Rīgas 6.vidusskola

Rīgas 6.vidusskola Aleksandra Čaka 102, Rīga, LV-1011

tālruņi 67314042, 67314244, 67314044, fakss 67314042

Direktors: Haralds Bārzdiņš

Reģistrācijas nr: 3613900684

Mācību valoda: Latviešu

ttps://www.skolas.lv/katalogi/iestades/izglitibas-iestade.aspx?ID=498

Skolas vēsture - 1. un 3. Rīgas valsts ģimnāzijas

1920. gada rudenī, grūtos pēckara apstākļos, kad jūtams bija telpu, grāmatu, citu mācību līdzekļu un skolotāju trūkums, savas gaitas uzsāka Rīgas 6. vidusskolas priekštece – 1. Rīgas valsts ģimnāzija, ko toreiz nosauca par “Pirmo valsts vidusskolu Rīgā”. Iesākās garš posms skolas vēsturē, tā ne vienu reizi vien mainījusi nosaukumu un “dzīves vietu”.
Mācības jaunatvērtajā skolā sākās 1920. gada 13. septembrī ēkā Kronvalda bulvārī 1, kad divās pirmajās un vienā otrajā vidusskolas klasē tās uzsāka 171 skolēns. Skolas organizētājs un pirmais direktors – profesors Arnolds Spekke, viņš līdzās darbam skolā bija mācību spēks arī universitātē. Pirmie skolas pasniedzēji – vairāki Latvijas Universitātes profesori, lektori un citi augstākās raudzes inteliģences pārstāvji – profesors Kārlis Straubergs, mākslinieks Jūlijs Madernieks, vēlākais direktors Arturs Lesnieks, skolas padomē strādāja profesors Jānis Endzelīns.

Jauno mācību iestādi drīz vien pārcēla uz bijušo Nikolaja ģimnāziju kopā ar Valsts tehnikumu un vidusskolu pieaugušajiem Kr. Valdemāra ielā 1c, bet skolēnu skaitam pieaugot, radās nepieciešamība pēc plašākām telpām, un 1923. gadā skola ieguva savas mājas Raiņa bulvārī 29 (tagadējā LU matemātikas un informātikas institūta ēka), nu jau ilgākam laikam. Atrazdamās šajā namā, skola ieguva nosaukumu – Pirmā Rīgas valsts ģimnāzija.
Trīsdesmitajos gados, skolēnu skaitam palielinoties, Jāņa Baumaņa projektētais skolas nams bija kļuvis par šauru, tāpēc 1938. gadā sākās tā pārbūves darbi. Arhitekta Indriķa Blankenburga vadībā necilā divstāvu ēka pārvērtās par staltu četrstāvu celtni. Pārbūves laikā meiteņu klases atradās Rīgas pilsētas tehnikumā Gaiziņa ielā, zēni neilgu laiku mācījās Poļu ģimnāzijas telpās, kas atradās bijušajās Jēkaba kazarmās, taču arī viņi drīz pārcēlās uz Gaiziņa ielu. 1939. gadā noslēdzās pārbūves darbi. Nu varētu atkal visi atgriezties savās mājās, taču sekojošais Izglītības ministrijas lēmums skolu sadalīja, izveidojot divas valsts ģimnāzijas – Pirmo un Trešo. Pirmajā palika zēni, trešajā turpmāk mācījās meitenes. “…valdībai darīja pamatīgas galvassāpes latviešu tautas zemā dzimstība, un tie, ka šo jautājumu pētīja, bija nākuši pie atziņas, ka daļēji vainojamas esot tieši vidējās mācību iestādes. To jauktās klases veicinot pretējā dzimuma jauniešu starpā nekam nederīgo biedriskumu, kas pie veiksmīgām ģimenes saišu siešanām nevedot.” Par jaunās skolas direktoru kļuva Arturs Lesnieks – “Lesnieks bija skolas dvēsele, kas noteica tās garu, audzināšanas mērķus un metodes. Direktors bija labs cilvēku pazinējs, noraidīja glaimus, bet pati viņa stāja iedvesa respektu, un ikviens viņa iebildumus un aizrādījumusievēroja. Atklātība, sirsnība, jūtīgums un tolerance bija Lesnieka raksturīgākās īpašības.” Lesnieks no 1922. gada vadīja 1. un 3. valsts ģimnāzijas un Rīgas 6. vidusskolu divus gadu desmitus, mācot latīņu valodu un sarakstot šīs valodas mācību grāmatas.
30. gados Latvijas vidusskolās notika virkne pārmaiņu, kas attiecās arī uz 1. valsts ģimnāziju – mācību gads tika par vienu pagarināts, mainījās mācību plāni un arī klašu numerācija kļuva otrāda – mācības iesāka 5. klasē un pabeidza pirmajā. 1936. gadā visu Latvijas skolu audzēkņiem tika noteikti vienveidīgi tērpi, ar atšķirības zīmi – skolas zīmotni pie cepures – tādējādi valdība cerēja visu ģimnāzijas jaunatni vienot kopīgā saimē, kas augtu un mācītos vienam kopīgam mērķim – kalpot Latvijai.

