Pastāsti par vietu
lv

Čekistu briesmu darbi Baltezerā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
23.07.1941

[pārpublicētajā tekstā saglabāta avotā izmantotā leksika, kura raksturo vācu sociālistu centienus pirms gada- Latviju 1940.g. jūnijā okupējušo krievu komunistu noziegumus uzvelt ebrejiem (žīdiem)]


Sistemātiska cilvēku slepkavošana neapdzīvotā vasarnīcā. Vasarnīcas rajonā uzietas 13 nogalināto aprakšanas vietas.  Viena daļa upuru jau identificēta.

Kopš dienas, kad Lielvācijas armija atnesa latviešiem atpestīšanu no neaprakstāmu varmācību, pazemošanas un moku gada, atsedzas lapas puse pēc lapas puses, kurās ierakstītas mūsu tautas locekļu moku un ciešanu gaitas boļševiku terorā. Viena drausmīgāka par otru ir šīs lapas puses, un viena no asiņainākām stāsta par apcietināto patriotu Golgātu Baltezera krastā, kur no čekistu lodēm krituši daudzi desmiti goda vīru.
Par drausmu vietu žīdu čekisti pārvērtuši zemes gabalu ar vasarnīcu Baltezera šosejas malā ezera kraujā. Te vispirms iekārtota noslepkavošanas un aprakšanas vieta daudziem simtiem cilvēku, te boļševiki paguvuši nonāvēt un aprakt pašu nelaimīgo izraktās bedrēs ap simts upuru, kuriem komunistu „tiesa" piespriedusi nāves sodu. Vakar un šodien te atvērās bedre pēc bedres, atklājot drausmīgas ainas. Nedēļām no vietas te notikusi sistemātiska cilvēku slepkavošana.

Bieza, jaunu priedīšu meža apaugušā zemes gabala vidū paceļas brūni krāsota baļķu ēka ar salmu jumtu un ziliem slēģiem. No divām pārējām pusēm zemes gabalu norobežo šoseja un stāva nogāze uz Baltezeru, un tikai vienā pusē ir apdzīvotas vasarnīcas. Laikam vientuļās, klusās vietas dēļ čekisti arī atzinuši vasarnīcu par piemērotu saviem zvēriskajiem nolūkiem. Vietējiem iedzīvotājiem likās savādi, kad ieradās bārdaini krievu strādnieki un sāka celt ap visu zemes gabalu necaurredzamu, vietām vairāk kā 3 m augstu žogu, strādājot pat naktīs. Rūpīgi aiztaisītas pat visas zaru vietas un katra sprauga. Materiālu būvētāji pievākuši no apkārtējām vasarnīcām — viņiem esot atļauja no NKVD. „Šīs iestādes vārds vien mums iedvesa bailes" , stāsta blakus vasarnīcas iedzīvotāja Šīra, „un mēs vairs tikai čukstēdamas vien sarunājāmies. Apkārtējo iedzīvotāju ļaunās aizdomas mēģināja izkliedēt, palaižot ziņu, ka iežogotajā vasarnīcā apmetīšoties it kā apriņķa priekšnieks, it kā čekas priekšnieks. Stāstīja arī, ka vasarnīcā apmācot šaušanā jaunos miličus, ka tur ierīkots čekistu sporta klubs. Tā centās izskaidrot šāvienus, kas bija dzirdami no noslēpumainās vasarnīcas pēcpusdienās un vakaros.

