Drabešu muiža

Sākotnēji tā piederējusi fon Ketleru dzimtai. 17. gadsimta sākumā Zviedru - Poļu kara laikā muižu piesavinājies kāds poļu virsnieks Drobišs. No viņa uzvārda tā arī ieguvusi savu nosaukumu - Drabešu muiža jeb Drobbusch. Mūsdienu Drabešu muižas komplekss veidots 19. gadsimta sākumā, nomainot 18. gadsimtā celtās koka ēkas. Pils galvenā fasāde darināta klasicisma stilā ar četru kolonnu portiku.

1905.g. revolūcijas laikā muižas kungu māja (pils) tika nodedzināta. Pils sākusi degt no kundzes gala, tur pa logiem sviesti iekšā degoši priekšmeti. Muiža pēc tam tikusi atjaunota.  Citu ainu par muižas dedzināšanu sniedz arhīva dokumenti. Muiža nodedzināta 1905.g. 4.decembrī. Pēcpusdienā Drabešos ieradušies bruņoti vīri divos pajūgos. Vienu no pajūgiem vadījis Spāres muižas kučieris Dāvis Baltiņš. Septiņi bruņoti vīri ienākuši muižā un likuši ekonomei Emmai Dzenei viņiem pasniegt tēju, vēlāk meklējuši ieročus. Daži ietērpušies atrastajos kunga apģērbos un pēc tam sāka lauzt mēbeles, kraut kaudzēs, ko aplēja ar petroleju. Kaudzes tūlīt arī aizdedzināja. Dedzinātāji bija pilnīgi sveši. Ugunsgrēka laikā iedzīvi nesuši projām dažādi ļaudis, liela daļa aiznestā gan vēlāk muižniekam labprātīgi atdotas

Pēc šiem notikumiem Vilhelms (Viljams) fon Blankenhāgens un Āraišu mācītājs Bērents pieprasījuši revolucionārās komitejas aktīvistiem Pūces Bērziņam un Sermuļu Šlejam nāvessodu.

Pirmajam tas arī Cēsīs 1906.g. janvārī izpildīts.

Līdzās Drabešu muižas kompleksam atrodas bijušās muižas parks un muižas dzirnavas, kuras pazīstamas ar Āraišu nosaukumu.

Muižas ēkā atradās skola Latvijas brīvvalsts laikā un arī vēlākajos gados.