Rīgas 6. vidusskola

Skolas dalījums 1. un 3. ģimnāzijā pastāvēja pavisam neilgi, jo jau pēc gada, sakarā ar vēsturiskajiem notikumiem, abas skolas atkal apvienoja. Ar Izglītības ministra P. Lejiņa lēmumu no 1940. gada 1. septembra visas ģimnāzijas tika pārdēvētas par vidusskolām, protams, mainījās arī mācību plāni. Ar ministra Lejiņa un Izglītības tautas komisāra J. Lāča pavēlēm 1940. gada vasarā tika apvienotas 1. un 3. valsts ģimnāzijas, īsi pirms rudens tās nodotas pilsētas pārvaldībā, kura tad atvēra skolu ar jaunu nosaukumu – 6. Rīgas pilsētas vidusskola, līdzšinējās 3. valsts ģimnāzijas telpās ar to pašu mācību aprīkojumu un gandrīz nemainīgu skolotāju un vadības sastāvu.
Otrā pasaules kara laikā skolai tiek atjaunots ģimnāzijas nosaukums, un tā turpina darboties Raiņa bulvārī 29. 1944. gadā notika pēdējais 1. Rīgas valsts ģimnāzijas izlaidums. “Ģimnāzijas aulā gadskārtējā izlaiduma akts: runas, ziedi skolotājiem, gatavības apliecību saņemšana, priekšnesumi [..] bet aiz aulas logiem tālumā dimd kara troksnis un dažiem absolventiem jau arī karatērps mugurā”. “Ģimnāzijas kolektīvs gan pieņēma pieteikumus un organizēja iestājpārbaudījumus 1944./45. mācību gadam un 1944. gada novembrī arī uzsāka darbu, bet ar Rīgas pilsētas Kirova rajona Izpildu komitejas lēmumu no 1945. gada janvāra Raiņa bulvārī 29 mācības uzsāka 1940./41. mācību gadā izveidotā 6. Rīgas pilsētas vidusskola.

Grūti izsekot skolas nosaukumu maiņai kara gados, un drīz vien iesākās arī pašas skolas “ceļojums”, kas ilga 5 gadus.

1946. gadā ēku Raiņa bulvārī atdeva jaunatvērtajam Latvijas Valsts Pedagoģiskajam institūtam un 6. vidusskolu pārēla uz kādreizējo meiteņu skolu Valdemāra ielā 2 (tagad Rīgas 17. vidusskola), kur jau atradās Rīgas 3. vidusskola, 1948. gadā skola pārceļas uz namu Kr. Barona un Tallinas ielas stūrī (tagad Rīgas 99. vidusskola). 40-to gadu nogalē Marijas un Artilērijas ielu stūrī sākās plaši celtniecības darbi un 1951. gada 1. septembrī te atklāja arhitekta Alfrēda Pūpola projektēto Rīgas 6. vidusskolas namu – beidzot skolai bija pašai savas mājas ar gaišām klašu telpām, lielu aktu un sporta zāli, plašu un mājīgu ēdnīcu.

Ēka projektēta Komunālās saimniecības ministrijas Projektēšanas trestā 800 skolēniem, celšanas izmaksas bija ap 4 miljoni rubļu. Mūsdienās skolēnu skaitam sasniedzot un pārsniedzot 1000, sajūtams telpu trūkums, tāpēc 80. un 90-tajos gados izbūvētas jaunas – izveidota otra sporta zāle, lasītava, klašu telpas, skolas muzejs. Ilgu laiku organizētās mācības 2. maiņā un ar to radītās neērtības, pilnībā atrisinājās 90-to gadu sākumā, likvidējoties rūpnīcas “Rīgas Adītājs” bērnu dārzam, skola ieguva papildus telpas Lauku ielā 2 un tajās kopš 1994. gada mācās liela daļa sākumskolas bērnu. 2010. gadā Lauku ielas ēka atkal tiek pārveidota par pilsētas bērnudārzu, savukārt sākumskolas klases kopš 2010. gada 1. septembra strādā ēkā Matīsa ielā 37/39.