Bieži no Rīgas ieradusies slēgta vieglā automašīna un iebraukusi pa vienmēr no iekšpuses aizslēgtajiem vārtiem. Pāris reižu redzēti ieejam vai iznākam pa vārtiem daži privāti tērpti vīrieši, citreiz arī daži čekisti. Citādi vasarnīcā valdījis klusums. Neviens tajā nedzīvojis, arī sardzes iedzīvotāji nav manījuši. Visu aizsedza lielais žogs, kas izveidots tā, ka pat, uzkāpjot uz blakus vasarnīcas jumta, redzams vienīgi neliels brūnās ēkas stūris. Tagad prokuratūras izziņā noskaidrots, ka čekisti uz šo Baltezera vasarnīcu veduši nošaušanai apcietinātos, kam piespriesti nāves sodi. Vasarnīca tiešām nav apdzīvota. Tikai vienā istabā atrada galdus un krēslus, maizes atliekas un tukšas dzērienu pudeles. Uz palodzes atrada sieviešu matu kušķi, bet kamīna pelnos — sadegušu kalendāru, kas, domājams, piederējis kādam ārstam. Apcietināto šaušana notikusi pēcpusdienās un pievakarēs, pēc tam čekisti atkal devušies projām. Apcietinātie šauti ar mazkalibra pistolēm. Vasarnīcas rajonā uzietas 13 bedres. Prokuratūras un medicīniskiem darbiniekiem ar vietējo iedzīvotāju palīdzību atrokot bedres, izvācot līķus, un noskaidrojot upurus , atklājās drausmīgas ainas. No pirmajām 6 bedrēm vien vakar izņēma 51 līķi. Bedrēs līķi samesti pa 8 un 9, bet vienā bedrē 16 upuri, kam rokas ar auklām sasietas uz muguras.
Dažās no šodien atraktajām bedrēm upuru skaits vēl lielāks. Bedres, kā redzams, rakuši paši nāvei nolemtie, pie kam tie gandrīz bez izņēmuma nonāvēti ar šāvieniem no muguras puses galvā. Daži, šķiet, nošauti, vēl strādājot ar lāpstu bedres dibenā, jo lodes nākušas tieši no augšas. Mazkalibru ložu pēdas atrodamas arī dažās priedēs un žogā. Dažiem nogalinātiem atrada sitienu pēdas galvā. Lielākā daļa līķu identificēta pēc drēbēs atrastām kvītīm vai Rīgas apgabaltiesas kriminālkolēģijas vai arī Pribovo kara tribunāla nāves spriedumu norakstiem. No šiem spriedumu norakstiem redzams, ka visiem nelaimīgajiem pierakstīts 58. pants — par kontrrevolūcionāru darbību. „Tiesas" spriedēji bijuši galvenā kārtā žīdi, kā to rāda spriedumu teksti, žīdi bijuši arī nonāvēto nodevēji, uz kuru izteicienu pamata apsūdzētie notiesāti. Piemēram, sprieduma tekstā, ar kuru Mārtiņam Amatniekam un Voldemāram Tēraudam piespriests divkāršs nāves sods, tiesnešu, prokuratūras advokātu un liecinieku sastāvā figurē tādi vārdi, kā Kukļa, Pohvalovs (prokurors), Tankelis, Rodins un citi. Pēdējie spriedumi datēti 20. jūnijā, tātad šaušana notikusi arī vēl pēc tam.

Priedes drūmi šalc pār baigo vietu. Namu, kas reiz uzcelts, lai cilvēki te baudītu dabas skaistumu, gūtu atpūtu, sarkanie nezvēri pārvērtuši par ciešanu un nāves namu, ko mūžam neaizmirsīs katrs, kas bijis šo atklājumu liecinieks.

ŠODIEN APGLABĀS BALTEZERA UPURUS

Pirmajās sešās bedrēs atrasta piecdesmit viena nošautā nav vēl identificēti divpadsmit. Pārējie 39 ir:

  • notārs, aizsargu lidotājs Žanis Grumdmanis,
  • Jānis Bomlits,
  • Arvīds Staune,
  • lauksaimnieks Kārlis Sīklens no Smiltenes,
  • bij. 9. Rīgas p. polic. iec. pr-ka pal. Krišs Dreijers,
  • Jānis Bambits,
  • politiskas pārv. ierēdnis Mārtiņš Prunskis,
  • Eduards Ozols,
  • politiskās pārv. ierēdnis Kārlis Ed. Purniņš,
  • Aloizs Voits, Vilhelms Janelis,
  • agr.Voldemārs Čeksters no Latgales,
  • Nikolajs Kronbergs no Svitenes pag.,
  • Paulis Kapilovs,
  • Aleksejs Ostrovskis,
  • Aleksandrs Baufals,
  • Dimitrijs Fokļinajevs,
  • Rīgas 10. pol. iec. priekšnieks Rihards Grinbergs,
  • skolotājs Jānis Opincāns,
  • policijas darbinieks Mārtiņš Amatnieks,
  • Roberts Tions,
  • zvēr. adv. Voldemārs Beķeris,
  • vidusskolnieks Ģedimins Fronckevičs,
  • Pēteris Gaidamovics,
  • Rihards Volmars-Volmiers,
  • galdnieks Jānis Spilva,
  • Staņislavs Beļkovskis,
  • Ventspils politiskās policijas priekšnieks Arvīds Zemītis,
  • Pēteris Doreds(?),
  • Jānis Kirilovs,
  • Ditrihs Ekerts no Kuldīgas,
  • Porfirijs Ivanovs,
  • Pāvels Stepanovs,
  • Alfrēds Muižnieks,
  • Broņislavs Aizkalnītis,
  • Semjons Ļaļins,
  • Nils Višņakovs,
  • strādnieks Nikolajs Ģermānis,
  • Hermanis Kigitovičs un
  • Osips Kigitovičs.

