Puikules muiža

Puikule ir sena lībiešu apmetnes vieta, tā dokumentos minēta jau 13. Gs. Puikules muiža piederējusi vairākām dzimtām, līdz 18.gs. To savā īpašumā ieguva fon Klotu dzimta un valdījusi 6 paaudzēs. Pārsvarā dzimtas vīrieši bijuši karavīri, juristi, lauksaimnieki.
Pašreizējā pils ir celta Tjūdoru neogotikas stilā no ķieģeļiem, kuri izgatavoti tepat netālu Pociemā un Pociema “Kaņepēs” .Tās celtniecībai izmantoti ap 9 milj. ķieģeļu. Pils uzcelta vecās kungu mājas vietā 19. gs. 60. gados. 

Pats pirmais īpašnieks, Johans Vildenbergs, 1427. gadā īpašumu atdāvināja.

1749. gadā tas nonāca Kārļa fon Patkula pārvaldībā, līdz pirmais Klots, leitnants Ernsts Johans (1721-1771), Puikuli nopirka 1758. gadā par 18000 Alberta sudraba dālderiem (vidējā dāldera masa bija 24 grami, tātad tika samaksāti 432 kilogrami sudraba, aptuveni 180 200 eiro). Ceturtais īpašnieks, Reinholds Johans (1812-1869) laikā no 1860. līdz 1861. gadam uzcēla tagadējo muižas ķieģeļu dzīvojamo ēku. 

Vilhelms Reinholds Gotlībs (1887-1960) 1910. gada 23. aprīlī kļuva par sesto Puikules muižas īpašnieku.

1918. gadā, pēc tam, kad ienāca boļševiku karaspēka vienība, viņš bija spiests bēgt no muižas. Turpmākos 20 gadus muiža bija tukša un neapsaimniekota, un atradās likteņa varā. Šajā laikā tā tika izzagta un izdemolēta. Vilhelms Reinholds Gotlībs iestājās Baltvācu aizsargu organizācijā un 1919. gadā piedalījās Rīgas kaujās. Tā paša gada novembrī viņš devās uz Vāciju. 
Saskaņā ar 1920. gada Latvijas Agrāro reformu lielā daļa Vilhelmam fon Klotam piederošo nekustamo īpašumu, izņemot dzīvojamo ēku, tika bez kompensācijas ekspropriēta. Sākot ar 1925. gadu muižas zemes tika sadalītas 106 atsevišķos nekustamajos īpašumos. 

Kopš 1938.gada tajā atradās pamatskolas, sākumā astoņgadīgā, vēlāk deviņgadīgā.

2014. gada maijā Puikules pamatskolu slēdza, un, lai ēka joprojām būtu pieejama vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai, izveidoja kopienas centru ‘’Puikules muiža’’.  

Muižai piekļaujošais parks, kurš ir 4,7 ha plašs, kurā ir ierīkoti gan sporta laukumi, rotaļlaukumi, pastaigu takas, iekopti apstādījumi, arī ir pieejams gan vietējiem iedzīvotājiem, gan muižas viesiem visa gada garumā.

Pēc nostāstiem un vecajiem plāniem pils arhitekts ir bijis vācu tautības. Šajā laikā pēc klasicisma stingrajiem kanoniem celtās ēkas nesaistīja progresīvi noskaņotos muižniekus, kādi bija arī Kloti. Muižas ķieģeļu pils ir radīta, meklējot jaunus stilus, un arī savā gatavajā versijā tā piedzīvo dažādas modernizācijas un jaunā stila ieviestas pārmaiņas. Kā spilgts piemērs ir krāsnis un trešā stāva telpas.

Vēl 1938. gadā, kad ēka tika piemērota skolas vajadzībām, vairākās telpās bija saglabājušas podiņu krāsnis ar ažūra karnīzēm un eņģelīšu rotājumiem, toties paša fon Klota bijušajā kabinetā  ir atturīgs jūgendstila kamīns, kurš šeit nevarēja parādīties agrāk par 1905. gadu, kad Vācijā un Austrijā tikai sākas šī stila uzplaukums, bet Rīgā tas parādījās vēl vēlāk. 

Pieejamība publiskai apskatei

Ekskursijas tikai ieprekš piesakot pa tālr. 25627896.
Sestdiena, svētdiena- brīvdiena

Ieeja: 2 eiro/personai

Objektā atrodas

Brīvzemnieku pagasta Kopienas centrs "Puikules muiža"

Sniegto pakalpojumu apraksts

Piedāvājam:

Dažādas izstādes/ekspozīcijas
Ekskursijas gida pavadībā
Telpas semināriem, pasākumiem, kāzām
Kāzu pieturvieta