Mūzikas novirziens un kolektīvi

1. Rīgas valsts ģimnāzija un 6. vidusskola jau izsenis bijušas dziedošas, tradīcijas aizsākumi meklējami jau 20. gados pēc ģimnāzijas nodibināšanas. Tomēr tajā laikā kora dziedāšana pamatā neizgāja ārpus skolām, jo nebija masveida muzikālu pasākumu ar skolēnu piedalīšanos, dziedāšanas pacēlums sākās ar Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem 1960. gadā. Tas bija laiks, kad skolā dziedāšanu mācīja Latvijā plaši pazīstamās skolotājas Alvīne Gruntmane un Skaidrīte Apine. Vecākajās klasēs skolotājas Gruntmanes vadībā darbojās liels vidusskolas jauktais un meiteņu koris, zēnu un meiteņu ansambļi, skolotāja Apine strādāja ar sākumskolas, pamatskolas meiteņu un zēnu koriem, pēc mūzikas novirziena dibināšanas 1969./70. macību gadā, arī novirziena meiteņu kori – kopā 7 kori! Panākumi – 1. – 2. vietas, sākot ar II Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem.

Mūzikas novirziena klašu koris savulaik piedalījies Valsts Filharmonijas rīkotajās koncertlekcijās un Komponistu savienības plēnumos ar viņu darbu pirmatskaņojumiem. 80-tajos gados vidusskolas jaukto kori vadīja Nopelniem bagātais skolotājs Jānis Sprancmanis – 1. vieta V un VI skolēnu dziesmu svētkos, dalība IX un XX Vispārējo dziesmu svētku pusfinālā. Sprancmaņa vadībā koris izvērsa plašu koncertdarbību arī ārpus Rīgas un arī Latvijas – Ērgļos, Madonā, Cēsīs, Liepājā, Kišiņevā, Dubnā, Maskavā. 90-tajos gados skolotāja Skaidrīte Apine pedagoģisko darbu pārtrauca, kopš tā laika meiteņu kora vadība nav tik nemainīga – ar kori strādājušas Iluta Vasmane, Evija Tropiņa, Ilze Vilde, Aija Auziņa un pašlaik strādā Inta Godiņa. Kora panākumi joprojām atzinīgi vērtējami – 1. vieta VIII Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, Zelta godalga – IX 2005. gadā, lieliski panākumi ikgadējās skatēs
Ja mūzikas novirziena pirmsākumos to veidojot galvenais bija kora dziedāšana un instrumentu spēle kā papildinājaums, tad pēdējos gados liela loma skolas dzīvē ir instrumentālajai mūzikai, par ko liecina kuplais orķestru skaits. Pirmie orķestru pirmsākumi meklējami 50-tajos gados, kad tos organizēja un vadīja viens no ievērojamākiem Latvijas orķestru speciālistiem Augusts Krisbergs, 60-tajos gados – Jānis Jansons. Toreiz orķestra mūziķi bija bez īpašas muzikālās izglītības – tos vienoja vien spēlēt griba un prieks. Stāvoklis mainījās līdz ar mūzikas novirziena dibināšanu, un kopš 1976. gada par pūtēju mūzikas galveno virzītāju skolā saucams Haralds Bārzdiņš. Orķestris Latvijas pūtēju saimē regulāri sevi pierāda kopš 1979. gada, Latvijas vārdu pāri robežām pirmo reizi nesa 1985. gadā PSRS teritorijā un 1989. gadā Vācijā. 1988. gadā ar LPSR Kultūras ministrijas lēmumu orķestrim piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums un kopš tā laika tiek dēvēts par “Auseklīti”, kas pazīstams kā daudzu skolēnu un vispārējo dziesmu svētku un starptautisku konkursu laureāts.
Jaunākais, bet tomēr vēsturē ierakstāmais skolas kolektīvs ir simfoniskais orķestris – 1997. gada 14. novembrī skolas zālē skan Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Imanta Kalniņa “Dziesma dzimtenei” un pavadījums Raimonda Paula “Manai dzimtenei”. Orķestra lielākais panākums – dalība IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā.

