Vilis Lācis
- Data urodzenia:
- 12.05.1904
- Data śmierci:
- 06.02.1966
- Inne nazwiska/pseudonimy:
- Vilis Lācis, Vilis Lācis, Jānis Vilhelms Lāce, Jahn Wilhelm Lahze, Вилис Матисович Лацис, Вилис Лацис, Вилис Тенисович Лацис
- Kategorie:
- Laureat nagrody państwowej, członek parlamentu, członek rządu, komunista, minister, mąż stanu, organizator/uczestnik represji, pisarz
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Ryga, Cmentarz Leśny
Vilis Lācis (ur. 12 maja 1904 jako Jahn Wilhelm Lahze, zm. 6 lutego 1966 w Rydze) - radziecki i łotewski polityk, pisarz, przewodniczący Rady Komisarzy Ludowych Łotewskiej SRR (1940-1946) i premier Łotewskiej SRR w latach 1946-1959.
Był robotnikiem portowym w Rydze, w wolnym czasie zajmował się pisaniem powieści; popularność przyniosła mu książka "Syn rybaka" opublikowana w 1933. Od 1928 współpracował z wywiadem ZSRR, był związany z nielegalną Komunistyczną Partią Łotwy. Po aneksji Łotwy przez ZSRR w 1940 został ludowym komisarzem spraw wewnętrznych, a 25 sierpnia 1940 przewodniczącym Rady Komisarzy Ludowych nowo utworzonej Łotewskiej SRR. W 1941 uciekł z rodziną do Barnauł na Syberii, później przez pewien czas przebywał w Moskwie. Po ponownym zajęciu Rygi przez Armię Czerwoną w październiku 1944 wrócił na Łotwę i ponownie objął stanowisko przewodniczącego Rady Komisarzy Ludowych Łotewskiej SRR przemianowane w 1946 na stanowisko przewodniczącego Rady Ministrów Łotewskiej SRR (do 27 listopada 1959). Deputowany do Rady Najwyższej ZSRR od 2 do 5 kadencji, wieloletni kandydat na członka KC KPZR. Odznaczony siedmioma Orderami Lenina, Orderem Wojny Ojczyźnianej I klasy i medalami.
Źródło informacji: wikipedia.org, news.lv
Brak miejsc
04.07.1910 | Rīgā atklāj pieminekli Pēterim I
22.01.1940 | "Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde
17.06.1940 | Armia Czerwona najechała Łotwę i Estonię
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā
1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis
1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome
14.06.1941 | Rozpoczęły się masowe deportacje obywateli Litwy, Łotwy i Estonii na Syberię
22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences
27.06.1941 | Žurnāla "Atpūta" 27.numurs
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja
23.02.1946 | Zūru kauja
Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.
23.12.1946 | PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.
22.03.1947 | LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
25.03.1949 | Rozpoczęła się druga fala deportacji dziesiątek tysięcy obywateli Estonii, Łotwy i Litwy do syberyjskich łagrów
24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā
16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni
30.10.1956 | Cīņai pret padomju okupāciju legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē
09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma
27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive
1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis
29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.
23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Rubenis
1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs
