Pastāsti par vietu
lv

Uzsāk darbību nacionālā virtuālā enciklopēdija.lv

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
18.12.2018

Nacionālās enciklopēdijas redzējums

Universālās, visas jomas aptverošās Nacionālās enciklopēdijas darbība ir vērsta uz nākotni. Tā ir nepārtrauktā attīstībā ‒ pastāvīgi tiek pilnveidots tās saturs un attīstīti tehnoloģiskie risinājumi.

Enciklopēdijas saturs kļūst arvien plašākas un dziļāks. To veido dažādu jomu lietpratēji un ar enciklopēdijas starpniecību nodod lasītājiem datoros, planšetēs un viedtālruņos. Nākotnē enciklopēdija paralēli tiks veidota arī drukātā formātā. Enciklopēdija ir paredzēta izmantošanai jebkuram interesentam izglītības un profesionālās darbības jomā vai gluži vienkārši – zināšanu paplašināšanai, jo enciklopēdija ir nozīmīgākais populārzinātniskais informācijas resurss latviešu valodā.

Enciklopēdijas mērķis un uzdevumi

Enciklopēdijas svarīgākais mērķis ir sniegt latviešu valodā akadēmiskās vides pētniecības rezultātus sabiedrības vajadzībām, līdz ar to radot augsti ticamu informācijas kopumu.

Lai šo mērķi sasniegtu, paredzēts veikt četrus galvenos uzdevumus:

Sadarbība

Radīt intensīvu un savstarpēji bagātinošu sadarbību ar lietpratēju vidi.

Informācijas apstrāde

Sagatavot lietpratēju veidoto informāciju atbilstoši enciklopēdijas prasībām.

Ilustrēšana

Ilustrēt sagatavoto tekstu ar laikmetīgām un saturu papildinošām ilustrācijām.

Izmantojamība

Veidot ērti un ātri izmantojamu enciklopēdijas formātu un saturu.

        Priekšvēsture

Latvijas enciklopēdiju tradīcija iestiepjas vairāk nekā simt gadu senā pagātnē.

Pirmie mēģinājumi

Latviešu enciklopēdiju tradīcijas iesniedzas 19. gadsimtā. Jēkaba Dravnieka pirmais enciklopēdijas izdošanas mēģinājums (1891.–1898. gadā) netika realizēts pilnībā. Otrais mēģinājums bija Rīgas Latviešu biedrības un Anša Gulbja apgādā izdotā “Konversācijas vārdnīca” (1903.–1921. gadā).

Konversācijas vārdnīca

Trešo reizi universālās enciklopēdijas veidošana tika uzticēta Anša Gulbja apgādam, un Arveda Švābes virsvadībā no 1927. gada līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā iznāca 21 tobrīd tik nozīmīgās un populārās “Konversācijas vārdnīcas” sējums. Šis izdevums turpmākajām paaudzēm bija viens no neatkarīgās valsts simboliem.

Latvijas padomju enciklopēdija

Padomju okupācijas un totalitārās sistēmas apstākļos no 1981. gada tika izdota “Latvijas padomju enciklopēdija”, kas desmit sējumos sarežģītos apstākļos palīdzēja uzturēt dzīvas latviešu enciklopēdiju tradīcijas. Lai gan saturu pilnībā noteica valdošais režīms, enciklopēdijas metodika tika izstrādāta augstā līmenī. Vairāki bijušie šīs enciklopēdijas darbinieki ar savu pieredzi un zināšanām nesavtīgi palīdzējuši jaunās Nacionālās enciklopēdijas tapšanā.

Latvijas Nacionālā enciklopēdija

Lai arī pēc valsts neatkarības atjaunošanas periodiski izvērtās diskusijas par universālās enciklopēdijas nepieciešamību latviešu valodā, tomēr pozitīvs lēmums pieņemts netika. Tikai 2014. gadā, kad tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka – Gaismas pils –, valsts simtgades pasākumu kontekstā ar Kultūras ministrijas ierosmi un atbalstu bibliotēkā tika uzsākts Nacionālās enciklopēdijas projekts. 2015. gadā tika izveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienība – Nacionālās enciklopēdijas redakcija.

