Powiedz o tym miejscu
pl

Kārlis Ulmanis

Dodaj nowe zdjęcie!
Data urodzenia:
23.08.1877
Data śmierci:
20.09.1942
Inne nazwiska/pseudonimy:
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis, Kārlis Ulmanis, Karlis Augusts Vilhelms, Карлис Улманис, Ка́рлис Аугустс Вилхелмс У́лманис
Kategorie:
, Order Wojenny Pogromcy Niedźwiedzia, członek korporacji studenta, ofiara represji sowieckiego reżimu, polityk, poseł do parl.Łotwy, prezydent, przedsiębiorca, uczestnik walk wyzwoleńczych, urzędnik
Narodowość:
 łotewska
Grób:
Aptuvena Kārļa Ulmaņa kapa vieta
Cmentarz:
Określ cmentarz

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (ur. 4 września 1877 w Bērze k. Dobele, zm. 20 września 1942 w radzieckim łagrze k. Krasnowodzka) – łotewski polityk, premier i prezydent Łotwy, dyktator. Był pierwszą łotewską głową państwa w 1918, później piastował tę funkcję w okresie 1936–1940. Pełnił także urząd szefa rządu w latach 1918, 1919–1921, 1925–1926, 1931–1932 i 1934–1940.

W młodości studiował agronomię w Niemczech, zajmował się problematyką hodowli bydła. W 1905 po klęsce rewolucji, w której brał udział, musiał się udać na emigrację do USA, gdzie wykładał na uniwersytecie w Nebrasce.

W 1913 w wyniku amnestii udzielonej mu przez cara powrócił na Łotwę. W 1917 założył Łotewski Związek Ludowy opowiadający się za niepodległością kraju. Utworzona przez tę partię (oraz innych działaczy niepodległościowych) Rada Narodowa ogłosiła niepodległość 18 listopada 1918 i mianowała Ulmanisa p.o. premiera. Pozostał on u władzy aż do 1921, brał udział w wojnie łotewsko-radzieckiej jako dowódca wojska. W sierpniu 1920 rozpisał wybory do nowego sejmu. W tym samym miesiącu zawarto pokój ryski z Rosją Radziecką (RFSRR). W późniejszych latach Ulmanis był wielokrotnie premierem Łotwy. Władzę autorytarną przejął w wyniku zamachu 17 marca 1934. 15 maja Ulmanis wraz z generałem Jānisem Balodisem ogłosił stan wojenny, rozwiązując sejm i wszystkie partie polityczne (w tym swój Związek Ludowy).

Zrezygnował z funkcji prezydenta w wyniku ultimatum sowieckiego z czerwca 1940 (wierzył, iż jego rezygnacja pomoże ocalić niezależność kraju). Po okupacji Łotwy przez Armię Czerwoną został aresztowany 21 lipca 1940 przez NKWD i zesłany do łagru niedaleko Krasnowodzka. Tam też zmarł 20 września 1942. Miejsce jego pochówku jest nieznane.

Wnuk brata Kārlisa Ulmanisa, Guntis Ulmanis, był w latach 1993–1999 prezydentem niepodległej Łotwy.

Odznaczenia

  • Order Zabójcy Niedźwiedzia III klasy (Łotwa)
  • Komandor Krzyża Wielkiego Orderu Trzech Gwiazd (Łotwa)
  • Order Westharda I klasy (Łotwa)
  • Krzyż Uznania I klasy (Łotwa)
  • Krzyż Zasług Aizsargów (Łotwa)
  • Medal Pamiątkowy X Rocznicy Walk o Wyzwolenie Republiki Łotewskiej
  • Krzyż Wielki Order Korony (Belgia)
  • Wielka Wstęga Orderu Leopolda (Belgia)
  • Krzyż Wolności I klasy (Estonia, 1925)
  • Order Białej Gwiazdy I klasy (Estonia)
  • Orderem Krzyża z Orłem I klasy (Estonia)
  • Krzyż Wielki Orderu Białej Róży (Finlandia)
  • Krzyż Wielki Legii Honorowej (Francja)
  • Kawaler Legii Honorowej (Francja)
  • Krzyż Wojenny (Francja)
  • Krzyż Wielki ze Złotą Kollaną Orderu Witolda Wielkiego (Litwa)
  • Krzyż Wielki Orderu św. Olafa (Norwegia)
  • Order Orła Białego (Polska, 1937)
  • Krzyż Wielki Orderu Odrodzenia Polski
  • Order Białego Lwa I Klasy (Republika Czechosłowacka)
  • Krzyż Wielki Królewskiego Orderu Gwiazdy Polarnej (Szwecja)
  • Krzyż Wielki Królewskiego Orderu Wazów (Szwecja)
  • Order Błogosławionego Piusa IX I klasy (Watykan)
  • Krzyż Wielki Orderu Korony Włoch
  • Krzyż Wielki Orderu Domowego pw. świętych Maurycego i Łazarza

