pazust pēc Zolitūdes traģēdijas, kā ar politiku nesaistīto un visdr';izāk no tās neko nesajēdzošo, bet smuko basketbolisti Aneti Jēkabsoni-Žogotu un Latvijā un pasaulē pazīstamo režisoru Andreju Žagaru.

Tā kā nevienai no partijām nekādu nopietnu programmatisku uzstādijumu nav, izņemot neatdosim Nilam Rīgu, tad publika var izklaidēties vai nu apsriežot partiju līderu ambīciozo pieteikumu noformējumu. Pie milzīgās informācijas plūsmas, iespējams, ka tas ir labi, ka vēlētāji netiek noslogoti ar tukšu plakātisku vārsmu lasīšanu. Tā, piemēram, dzīvi apspriests tika Bondara grupas logo, mēģinot saprast, cik garai ir jābūt atslēgai, lai to varētu kaut kur iebāzt.

Pēc šī iznāciena sociālos tīklos parādījās atziņa, ka visas pretendējošās partijas konsekventi savos sarakstos ir ielikušās personas, pēc kurām "raud Kriminālkodekss".

Un visbeidzot uz šī visai nenopietnā piedāvājuma fona ir jau Rīgas domē saimniekojošā Saskaņa, kura jūtas visai komfortabli un kuras vadītājs Nils Ušakovs atklāti zobojas par nevarīgajiem konkurentu centieniem iejāt Rīgā uz balta zirga. Pēdējam talkā nācis arī nacionāļu virsvadībā strādājošais Valsts valodas centrs, mēģinot izdarīt kodienus Ušakovam par krievu valodas lietošanu sociālos tīklos. Taču te nu gan uzreiz krīt acīs, ka šī iestāde šobrīd politiski cīnās nevis par valsts valodu, bet gan pret krievu valodu.

Savu publisko atbildi par radušos situāciju Nils Ušakovs nobeidz ar šādiem vārdiem:

- Un nobeigumā par Rīgas domi, Valsts valodas centru, latviešu valodu, darbiem un vārdiem. Kopš es vadu Rīgas domi, pašvaldības bezmaksas latviešu valodas kursus apmeklēja apmēram 9 000 rīdzinieku. Valdība un Valsts valodas centrs nekādus latviešu valodas kursus neorganizē.

Starp citu, Raivim Dzintaram nācās taisnoties “Latvijas Avīzei” reportierim par Biabas Brokas izvirzīšanu Rīgas mēra amatam, jo viņa esot draudzīgās attiecībās ar Ivetu Strautiņu-Ušakovu. Dzintars spēja loģiski un mierīgi dot skaidrojumu: – Kurš ir mērījis šo draudzību? Baiba Broka bija pazīstama ar Ivetu Strautiņu ļoti sen, savulaik viņas abas strādāja tieslietu ministra Gaida Bērziņa birojā. Pie Nila Ušakova Strautiņa sāka strādāt vēlāk, un pagāja vēl laiks, pirms kļuva par viņa sievu. Vai tas būtu labs paraugs, ja Broka tagad izliktos, ka Strautiņu vairs nepazīst un taisnotos, ka nav jau īsti draudzene.
Uz reportiera prasību, ka Brokai un Ušakovam esot jābūt nikniem ienaidniekiem, Dzintars paskaidroja, ka: - Ir politiķi, kuri noliegs jebkuru draudzību, tikai lai iegūtu varu, tieši tāpat kā noliegs savus ideālus. Es tomēr domāju, ka atklātība un principialitāte atmaksājas. Ja īslaicīga izdevīguma vārdā sāk novērsties no cilvēkiem, tad tikpat viegli vēlāk var nodot arī savus politiskos principus. Ir labi un pareizi, ka cilvēki atbildīgi izturas pret izvēli, šaubās un pārbauda. Visi šie jautājumi Baibai Brokai parasti tiek uzdoti, arī tad, kad viņa tiekas ar partijas biedriem un atbalstītājiem, taču viņa uz tiem atbild godīgi, un šaubas zūd. ... Nacionāli noskaņotu cilvēku resurss Latvijas politikā nav nemaz tik liels un mēs nevaram atļauties ar to bezrūpīgi mētāties.

Vēl Rīgai un Latvijai ir Artuss Kaimiņš, kuru šobrīd tieši un personīgi uzrunā Aivars Lembergs, paģērot, lai Artuss nāk un kandidē Ventspilī. Vai Artusa veidotā partija piedalīsies cīņā par Rīgu, ziņas atrastas netika. Par Ventspili arī.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Aizturēts bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns28.04.2020lv
2Aldis Gobzems raksta atklātu vēstuli Lato LapsamAldis Gobzems raksta atklātu vēstuli Lato Lapsam12.03.2018lv
3Notiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkasNotiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas12.12.1990lv
4Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv

Avoti: timenote.info

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Juta StrīķeJuta Strīķe18.07.197018.03.2020de, lv, ru, ua
    Birkas