        Darbības principi

Enciklopēdijas saturs tiek veidots pēc redakcijā izstrādātas metodikas, procesā iesaistot attiecīgo jomu lietpratējus.

Metodika

1

Šķirkļi un to autori tiek izvēlēti saziņā ar katras nozares speciālistiem, kurus pārstāv Nozaru redakcijas kolēģijas locekļi.

2

Pēc šķirkļa saņemšanas tiek veikta rediģēšana un korektūra, un nepieciešamības gadījumā arī zinātniskā recenzēšana.

3

Pēc tam šķirklis nonāk publiskajā vidē un kļūst pieejams lasītājiem.

Elektroniskā vide

Elektroniskās vides priekšrocība ir tā, ka arī pēc publicēšanas šķirkli iespējams pilnveidot atbilstoši aktuālajām norisēm un jaunākajiem pētījumiem.

Ilustratīvais materiāls tiek atlasīts, piemeklējot iespējami labākās ilustrācijas, kuru atlasē tiek prasīts padoms gan nozares pārstāvjiem, gan arī raksta autoriem. Ņemot vērā elektronisko vidi, iespējamas un izmantojamas ir visdažādākās formas ilustrācijas: fotogrāfijas, zīmējumi, kartes, video un audio materiāli.

Nacionālā enciklopēdija netiek veidota, balstoties uz jebkura interesenta tiešu iesaisti satura veidošanā. Tajā pašā laikā enciklopēdija radīta plaša lasītāju loka vajadzībām un viņu ieteikumi un komentāri var sniegt nozīmīgu ierosmi tālākajā darbā.

Padome

Nacionālās enciklopēdijas padome ir padomdevēja organizācija, kas izveidota Nacionālās enciklopēdijas darba stratēģiskai pārraudzībai un veicināšanai. Tās dalībnieki pienākumus veic ex officio.

Padomes locekļi

  • Kultūras ministre (padomes priekšsēdētāja, Dace Melbārde)
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors (padomes priekšsēdētāja vietnieks, Andris Vilks)
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (Ojārs Spārītis)
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs (Jānis Stradiņš)
  • Zinātnes padomes priekšsēdētājs (Jānis Kloviņš)

Augstskolas

  • Daugavpils Universitātes rektore (Inese Kokina)
  • Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors (Guntars Prānis)
  • Latvijas Kultūras akadēmijas rektore (Rūta Muktupāvela)
  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore (Irina Pilvere, deleģēta Ilona Dobelniece)
  • Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (Kristaps Zariņš)
  • Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors (Valts Āboliņš)
  • Latvijas Universitātes rektors (Indriķis Muižnieks, deleģēta Ina Druviete)
  • Liepājas Universitātes rektore (Dace Markus)
  • Rīgas Stradiņa universitātes rektors (Aigars Pētersons, deleģēta Tatjana Koķe)
  • Rīgas Tehniskās universitātes rektors (Leonīds Ribickis, deleģēts Uldis Sukovskis)
  • Ventspils Augstskolas rektors (Kārlis Krēsliņš)
  • Vidzemes Augstskolas rektors (Gatis Krūmiņš)

Arhīvi

  • Latvijas Nacionālā arhīva direktore (Māra Sprūdža)

Muzeji

  • Latvijas Dabas muzeja direktore (Skaidrīte Ruskule)
  • Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore (Māra Lāce)
  • Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors (Arnis Radiņš)
  • Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore (Iveta Ruskule)
  • Rundāles pils muzeja direktors (Imants Lancmanis, deleģēta Laura Lūse)
  • Ventspils muzeja direktore (Solvita Ūdre)

Citas iestādes

  • Kultūras informācijas sistēmu centra direktors (Armands Magone)
  • Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas pārstāvis (Andrejs Vasiļjevs)
  • Latvijas institūta direktore (Aiva Rozenberga)
  • Nacionālā kultūras centra vadītāja (Signe Pujāte)
  • Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs (Juris Dambis)

 

Nacionālā enciklopēdija ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas struktūrvienība. Bibliotēkas vadība un tās dienesti nodrošina enciklopēdijas kā iestādes funkcionēšanu.

Nacionālās enciklopēdijas redakciju veido enciklopēdijas darbinieki, kuri ikdienā nodrošina enciklopēdijas satura veidošanu un attīstību.

Redakcija  

Galvenais redaktors - Dr. hist. Valters Ščerbinskis

Redaktores

Ilze Fogele - karalietas, pārtikas zinātne, politikas zinātne, teātris, vizuālā māksla,

Ieva Heimane - datorzinātne, ģeogrāfija, ģeoloģija, inženierzinātnes, arhitektūra, literatūra

Astrīda Iltnere - arheoloģija, balets un deja, filozofija, folklora, kino, mūzika, psiholoģija, teoloģija, tiesības, vēsture

Santa Jērāne - demogrāfija, ekonomika, komunikācija, pedagoģija, sociālā antropoloģija, socioloģija, sports, vadībzinātne, valodniecība

Asnāte Rībena - ilustrāciju redaktore.   Nozaru redakcijas kolēģija

 

Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģija ir personāla konsultatīva profesionāla darba grupa, kuras uzdevums ir sekmēt enciklopēdijas saturiskās kvalitātes nodrošināšanu. 

Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, kolēģijas priekšsēdētājs,

Pedagoģija - Dr. paed. Rudīte Andersone

Psiholoģija - Dr. psych. Ivars Austers

Fizika - Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš

Valodniecības jautājumi - Dr. philol. Juris Baldunčiks

Balets un deja - Dr. paed. Gunta Bāliņa

Teoloģija - Dr. theol. Dace Balode

Valodniecības jautājumi - Dr. habil. med. Māris Baltiņš

Vēsture - Dr. hist. Daina Bleiere

Enerģētika - Dr. habil. sc. ing. Dagnija Blumberga

Datorzinātne - Dr. habil. sc. comp. Juris Borzovs

Dabas ģeogrāfija - Dr. geogr. Agrita Briede

Folklora - Dr. philol. Dace Bula

Matemātika - Dr. math. Inese Bula

Pārtikas tehnoloģija - Dr. sc. ing. Inga Ciproviča

Mežsaimniecība - Dr. silv. Dagnis Dubrovskis

Veterinārmedicīna - Dr. med. vet.Ilmārs Dūrītis

Lauksaimniecība - Dr. agr. Zinta Gaile

Bibliogrāfija - Anita Goldberga

Sports - Dr. paed. Uldis Grāvītis

Mašīnbūve - Dr. sc. ing. Helmuts Guļevskis

Politika - Dr. sc. pol. Ivars Ījabs

Etnogrāfija un etnoloģija - Dr. hist. Aija Jansone

Literatūra - Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs

Tautsaimniecība - Dr. oec. Raita Karnīte

Mūzika - Dr. art. Arnolds Klotiņš

Vides zinātne - Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš

Literatūra - Ieva Kolmane

Bioloģija - Dr. biol. Uldis Kondratovičs

Austrumāzijas jautājumi - Dr. phil. Franks Kraushārs

Sports - Anatolijs Kreipāns

Inženierzinātnes - Dr. habil. sc. ing. Andris Krēsliņš

Elektrotehnika - Dr. sc. ing. Oskars Krievs

Cilvēku ģeogrāfija - Dr. geogr. Zaiga Krišjāne

Demogrāfija - Dr. oec. Juris Krūmiņš

Karalietas - pulkvežleitnants Raimonds Kursītis

Arhitektūra - Dr. arch. Jānis Lejnieks

Ķīmija - Dr. chem. Jāzeps Logins

Konsultants sabiedriskajās attiecībās - Dr. sc. soc. Andris Pētersons

Tiesības - Dr. iur. Jānis Pleps

Elektronika un telekomunikācijas - Dr. sc. ing. Jurģis Poriņš