 

Źródło informacji: wikipedia.org, news.lv, nekropole.info

Nazwa miejsca Aktywne od: Aktywne do: Zdjęcia Język
Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41lv
Brīvības piemineklisBrīvības piemineklislv, ru
The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latvia00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        ImięRodzaj relacjiData urodzeniaData śmierciOpis
        1
        Indriķis Ulmanisojciec00.00.183600.00.1883
        2Lizete UlmaneLizete Ulmanematka08.03.183709.08.1925
        3Indriķis UlmanisIndriķis Ulmanisbrat27.03.186825.05.1923
        4Jānis UlmanisJānis Ulmanisbrat18.05.186505.01.1936
        5
        Emīlija Ulmanesiostra00.00.186400.00.1864
        6Gunārs UlmanisGunārs Ulmanisbratanek/siostrzeniec20.12.193526.12.2017
        7Eduards UlmanisEduards Ulmanisbratanek/siostrzeniec23.09.191200.00.1942
        8Vilis UlmanisVilis Ulmanisbratanek/siostrzeniec18.01.190528.06.1941
        9Indriķis UlmanisIndriķis Ulmanisbratanek/siostrzeniec04.09.189426.12.1939
        10Marija Otīlija GusteMarija Otīlija Gustebratanica/siostrzenica21.12.190328.02.1995
        11Paulīne UlmanePaulīne Ulmaneszwagierka15.02.188415.04.1943
        12
        Emīls Dēliņškrewny15.05.192121.02.2004
        13Dainis RudzītisDainis Rudzītiskrewny22.06.192120.06.2017
        14Gunārs MeierovicsGunārs Meierovicskrewny12.05.192011.02.2007
        15Egīls HermanovskisEgīls Hermanovskiskrewny13.03.191807.08.1992
        16Augusts UlmanisAugusts Ulmaniskrewny00.00.188523.05.1942
        17Jānis DruvaJānis Druvakrewny06.01.193603.05.2002
        18Antonija LūkinaAntonija Lūkinaprzyjaciel13.10.187602.01.1942
        19Klāra Anna Luīze  KalniņaKlāra Anna Luīze Kalniņaprzyjaciel25.02.187421.11.1964
        20Hermanis EnzeliņšHermanis Enzeliņšprzyjaciel02.09.186714.11.1953
        21Kārlis PēterstoķisKārlis Pēterstoķisprzyjaciel11.04.187521.01.1927
        22Dāvids RudzītisDāvids Rudzītisprzyjaciel, podwładny30.11.188114.08.1939
        23Pēteris BlausPēteris Blauskolega/koleżanka23.08.190006.01.1971
        24Jēkabs SilarājsJēkabs Silarājskolega/koleżanka14.01.189815.01.1941
        25Juris PabērzsJuris Pabērzskolega/koleżanka29.07.189122.04.1961
        26Teodors HermanovskisTeodors Hermanovskiskolega/koleżanka14.02.188303.05.1964
        27Voldemārs ZāmuelsVoldemārs Zāmuelskolega/koleżanka22.05.187216.01.1948
        28Vilhelms  MuntersVilhelms Munterskolega/koleżanka25.07.189811.01.1967
        29Kārlis  ZariņšKārlis Zariņškolega/koleżanka04.12.187929.04.1963
        30Fric MendersFric Menderskolega/koleżanka20.08.188501.04.1971
        31Alfrēds BērziņšAlfrēds Bērziņškolega/koleżanka21.10.189930.11.1977
        32Jānis GoldmanisJānis Goldmaniskolega/koleżanka09.09.187518.11.1955
        33Pēteris JuraševskisPēteris Juraševskiskolega/koleżanka04.04.187210.01.1945
        34
        Eduards fon Rozenbergskolega/koleżanka18.08.187822.12.1954
        35Augusts TentelisAugusts Tenteliskolega/koleżanka23.11.187619.01.1942
        36Fēlikss CielēnsFēlikss Cielēnskolega/koleżanka07.02.188810.07.1964
        37Staņislavs IvbulisStaņislavs Ivbuliskolega/koleżanka00.00.188429.12.1941
        38Andrejs PetrevicsAndrejs Petrevicskolega/koleżanka21.06.188304.07.1939
        39Ādolfs BļodnieksĀdolfs Bļodniekskolega/koleżanka07.08.188921.03.1962
