Līgutu muiža, Ligutten

Muižas kungu ēka (pils) plānota būvēt U burta veidā ar sānu korpusiem pret ezeru. Pirmās uzbūvēja rietumu sānu korpusa sienas. Virs pagraba ieejas iniciāļi un gada skaitlis 1821, taču uz kaut kādu laiku būvniecība pārtraukta. Uzsākot būvniecību, radušās izmaiņas projektā, un nolemts vairs nebūvēt otro sānu korpusu. Būvdarbi pabeigti 1825. gadā. Par to liecina mezonīna skārdu krāsojot atstātie iniciāļi un gada skaitlis uz jumta konstrukcijām.

Pēc būvniecības pabeigšanas ēkas apjoms ar vienu sānu korpusu un pamatkorpusa galos izveidotājām atejas izbūvēm pastāvēja līdz 19.gadsimta 2.pusei.

19. gadsimta pēdējā ceturksnī, iespējams, 1884. gadā (gada skaitlis uz sānu korpusa jumta konstrukcijām) rietumu sānu korpuss pagarināts uz rietumu pusi.

1938. - 1940. gados notika liela pārbūve - ēkas pārplānošana, kas vēsturisko struktūru būtiski neietekmēja. Lielākās izmaiņas skāra rietumu sānu korpusu, jumta stāvu un fasādes.

1967. gadā bijušajai kungu māja - skola pārbūvēta par dzīvojamo ēku.

Visvairāk cietis galvenais korpuss. Aizbūvēta galvenā ieeja, nojauktas vēsturiskās kāpnes un izveidotas divas jaunas ieejas un kāpņu telpas uz 2. stāvu. 1. stāvā sākotnējā plānojuma struktūra izjaukta pilnīgi. Virs 1.stāva uzbūvēts 2. stāvs. Visā celtnē izbūvēti dzīvokļi.

Virs galvenā korpusa, daļēji saglabājot sākotnējo jumta konstrukciju, uzbūvēts 2.stāvs, kas izkropļo ēkas vēsturiskās proporcijas un izskatu.

Gleznainais Līgutu muižas parks aizņem 6,6 ha platību, pāriet 22,6 ha lielā mežaparkā Durbes ezera austrumu krastā. Parkā daudz vecu un lielu vietējo koku,- dižskābarži, skabarži un ozoli.

2013. gadā muižas kungu namā notiek rekonstrukcijas darbi

***

Pēc diviem vai trim gadiem Līgutu muiža būšot publiski pieejams, sakopts objekts – apmēram šādi jau trešo reizi astoņu gadu laikā laikrakstam apgalvo Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Viņš esot īpašuma būvuzraugs. Patlaban teritoriju apjož žogs, taču caur to labi redzama muižas ēka, kas, lai arī piedzīvojusi dažādus laikus, joprojām nav zaudējusi savu estētisko valdzinājumu. Durbes Novada domē apliecina – ēku pašiem saglābt nebūtu bijis iespējams, tomēr žēl, ka privātās rokās savulaik nonācis arī Līgutu parks un brīvdabas estrāde.

Rosība Līgutu muižā novērojama ik pa laikam, apstiprina arī pašvaldībā. Taču, kas ir muižas īpašnieks, gan nav zināms. "Muiža kādreiz piederēja Ivara Kesenfelda uzņēmumam," saka Durbes Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Putra. Tā pārdota laikā, kad Durbes pašvaldību vadīja Uldis Strazds. "Savā laikā to pašu muižu par vienu latu, manuprāt, pārdeva Ivaram Kesenfeldam vai ar viņu saistītam uzņēmumam," tagad teic E. Putra.

U. Strazds gan to kategoriski noliedz. Precīzu summu, par kādu Līgutu muiža toreiz pārdota, viņš uzreiz neatceras, tomēr norāda, ka runa ir par vairākiem desmitiem tūkstošu latu. "Klasificējās kā dzīvojamā māja. Tika privatizēti kā dzīvokļi. Pēc privatizācijas likuma un pēc tādām summām arī tika pārdota," saka U. Strazds, piebilstot, ka precīzāka informācija esot jāmeklē arhīvā. http://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/vestures-mantojuma-mainiga-nakotne-103088