Kino Dr. art. Dita Rietuma

Komunikācijas zinātne - Dr. sc. soc. Anda Rožukalne

Sociālā antropoloģija - PhD Klāvs Sedlenieks

Būvniecība - Dr. sc. ing. Juris Smirnovs

Starptautiskās attiecības - Dr. sc. pol. Andris Sprūds

Teātris - Dr. art. Ieva Struka

Filozofija - Dr. phil. Artis Svece

Arheoloģija - Dr. hist. Andris Šnē

Vizuālā māksla - Dr. art. Andris Teikmanis

Reliģija - Dr. theol. Valdis Tēraudkalns

Valodniecība - Dr. habil. hum. Pēteris Vanags

Populārā mūzika - Klāss Vāvere

Valodniecības jautājumi - Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs

Medicīna - Dr. med. Jānis Vētra

Astronomija - Dr. paed. Ilgonis Vilks

Bibliotēkzinātne un grāmatniecība - Dr. philol. Viesturs Zanders

Ģeoloģija - Dr. geol. Vitālijs Zelčs Socioloģija - Dr. sc. soc. Brigita Zepa  

 

Ilustrāciju redakcijas kolēģija

Nacionālās enciklopēdijas Ilustrāciju redakcijas kolēģija ir personāla konsultatīva profesionāla darba grupa, kuras uzdevums ir veicināt enciklopēdijas nodrošināšanu ar piemērota, kvalitatīva, izdevuma statusam atbilstoša ilustratīvā materiāla izvēli un komplektāciju.

Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, kolēģijas priekšsēdētājs

Gunita Baškere - Latvijas Televīzijas videoarhīva vadītāja

Uldis Briedis - fotogrāfs

Dace Bušante - Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vadītāja

Uldis Cekulis - filmu producents

Iveta Derkusova - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece

Maira Dudareva - Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore

Andris Eglītis - fotogrāfs

Roberts Kaniņš - fotogrāfs

Dainis Kārkluvalks - fotogrāfs Pēteris Korsaks - fotogrāfs, fotogrāfijas vēsturnieks

Guna Rāga - Latvijas Radio fonotēkas vadītāja

Dr. art. Raitis Šmits - mediju mākslinieks

Jānis Turlajs - kartogrāfs

Uldis Veisbuks - fotogrāfs Dr. h. c. art.

Valdis Villerušs - grāmatu mākslinieks.

 

Šī ieraksta veidošanas brīdī enciklopēdijā esot 733 šķirkļi (!?).  

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Tiek atklāta sociālā saziņas platforma Twitter Tiek atklāta sociālā saziņas platforma Twitter 15.07.2006en, lv
2Tiek izveidots informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft ITTiek izveidots informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT23.12.1993lv
3Iznāk PSRS (Krievijas) pirmā populārā datorspēle - TetrisIznāk PSRS (Krievijas) pirmā populārā datorspēle - Tetris07.06.1984lv
4Atklāta pasažieru dzelzceļa satiksme Rīga- Berlīne. Brauciens ilga ap 15 stunduAtklāta pasažieru dzelzceļa satiksme Rīga- Berlīne. Brauciens ilga ap 15 stundu06.05.1922lv
5P. Tretjakovs uzdāvina Maskavas pilsētai sevis izveidoto gleznu galerijuP. Tretjakovs uzdāvina Maskavas pilsētai sevis izveidoto gleznu galeriju31.08.1892lv, ru
6Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"05.02.1852en, lv
    Birkas