Citi kolektīvi, organizācijas, tradīcijas

Dejošanas Rīgas 6. vidusskolā atīstījusies nevienmērīgi, tās ziedu laiki sākās 50-tajos gados, kad 1953. gadā izveidots deju kolektīvs baleta mākslinieku Angleikas Grimzes un Alfrēda Spuras vadībā, tika iestudēti vairāki uzvedumi, tācu aizejot vadītājiem, panīkusi arī dejošana. Nākamais pacēlums bija 70-tajos gados LVU Tautas deju ansambļa dalībnieka Gunta Svabadnieka vadībā un pēc tam 10 gadus vēlāk skolotājas Anitas Mateiko vadībā. Tomēr liktenis kolektīviem līdzīgs kā pirmajam.
Jaunieši bieži cenšās atdarināt ko nebijušu un spožu, arī sportā. Tā Latvijas šahistu panākumi 1924. gadā Parīzes šaha olimpiādē sajūsmināja un aizrāva visu skolas jaunatni. Arī 1. Rīgas valsts ģimnāzijā šahs kļuva populārs – lielākais mūsu panākums uzvara 1932. gadā vidusskolu meistarībā Rīgā. Populāram kļūstot Jānim Daliņam, arī skolēnus pārņem soļošanas drudzis. Kad pēc Otrā pasaules kara populārs kļuva sieviešu basketbols, Rīgu drīz vien dēvēja par Eiropas basketbola galvaspilsētu. Arī daudz 6. vidussklas audzēknes vilināja šis sporta veids, vēlāk dodot vērtīgu papildinājumu TTT meistarkomandai – šī komanda turpat 20 gadus kļuva par PSRS čempioni un prata izcīnīt Eiropas kausu.
Arī katram laikmetam raksturīgu jaunatnes organizāciju darbība 1. Rīgas valsts ģimnāzijai un 6. vidusskolai nav gājusi secen. Ģimnāzijā līdz 1940. gadam darbojās mazpulku organizācija. Rīgas 6. vidusskolā pirmais pionieru pulciņš izveidojās 1940./41. gadā, bet par pionieru organizāciju var runāt sākot ar 1953./54. gadu, 1969. gadā skolas pionieru vienībai piešķirts Pētera Stučkas vārds. Skolas pulciņi vairākkārt piedalījušies rajona sacensībās, lielākais panākums – 1 .vieta Rīgas ierindas skatē 1983. gadā. Pionieru un arī komjaunatnes organizācijas savu darbību beidza 1988./89. gadā. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē un vidū skolā strādā skautu un gaidu pulciņš, bet patstāvīga vienība neizveidojās. Šobrīd Rīgas 6. vidusskola ir viena no Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes nodarbību vietām.
Tradicionāli bija latviešu komponistiem veltītie autorkoncerti, kad skolas mūzikas kolektīvi sniedza plašu kāda komponista skaņdarbu koncertu ar autoru piedalīšanos. Notikuši koncerti Jānim Ozoliņam, Lūcijai Garūtai, Jānim Ķepītim, Ģedertam Ramanim, Oļģertam Grāvītim, Romualdam Kalsonam, Arvīdam Žilinskim un Raimondam Paulam.
Vēl jāpiemin skolā kādreiz bijušie sporta svētki, kolektīvu dalība dzejas dienās pie A. Čaka pieminekļa, tūrisma dienas, skolotāju diena, folkloras vakari, žetonu vakari. Kādus pasākumus pārmantojam arī šodien, kādus aizstājuši citi.

Vidusskolas mācību novirzieni

1974./75. mācību gadā 9.a klasē uzņēma skolēnu ar padziļinātu ķīmijas mācīšanu, pēc 3 gadiem tās bija visas vidusskolas “a” klases. 80-to gadu beigās notika tālāka skolas specializācija – 1989./90. mācību gadā pēc mācību pārziņa Ērika Sīpola un skolotāja Jāņa Skujas projekta darbu uzsāka divas vidusskolas profilklases – eksaktā un humanitārā. Sākot ar 1995./96. mācību gadu skolu pašiniciatīva plānu un programmu veidošanā tika pārtraukta un tām bija jāpielāgojas Izglītības ministrijas noteiktajai kārtībai ar izvēles un obligātajiem priekšmetiem. Ap šo laiku izveidojās tās mācību programmas, kādas pazīstamas šobrīd – eksaktā, humanitārā un vispārizglītojošā.

Direktori

1. Rīgas valsts ģimnāzijas direktori
1920. – 1922. gads Arnolds Spekke
1922. – 1937. gads Arturs Lesnieks
1937. – 1940. gads Aleksis Gulēns
1940. gads Vasilijs Balodis
1940., 1942. – 1942. gads Arturs Lesnieks
1944. – 1945. gads Aleksandrs Vīksna
3. Rīgas valsts ģimnāzijas direktors
1939. – 1940. gads Arturs Lesnieks
Rīgas 6. vidusskolas direktori
1940. – 1942. gads Arturs Lesnieks
1945. – 1947. gads Eduards Buse
1947. – 1949. gads Vilma Plēsuma
1949. – 1956. gads Vilma Saleniece
1956. – 1970. gads Ligita Deiča – Režais
1970. – 1983. gads Velta Avotniece
1983. – 1987. gads Daina Kukele
1987. – 1992. gads Ināra Grigore
no 1992. gada Haralds Bārzdiņš