Powiedz o tym miejscu
pl

Gustavs Zemgals

Dodaj nowe zdjęcie!
Data urodzenia:
12.08.1871
Data śmierci:
06.01.1939
Data pogrzebu :
11.01.1939
Inne nazwiska/pseudonimy:
Gustavs Zemgals, Gustavs Zemgals, Gustavas Zemgalis
Kategorie:
, działacz społeczny, dziennikarz, kapitan, minister, oficer, poseł do parl.Łotwy, prawnik, prezydent, przedsiębiorca, publicysta, uczestnik I wojny światowej, żołnierz
Narodowość:
 łotewska
Cmentarz:
Ryga, Cmentarz Leśny

Gustavs Zemgals (ur. 12 sierpnia 1871 w Džūkste w Kurlandii, zm. 6 stycznia 1939 w Rydze) – łotewski prawnik i dziennikarz, polityk liberalny, prezydent państwa w latach 1927-30.

Po ukończeniu szkoły podstawowej w Saka kształcił się na gimnazjum Świętego Mikołaja w Rydze, następnie studiował prawo na Uniwersytecie Łomonosowa (do 1911 roku).

W latach 1904-05 walczył w wojnie rosyjsko-japońskiej, otrzymał stopień oficera.

Wróciwszy na Łotwę, założył liberalną gazetę "Jaunā Dienas Lapa" ("Nowy Dziennik"), później wydawał również "Mūsu Laiki" ("Nasze czasy"), pisywał do "Domas" ("Myśl"). Zainteresowania polityczne zaowocowały założeniem przez Zemgalsa i jego partnerów Łotewskiej Partii Demokratycznej.

W czasie I wojny światowej walczył w armii rosyjskiej w infanterii w środkowej Łotwie, później w Finlandii. Po powrocie do Rygi w 1917 roku objął urząd burmistrza miasta.

W 1918 roku został członkiem "Tautas Padome" z ramienia radykalnych demokratów, a wkrótce jej wiceprzewodniczącym. W grudniu 1919 roku wybrano go przewodniczącym Rady Miejskiej Rygi.

Po wejściu bolszewików na Łotwę w 1919 roku udał się wraz z Jānisem Čakstem do Europy Zachodniej bronić niepodległości młodego państwa. W czasie podróży przez Bałtyk został aresztowany przez armię niemiecką.

Po 1920 roku zasiadał w konstytuancie łotewskiej oraz kolejnych sejmach z ramienia centrystów ("Demokratiskā Centra Partija").

Po śmierci Jānisa Čakstego w 1927 wybrano go głową państwa - urząd sprawował przez jedną trzyletnią kadencję. Przyjął koncyliacyjny model prezydentury, prawie nie wetował sejmowych ustaw, często korzystał jednak z prawa łaski (ułaskawił 648 skazanych).

W 1931 roku ponownie wybrany do sejmu IV kadencji, poza działalnością polityczną zajmował się pisarstwem, publikował w gazecie "Jaunākās Ziņas" ("Najnowsze wieści").

Zmarł na krótko przed wybuchem wojny w Rydze, gdzie pochowano go na Cmentarzu Leśnym. W 1990 wystawiono mu pomnik w miejscu urodzenia - Džūkste.

Źródło informacji: wikipedia.org, Rīgas dome, news.lv, DD, biographien.lv

Nazwa miejsca Aktywne od: Aktywne do: Zdjęcia Język
Luterāņu baznīca, PāvilostaLuterāņu baznīca, Pāvilostalv

    loading...