        40Andrejs KurcijsAndrejs Kurcijskolega/koleżanka01.10.188423.02.1959
        41Edvins MagnussEdvins Magnusskolega/koleżanka29.03.188809.09.1974
        42Мордехай ДубинМордехай Дубинznajomy00.00.188916.09.1956
        43Emma BaltmaneEmma Baltmaneznajomy16.03.188216.12.1969
        44Vilis  LācisVilis Lācisznajomy12.05.190406.02.1966
        45Heinrihs fon ŠtriksHeinrihs fon Štriksznajomy16.07.187310.09.1938
        46Jānis ReekstsJānis Reekstsznajomy21.05.188121.11.1970
        47Sergejs MaģersSergejs Maģersznajomy28.09.191100.00.1988
        48Alfred  FletcherAlfred Fletcherznajomy29.01.187520.09.1959
        49Juris KrīgensJuris Krīgensznajomy26.09.189827.12.1941
        50Pēteris SējaPēteris Sējaznajomy19.04.188009.06.1940
        51Helmars RudzītisHelmars Rudzītisznajomy20.06.190312.07.2001
        52Vilis  RydzeniekasVilis Rydzeniekasznajomy15.12.188413.11.1962
        53August  WinnigAugust Winnigznajomy31.03.187803.11.1956
        54Arturs KrodersArturs Krodersszef, wyznawca tej samej idei28.03.189225.08.1973
        55Ludvigs  AdamovičsLudvigs Adamovičspodwładny23.09.188417.06.1942
        56Oskars  KalpaksOskars Kalpakspodwładny06.01.188206.03.1919
        57Fridrihs Zommers - VasarietisFridrihs Zommers - Vasarietispodwładny18.02.188124.09.1972
        58Mārtiņš HartmanisMārtiņš Hartmanispodwładny18.10.188227.07.1941
        59Jānis RudumsJānis Rudumspodwładny00.00.190801.04.1942
        60Arveds BergsArveds Bergspodwładny, wyznawca tej samej idei13.09.187519.12.1941
        61Kristaps CīrulisKristaps Cīrulisnauczyciel20.01.184520.05.1940
        62Alberts  KviesisAlberts Kviesisczłonkowie tej samej partii22.12.188109.08.1944
        63Andrievs NiedraAndrievs Niedraczłonkowie tej samej partii08.02.187125.09.1942
        64Francis TrasunsFrancis Trasunswyznawca tej samej idei16.10.186406.04.1926
        65Fricis AnsonsFricis Ansonswyznawca tej samej idei28.10.189907.01.1941
        66
        Jānis Roberts Dēliņšwyznawca tej samej idei09.06.187500.00.1953
        67Johan LaidonerJohan Laidonerwyznawca tej samej idei12.02.188413.03.1953
        68Jānis ĶīselisJānis Ķīseliswyznawca tej samej idei23.03.189700.00.1944
        69Spricis PaegleSpricis Paeglewyznawca tej samej idei09.03.187601.12.1962
        70Jūlijs  DruvaJūlijs Druvawyznawca tej samej idei27.08.188202.08.1950
        71Arturs AlberingsArturs Alberingswyznawca tej samej idei26.12.187626.04.1934
        72Detlavs  BrantkalnsDetlavs Brantkalnsoponent12.06.189808.08.1979
        73Pauls KalniņšPauls Kalniņšoponent03.03.187226.08.1945
        74Rüdiger von der GoltzRüdiger von der Goltzoponent, towarzysz08.12.186504.11.1946
        75Nikolajs KropotkinsNikolajs Kropotkinsoponent06.06.187211.10.1937
        76Sergejs StaprānsSergejs Staprānsżołnierz05.11.189625.09.1951
        77Jorģis ZemitānsJorģis Zemitānsżołnierz23.02.187316.01.1928
        78Aleksandrs PlensnersAleksandrs Plensnersżołnierz25.04.189203.04.1984
        79Dāvids SīmansonsDāvids Sīmansonsżołnierz04.04.185913.01.1933
        80Eduards AireEduards Aireżołnierz02.06.187628.05.1933
        81Jānis KauliņšJānis Kauliņštowarzysz10.07.188930.04.1942
        82Walter Henry  Cowan, 1st Baronet, SirWalter Henry Cowan, 1st Baronet, Sirtowarzysz11.06.187114.02.1956
        83Józef PiłsudskiJózef Piłsudskitowarzysz05.12.186712.05.1935

