Katlakalna evanģēliski luteriskā baznīca

1 no Eiropā 2 luterāņu baznīcām, kura celta apļa (koncentriskā) formā.

Katlakalna baznīca no priedēm apaugušas kāpas raugās pāri Daugavai uz Rīgas krastu, ko katlakalnieši savā skatījumā dēvē par Pārdaugavu. Rīgas tuvumā te Daugavai skaistākie krasti. Lielie dzelžu gredzeni, iestiprināti akmenī, rāda, ka šeit piestājušas strūgas, kāpdamas lejup pa straumi. Laikos, kad vēl nebija ne tramvaju, ne autobusu, zemes ceļos valdīja zirdziņš un ūdeņos – laiva. Lielās “baznīclaivās” svētdienas rītos no Jumpravmuižas un Ķengaraga cēlās pāri Daugavai baznīcēni.

Jau XVII gadsimtā Katlakalnā bijusi koka baznīca, kuras vietā 1732.gadā uzcelta jauna, arī koka celtne, kura kalpojusi draudzei pusgadsimtu. Kad tā bija tuvu sabrukumam, Rīgas rāte, kas bija Katlakalna draudzes patrons, nolēma par Rīgas pilsētas līdzekļiem celt jaunu – tagadējo mūra baznīcu, vecās koka baznīcas tuvumā. Kā vēstī tā laika raksti, jauno baznīcu, uzceltu Akmeņsalā, iesvētīja 1794. gada 9.(pēc vecā stila – 20.) jūlijā.

Paslēpta skatam no Bauskas šosejas puses aiz Rāmavas laukiem un skaista priedāja, uz mazās Olektes upītes izveidotās pussalas, dēvētas par Akmeņsalu, tās gaišais kupols līdz ar zeltīto krustu tumšo priežu vidū vērīgai acij ieraugāms no pretējā Daugavas krasta. Tikai, pienākot tuvāk, nācējam atklājas skaista rotonda ar kupola jumtu, atgādinādama slaveno Romas Panteonu miniatūrā.

Katlakalna luterāņu baznīca celta 1791.-1794.gadā pēc Rīgas pilsētas būvmeistara-arhitekta Kristolera Hāberlanda projekta.

Katlakalna baznīca, kura pēc laikabiedru domām “izcēlās ar ārējo formu skaistumu”, demonstrē autora meistarību un konstruktīvā risinājuma drosmi. Šajā celtnē visuzskatāmāk atspoguļojas K. Hāberlanda tieksme pēc ģeometriskās vienkāršības, būves apjomu un proporciju skaidrības. Baznīcas celtniecībai izraudzītais apbūves gabals atradās ārpus Rīgas robežas, pussalā pie Daugavas. Atšķirībā no Rīgas būvēm, šeit arhitekts, neatkarīgi no apbūves gabala konfigurācijas un izmēriem, ieceres realizēšanai varēja izvēlēties jebkuru būvformu, tā pilnībā apliecinot talantu. Katlakalna baznīcu K. Hāberlands būvēja apaļu, gandrīz pilnībā izmantojot vienu no vācu arhitektūras teorētiķa K. Šturma izstrādātiem luterāņu kulta celtņu paraugiem. Tas neliedza iespēju arhitektūras objektu organiski iekļaut apkārtējā vidē. Izvietojot baznīcu pussalas visaugstākajā punktā, pārsedzot to ar lielu sfērisku kupolu balstītu uz būves ārējām sienām, autors, pamatojoties uz klasicisma antīko ideālu atdzīvināšanu, veido arhitektonisko tēlu, kurš lauž vietējā arhitektūrā izveidojušos kulta celtnes stereotipu.

Katlakalna baznīcas projektā K. Hāberlands atsakās no Romas Panteona klasiskajām proporcijām un pielieto iemīļotās zelta šķēluma attiecības. Lieliski proporcionēta rasējumos, uzbūvēta dabā, baznīca, daudz ko zaudēja, acīmredzot autors nebija ņēmis vērā perspektīvisko samazināšanos. Kupols, atbilstošs puslodei ar 18 m lielu diametru, dominē ēkas kopējā apjomā, radot interjerā plašas telpas un stingras sakārtotības iespaidu, tomēr no ārpuses, paceļoties virs samērā zemām sienām, tas šķiet smagnējs, it kā zemei pieplacis.

Atsevišķas Katlakalna baznīcas detaļas un elementi veidoti K. Haberlandam raksturīgā barokālā interpretācijā. Tas attiecināms uz sienu dekoru un augšējo lukturīti. Raksturīgi, ka arhitekts atkārto paša radītos un jau izmantotos motīvus.

Fragmenti no 

http://katlakalns.lv/baznica-vesture/katlakalna-baznica/