Antuāns Anrī Bekerels
Antuāns Anrī Bekerels
- Sünniaeg:
- 15.12.1852
- Surma aeg:
- 25.08.1908
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Антуан Анри Беккерель, Antuāns Anrī Bekerels, Antoine Henri Becquerel
- Kategooriad:
- Akadeemik, Füüsik, Nobeli preemia, Teadlane
- Kodakondsus:
- prantslane
- Kalmistu:
- Määra kalmistu
Antuāns Anrī Bekerels bija franču fiziķis. 1903. gadā viņš kopā ar Pjēru Kirī un Mariju Sklodovsku-Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par spontānās radioaktivitātes atklāšanu.
Anrī tēvs Aleksandrs Edmons Bekerels (Alexander Edmond) bija praktiskās fizikas profesors un veica pētījumus par Saules starojumu un fosforescenci, savukārt vectēvs Antuāns Sezārs Bekerels (Antoine César) izgudroja elektrolītisku metodi, kā atdalīt metālus no to rūdām. Un visbeidzot arī Anrī dēls Žans Bekerels (Jean) ceturtajā paaudzē bija fiziķis.
Radioaktivitāti nejauši Bekerels atklāja 1896. gadā, kad pētīja Saules gaismas iedarbību uz dažādiem luminiscējošiem materiāliem. Viens no šiem materiāliem bija arī urāna sāļu (kālija uranilsulfāta) kristālu plāksnītes.
Viņš šīs plāksnītes ietina melnā papīra uz fotoplates un novietoja tos Saules gaismā. Kārtējo reizi veicot sagatavošanās darbus, debesis apmācās, un Bekerels nolēma pārtraukt eksperimentu, novietojot sagatavoto materiālu atvilktnē. Pēc divām dienām viņš attīstīja fotoplati, necerot iegūt labu uzņēmumu, bet izrādījās, ka uz fotoplates bija redzams ass zīmējums. Viņš tūlīt pievērsās urāna plāksnīšu pētīšanai tumsā, un atklāja, ka tie emitē starojumu, kas vēlāk tika nosaukts par radioaktivitāti.
Anrī Bekerela vārdā ir nosaukta Starptautiskā mērvienību sistēmas radioaktivitātes mērvienība bekerels (Bq).
Allikad: calend.ru, wikipedia.org
Kohti ei
| Seotud osapoole nimi | Suhete liik | Kirjeldus | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Aleksandrs Edmons Bekerels | isa | |
| 2 |  | Žans Bekerels | Poeg | |
| 3 |  | Antoine Cesar Becquerel | Vanaisa | |
| 4 |  | Marie Skłodowska Curie | Kaastöötaja |
29.09.1954 | Izveidots CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.