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Prześlij wspomnienia

        03.12.1905 | Latvia was among first countries, where voting rights for women were introduced

        Prześlij wspomnienia

        21.12.1905 | Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"

        Prześlij wspomnienia

        29.04.1917 | Valkā nodibina Latviešu zemnieku savienību

        Par tās vadītāju ievēl Kārli Ulmani. Drīzumā partijā iestājas ap 20,000 biedru un jau tā paša augustā tā kļūst par masveidīgāko partiju neatkarību vēl neatguvušās Latvijas teritorijā.

        Prześlij wspomnienia

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.

        Prześlij wspomnienia

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Prześlij wspomnienia

        08.03.1918 | Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Prześlij wspomnienia

        15.03.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"

        Prześlij wspomnienia

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.

        Prześlij wspomnienia

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Prześlij wspomnienia

        18.11.1918 | Łotwa proklamowała niepodległość (od Rosji)

        Prześlij wspomnienia

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Prześlij wspomnienia

        07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

        Prześlij wspomnienia

        17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.

        Prześlij wspomnienia

        02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu

        Prześlij wspomnienia

        05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu

        Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

        Prześlij wspomnienia

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Prześlij wspomnienia

        15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja

        Prześlij wspomnienia

        20.03.1919 | Rīkojums № 883 - Dibināta Latvijas Aizsargu organizācija

        Prześlij wspomnienia

        16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

        Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

        Prześlij wspomnienia

        26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai

        Prześlij wspomnienia

        10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Prześlij wspomnienia

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Prześlij wspomnienia

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Prześlij wspomnienia

        23.06.1919 | Wojna estońsko-bolszewicka: wojska estońskie starły się z niemiecką Landwehrą pod Cēsis. Rocznica bitwy obchodzona jest w Estonii jako Dzień Zwycięstwa

        Prześlij wspomnienia

        27.06.1919 | Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"

        Prześlij wspomnienia

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Prześlij wspomnienia

        06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

        1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

        Prześlij wspomnienia

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Prześlij wspomnienia

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Prześlij wspomnienia

        24.08.1919 | Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.

        Prześlij wspomnienia

        28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes

        Prześlij wspomnienia

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Prześlij wspomnienia

        14.10.1919 | Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā

        Prześlij wspomnienia

        17.10.1919 | West-Russian army attacks HMS Dragon

        On 17 October in 1919, the British cruiser HMS Dragon which supported the Latvian army to protect Riga from West Russian Volunteer army was struck, and nine sailors lost their lives. Four were injured.

        Prześlij wspomnienia

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Prześlij wspomnienia

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Prześlij wspomnienia

        11.11.1919 | Łotewska wojna o niepodległość: wojska łotewsko-estońskie pokonały pod Rygą białą Zachodnią Armię Ochotniczą gen. Pawła Bermondta-Awałowa

        W wyniku I wojny światowej od 1915 Kurlandia i Semigalia, a od początku 1918 całość terytorium Łotwy znalazły się pod okupacją niemiecką. Po klęsce Niemiec w I wojnie światowej Łotwa proklamowała niepodległość 18 listopada 1918 w Rydze. Premierem nowego państwa został Karlis Ulmanis. Na początku stycznia 1919 wojska Rosji Radzieckiej wkroczyły na terytorium Łotwy i zdobyły Rygę, w której ustanowiono władzę rad narodowych. Wojska niemiecko-łotewskie, za przyzwoleniem aliantów, zmusiły wojska Rosji Radzieckiej do odwrotu w marcu 1919. Choć traktat wersalski zobowiązał Niemców do opuszczenia kraju, podjęli oni próbę zajęcia Łotwy, zostali jednak wyparci pod koniec listopada 1919.

        Prześlij wspomnienia

        14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu

        4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.

        Prześlij wspomnienia

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.

        Prześlij wspomnienia

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Prześlij wspomnienia

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Prześlij wspomnienia

        25.11.1919 | Latvian War of independence. Latvia declares war to Germany

        Prześlij wspomnienia

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Prześlij wspomnienia

        03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu

        Prześlij wspomnienia

        03.01.1920 | Łotewska wojna o niepodległość: w pierwszym dniu bitwy pod Dyneburgiem (3-25 stycznia) połączone siły łotewsko-polskie odbiły miasto z rąk bolszewików

        Bitwa pod Dyneburgiem (operacja Zima, operacja dyneburska, wyprawa dyneburska) – bitwa wojsk polsko-łotewskich z Armią Czerwoną, stoczona w styczniu 1920 roku w rejonie miasta Dyneburg nad Dźwiną, zakończona jego zdobyciem.

        Prześlij wspomnienia

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Prześlij wspomnienia

        30.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem

        Prześlij wspomnienia

        11.04.1920 | Uz autoceļa Lubāna-Dzelzava notika neveiksmīgs atentāts pret Kārli Ulmani

        Prześlij wspomnienia

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Prześlij wspomnienia

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Prześlij wspomnienia

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Prześlij wspomnienia

        26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure

        On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.

        Prześlij wspomnienia

        01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany

        Prześlij wspomnienia

        27.04.1921 | Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums

        Prześlij wspomnienia

        02.10.1921 | Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos ar agronoma K. Ulmaņa piedalīšanos

        Pasākumu apmeklē ap 2000 skatītāju. Kā pirmais ar 2 stundu runu uzstājas pirmais LR Ministru przidents K. Ulmanis. Pasākumā piedalās arī ģenerālis J. Balodis.

        Prześlij wspomnienia

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Prześlij wspomnienia

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Prześlij wspomnienia

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Prześlij wspomnienia

        24.12.1925 | Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1925. gada 24. decembra līdz 1926. gada 6. maijam

        Prześlij wspomnienia

        07.05.1926 | 9 gabinet ministrów na Łotwie, Arturs Alberings został premierem

        Prześlij wspomnienia

        08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals

        Prześlij wspomnienia

        27.03.1930 | Latvijas 13. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 3. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 27. marta līdz 5. decembrim

        Prześlij wspomnienia

        09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis

        Prześlij wspomnienia

        22.06.1932 | Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"

        Prześlij wspomnienia

        03.11.1933 | Herberts Cukurs pašizgatavotā lidmašīnā sasniedza bijušo Kurzemes koloniju Gambiju

        1933.gada 3.novembrī, pēc divu mēnešu sarežģīta lidojuma ar pašizgatavotu lidmašīnu Gambijā bija nolaidās latviešu aviators Herberts Cukurs.

        Prześlij wspomnienia

        17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam

        Prześlij wspomnienia

        15.05.1934 | Na Łotwie doszło do zamachu stanu pod kierownictwem Kārlisa Ulmanisa

        Prześlij wspomnienia

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Prześlij wspomnienia

        12.09.1934 | Utworzono Ententę Bałtycką

        Ententa Bałtycka – międzypaństwowy sojusz Litwy, Łotwy i Estonii zawarty na mocy traktatu o porozumieniu i współpracy 12 września 1934 roku w Genewie i funkcjonujący do 1940 roku.

        Prześlij wspomnienia

        28.05.1935 | Kāds fotogrāfs vēstulē Kārlim Ulmanim lūdz aizdevumu fotoizstādes atklāšanai un firmas dibināšanai.

        Kārlis Ulmanis savā prezidentūras laikā noteikti saņēma daudzas visai dīvainas vēstules. Šī neapšaubāmi ir viena no tām..