        ImięRodzaj relacjiData urodzeniaData śmierciOpis
        1Pauls ZemgalsPauls Zemgalssyn15.04.191116.06.1977
        2Anna ŪdreAnna Ūdrecórka25.06.190903.05.1999
        3Emīlija ZemgalsEmīlija Zemgalsżona00.00.188007.07.1928
        4Aleksandrs ŪdrisAleksandrs Ūdriszięć18.01.190216.10.1978
        5Daila ZemgalsDaila Zemgalssynowa31.12.190926.06.2004
        6Juris ŪdrisJuris Ūdriswnuk00.00.193202.09.1977
        7Verners TepfersVerners Tepfersdaleki krewny09.10.189322.11.1958
        8Edvins MagnussEdvins Magnusskolega/koleżanka29.03.188809.09.1974
        9Juris PabērzsJuris Pabērzskolega/koleżanka29.07.189122.04.1961
        10Augusts  DeglavsAugusts Deglavskolega/koleżanka09.08.186203.04.1922
        11Visvaldis LācisVisvaldis Lācisczłonkowie tej samej partii12.03.192418.04.2020
        12Spricis PaegleSpricis Paeglewyznawca tej samej idei09.03.187601.12.1962
        13Jānis ČaksteJānis Čakstewyznawca tej samej idei14.09.185914.03.1927
        14Kārlis EzeriņšKārlis Ezeriņštowarzysz28.08.186829.09.1934
        15Fric MendersFric Menderstowarzysz20.08.188501.04.1971

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Prześlij wspomnienia

        02.01.1905 | Siege of Port Arthur ended

        Prześlij wspomnienia

        27.05.1905 | Wojna rosyjsko-japońska: rozpoczęła się bitwa pod Cuszimą

        Bitwa pod Cuszimą – starcie zbrojne, które miało miejsce w dniach 27–28 maja 1905 pomiędzy flotą rosyjską a japońską podczas wojny rosyjsko-japońskiej (1904–1905), stoczone w Cieśninie Cuszimskiej (położonej pomiędzy Japonią a Koreą) w pobliżu wyspy Cuszima, zakończone miażdżącym zwycięstwem Japończyków.

        Prześlij wspomnienia

        28.07.1914 | Austro-Węgry wypowiedziały wojnę Serbii; początek I wojny światowej

        I wojna światowa (w latach dwudziestych i trzydziestych XX wieku nazywana „wielką wojną”) – konflikt zbrojny trwający od 28 lipca 1914 do 11 listopada 1918 pomiędzy ententą, tj. Wielką Brytanią, Francją, Rosją, Serbią, Japonią, Włochami (od 1915) i Stanami Zjednoczonymi (od 1917), a państwami centralnymi, tj. Austro-Węgrami i Niemcami wspieranymi przez Turcję i Bułgarię.

        Prześlij wspomnienia

        13.08.1917 | Pirmās demokrātiskās Rīgas Domes vēlēšanas

        Prześlij wspomnienia

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.

        Prześlij wspomnienia

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Prześlij wspomnienia

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Prześlij wspomnienia

        18.11.1918 | Łotwa proklamowała niepodległość (od Rosji)

        Prześlij wspomnienia

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Prześlij wspomnienia

        30.11.1919 | Założono Łotewski Teatr Narodowy

        Łotewski Teatr Narodowy (łot. Latvijas Nacionālais teātris) - teatr z siedzibą w Rydze na Łotwie, założony 30 listopada 1919. Jednym z inicjatorów jego powstania był Jānis Akurāters - łotewski pisarz, a później również przewodniczący Wydziału sztuki w Ministerstwie Edukacji.

        Prześlij wspomnienia

        19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra

        Prześlij wspomnienia

        19.06.1921 | Zigfrīds Meierovics został premierem Łotwy

        Prześlij wspomnienia

        20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība

        Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim

        Prześlij wspomnienia

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Prześlij wspomnienia

        08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals

        Prześlij wspomnienia

        28.05.1929 | Gustavs Zemgals ierodas oficiālā vizītē Stokholmā, kur tiekas ar karali Gustavu V

        Prześlij wspomnienia

        09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis

        Prześlij wspomnienia

        03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas

        Prześlij wspomnienia

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Prześlij wspomnienia

        02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums

        Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo:

        Prześlij wspomnienia

        22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

        Prześlij wspomnienia

        Dodaj słowa kluczowe