Bēnes pils

Bēnes muiža (Gut Behnen) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē. Muižas apbūve ir vietējas nozīmes 19. gadsimta otrās puses arhitektūras piemineklis. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir arī Bēnes muižas kungu māja, kā arī netālās Bēnes dzirnavas. Valsts aizsardzībā atrodas arī Bēnes aleja.

Bēnes muiža nodibinājās 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes hercogiste.

1597. gadā Kurzemes hercogistes galma padomnieks Dr. Bergs muižu saņēma no Kurzemes hercoga Frīdriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no kroņa meža.

1633. gadā Polijas karalis Vladislavs Bēni uzdāvināja par dzimtīpašumu, jo tajā laikā Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja kā vienots suverēns Polijas-Lietuvas lēnis.

19. gadsimta sākumā muiža piederēja Mēdemu dzimtai, grāfa Frīdriha fon Mēdema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.

1873. gadā atklāja Jelgavas—Mažeiķu dzelzceļa līniju, kas deva impulsu Bēnes attīstībai.

Tolaik muiža piederēja Reku dzimtai. Barons Augusts fon der Reke uzcēla muižas kungu māju neogotikas stilā no 1876. līdz 1878. gadam. Projekta autors bijis Pēterburgas arhitekts Johans Frīdrihs Šlups (Иван Федорович Шлупп, 1845—1900).

1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, pēc tam atjaunoja vienkāršākā veidolā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Leo fon Birkenštadts.

1920. gadā pēc agrārreformas muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet muižas pils iznomāta Otto Valdemāram Gailītim. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju.

Pilī pašreiz atrodas Bēnes pagasta pārvalde, doktorāts un bāriņtiesa. Darbojas arī vēlāk piebūvētais Tautas nams.