Upuru kopskaits un galīgais identificēto saraksts noskaidrosies šodien un par to ziņosim rītdienas numurā. Visus nelaimīgos čekistu upurus apbedīs šodien pl. 5, kopējā kapā Ādažu kapsētā. Upuru kapu vietas numurēs. Bez šīs baismu vasarnīcas, prokuratūrai Baltezera rajonā pieteiktas vēl kādas 8 vietas, kur aprakti čekas noslepkavotie. Arī tās atraks.

Avots: "Tēvija", 23.07.1941

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Slepkavība un pašnāvība RīgāSlepkavība un pašnāvība Rīgā07.01.2020lv
2Boloņā, Itālijā uzsprādzis degvielas pārvadātāju auto. Vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 70 ievainotoBoloņā, Itālijā uzsprādzis degvielas pārvadātāju auto. Vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 70 ievainoto06.08.2018lv
3Labklājības ministrs Jānis Reirs Bulgārijā paraksta pretrunīgo Stambulas KonvencijuLabklājības ministrs Jānis Reirs Bulgārijā paraksta pretrunīgo Stambulas Konvenciju18.05.2016lv
4Tiek publicēta "welkamistu" atbalsta vēstuleTiek publicēta "welkamistu" atbalsta vēstule07.08.2015lv
5„Dzīvo gājiens - 2015”„Dzīvo gājiens - 2015”03.07.2015en, lv, ru
6Ar Borisa Jeļcina Dekrētu Krievijā tiek aizliegta kompartijaAr Borisa Jeļcina Dekrētu Krievijā tiek aizliegta kompartija06.11.1991lv, ru
7OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
8
Rīgā, Biķernieku ielā 58 - četrkārtīga slepkavība13.12.1989lv
9Baltijas ceļš -  Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путьBaltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь23.08.1989de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
10Latviešu meitene Cēsīs čekas pakalpiņu dēļ tiek novesta līdz pašnāvībaiLatviešu meitene Cēsīs čekas pakalpiņu dēļ tiek novesta līdz pašnāvībai14.11.1982lv
1121. Kurzemes palīgpolicijas bataljona prāva21. Kurzemes palīgpolicijas bataljona prāva06.09.1973lv
12Pasaules Starptautiskā romu dienaPasaules Starptautiskā romu diena08.04.1971en, fr, lv, pl, ru, ua
13Rīgā Katlkalnā izraisās masu nekārtībasRīgā Katlkalnā izraisās masu nekārtības07.09.1958lv
14PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
15Iznāk Orvela antiutopija "1984"Iznāk Orvela antiutopija "1984"08.06.1949lv, pl
16LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā 24.04.1949lv
17PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
18
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
19Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuruSākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru13.02.1945de, ee, en, fr, lv, pl, ru, se
20WW2. Nac. sociālistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebrejuWW2. Nac. sociālistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebreju14.12.1941lv

Karte

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Simons ŠustinsSimons Šustins14.02.190803.08.1978lv, ru
    2Staņislavs BelkovskisStaņislavs Belkovskis13.11.190223.06.1941lv
    3Marta DuškinaMarta Duškina09.10.190122.06.1986lv
    4Tālivaldis LepšeTālivaldis Lepše20.12.189622.06.1941de, en, lv, ru
    5Alberts BrodersAlberts Broders16.05.189622.06.1941lv
    6Rihards GrīnbergsRihards Grīnbergs18.02.189400.00.1940lv
    7Artūrs JansonsArtūrs Jansons23.01.189322.06.1941lv
    8Fricis HermansonsFricis Hermansons16.10.189122.06.1941lv
    9Jānis KrūzeJānis Krūze31.03.189122.06.1941lv
    10Valdemārs  ĒrmanisValdemārs Ērmanis07.08.188922.06.1941lv
    11Jūlijs ĒrglisJūlijs Ērglis24.12.188522.06.1941lv
    12Jānis OzoliņšJānis Ozoliņš16.07.188322.06.1941lv
    13Dītrihs EkertsDītrihs Ekerts00.00.188022.06.1941lv
    14Alberts VilksAlberts Vilks22.06.1941lv
    15Gedimins FronckevičsGedimins Fronckevičs00.00.1941lv
    Birkas