Jāņmuiža (Johanneshof)

1757. gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādījās Vidzemes muižu arklu revīziju dokumentos.

1777. gadā Cēsu pilsmuižas īpašnieks Kārlis Ādams Volfs uz septiņu Līvu pagasta zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu Jāņa muižu, ko norakstīja mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai fon Rautenfeldei. Tajā pašā gadā viņš Cēsu pilsmuižu pārdeva Kārlim Eberhardam fon Zīversam.

Jāņmuižu vēlāk iznomāja vairākiem nomniekiem, līdz 1912. gadā to iegādājās latviešu tirgotājs un Cēsu luterāņu baznīcas draudzes priekšnieks Andrejs Kampe (1867—1919), kuru Latvijas brīvības cīņu laikā lielinieki nošāva.

1920. gada zemes reformas rezultātā no Jāņa muižas atdalīja vairākas saimniecības, bet muižas centrs 150 ha kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta Andreja Kampes (1905—1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.

 Pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā, uz Jāņmuižu pārcēla Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu (vēlāko Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu), kurai nodeva muižas ēkas un zemi. 2004. gadā bijušajā kungu mājā atklāts Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas vēstures muzejs. Pašlaik agrākā muižas centra teritorija sadalīta starp bijušā īpašnieka Andreja Kampes radiniekiem.