        Prześlij wspomnienia

        18.11.1935 | Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā

        Prześlij wspomnienia

        02.08.1936 | Dundagā viesojas Kārlis Ulmanis

        Prześlij wspomnienia

        26.09.1936 | Svinīga pirmā ķieģeļa iemūrēšana Armijas Ekonomiskajam veikalam

        Prześlij wspomnienia

        13.10.1936 | Sākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošana

        1936.gada 13.oktobrī Ministru kabinets pieņem un Valsts Prezidents izsludina “Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu”

        Prześlij wspomnienia

        16.11.1936 | Tiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī

        Tilts savienoja Krustpili un Jēkabpili

        Prześlij wspomnienia

        22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

        Prześlij wspomnienia

        17.11.1937 | "Pērkoņkrusta" atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani

        Prześlij wspomnienia

        10.06.1938 | Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam

        Prześlij wspomnienia

        07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

        Prześlij wspomnienia

        01.09.1939 | Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”

        Prześlij wspomnienia

        01.09.1939 | Wojska niemieckie napadły o świcie bez wypowiedzenia wojny na Polskę, rozpoczynając kampanię wrześniową a tym samym II wojnę światową

        Kampania wrześniowa (inne stosowane nazwy: kampania polska 1939, wojna polska 1939, wojna obronna Polski 1939) – obrona terytorium Polski przed agresją militarną (bez określonego w prawie międzynarodowym wypowiedzenia wojny) wojsk III Rzeszy (Wehrmacht) i ZSRR (Armia Czerwona); pierwszy etap II wojny światowej. Była to pierwsza kampania II wojny światowej, trwająca od 1 września (zbrojna agresja Niemiec) do 6 października 1939, kiedy z chwilą kapitulacji SGO Polesie pod Kockiem zakończyły się walki regularnych oddziałów Wojska Polskiego z agresorami. Naczelnym Wodzem Wojska Polskiego w kampanii był marszałek Edward Rydz-Śmigły, a szefem sztabu gen. bryg. Wacław Stachiewicz. Od 3 września 1939 wojna koalicyjna Polski, Francji i Wielkiej Brytanii przeciw III Rzeszy.

        Prześlij wspomnienia

        28.09.1939 | Traktat o granicach i przyjaźni III Rzesza-ZSRR 1939

        Traktat o granicach i przyjaźni III Rzesza-ZSRR – umowa międzynarodowa zawarta w Moskwie pomiędzy III Rzeszą Niemiecką i Związkiem Socjalistycznych Republik Radzieckich 28 września 1939 po kapitulacji Warszawy, u schyłku działań wojennych w konsekwencji agresji III Rzeszy i ZSRR na Polskę. Nazywany także II paktem Ribbentrop - Mołotow, ponieważ został podpisany przez te same osoby co pakt pierwszy (Joachim von Ribbentrop i Wiaczesław Mołotow) oraz miał taki sam charakter stanowiąc jego bezpośrednią kontynuację. Jedynie mała treść ustaleń tego traktatu została podana do wiadomości publicznej; większość tekstu (trzy tajne protokoły) została utajniona.

        Prześlij wspomnienia

        05.10.1939 | Latvia and the Soviet Union agreed a "Mutual Assistance Treaty". It amounted to a Soviet military occupation. WW2

        Prześlij wspomnienia

        15.10.1939 | Started Ķegums Hydroelectric Power Station

        Prześlij wspomnienia

        17.06.1940 | Armia Czerwona najechała Łotwę i Estonię

        Prześlij wspomnienia

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Prześlij wspomnienia

        09.08.1941 | Kārļa Ulmaņa PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta izmeklētājam sniegtā rakstiskā liecība par 1934. gada 15. maija apvērsumu

        Prześlij wspomnienia

        04.05.1990 | Łotwa proklamowała niepodległość (od ZSRR)

        4 maja 1990 na Łotwie podjęto decyzję o przywróceniu niepodległości i konstytucji z 1922 roku (jej obowiązywanie wstrzymano do czasu wprowadzenia poprawek i w praktyce wciąż obowiązywały zapisy z konstytucji z 1978, jednak tylko te, które nie kolidowały z normami z 1922). 20 stycznia 1991 siły OMON-u podjęły nieudaną próbę opanowania Rygi w celu zastąpienia urzędującego rządu prorosyjskim.

        Prześlij wspomnienia

        09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti

        Prześlij wspomnienia

        07.07.1993 | Guntis Ulmanis został prezydentem Łotwy

        Prześlij wspomnienia

        02.12.1918 | Tiek dibināta Latvijs Republikas Valsts kontrole

        Prześlij wspomnienia

        20.11.2020 | Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni

        Prześlij wspomnienia

        Dodaj słowa kluczowe