Bukaišu muižas pils

Fockenhof

Pirmo reizi vēstures avotos Bukaiši minēti 1605. gadā.

1795.­gadā, pēc Kurzemes okupācijas, Krievijas ķeizariene Katrīna II atdāvina Bukaišu un Mežmuižas mui­žas ar pie­guļošajām zemēm Oto von Hovenam.

19.gs sākumā Bukaiši nonāca firstu Līvenu īpašumā, kuri izbūvēja plašu mui­­žas cen­tru ar dīķiem un ap­stā­dī­ju­miem. Bukaišu muiža celta laikā no 1856. līdz 1860. gadam.

Firstam Aleksandram Līvenam bija cēlis tās arhitekts Ādolfs Vinbergs. Tika uz­cel­ta lepna muižas pils, ku­ru 1905.gada nemieru laikā nodedzināja. Ķieģeļus no firsta pils drupām apkārtējie zemnieki vē­lāk izmantoja savu māju celtniecībai.

Firsta izveidotās trīs pus­mui­žas ar laiku pārauga par ciemiem –Kārklumuižu, Rociņām un Medni.

Rei­zē ar pils celtniecību tika iežogota teritorija meža zvē­ru audzēšanai, to no­sau­ca par Iršu dārzu. Blakus tam tika celta medību pils - "Mežvidi", kura bija sa­gla­bā­ju­sies līdz mūsdienām. Ap 2000 gadu to nopostīja ugunsgrēks un nu ir palikušas tikai gruvešu kaudzes. 

Muižas lai­kos Fockenhof teritorija bijusi 8947 desetīnas, no kurām 4333 desetīnas bi­ju­šas muižas zeme (meži 1856 desetīnas), bet 4614 desetīnas zemnieku zemes (me­ži 259 desetīnas). Pavisam bijušas 79 zemnieku mājas. Meži, galvenokārt la­pu­ koku, ievērojamākā daļa no tiem pārvērsta par Bukaišu muižas Iršu dārzu.

Firsts Aleksandrs v. Livens nomira 1919. gada 31. oktobrī Drēzdenē. Viņu skāra personiski Latvijā veiktā zemes reforma kad Bukaišu muižas "Fockenhof" zemes īpašumus atsavināja un vēlāk 1921. gadā sadalīja izveidojot 131 jaunsaimniecību. Īpašuma centrā, kas sastāvēja no 26 ēkām tika izveidota Valsts lauksaimniecības kompānija "Bukaiši" ar 404 hektāriem zemes. Šajā veidojumā tika iekļauta arī parka teritorija 148 hektāru platībā.

Pēc Ciedru māju zemnieku saimniecības izveidošanas 1936. gadā nopērkot 19,5 hektārus zemes daļa no Bukaišu pils kompleksa teritorijas nonāca tās īpašumā. Mūsdienās ir saglabājušās dažas ēkas - pils veļas mazgātava ar zem tā atrodošos vīna pagrabu, staļļi, kas pēc pirmā pasaules kara tika izveidoti par nespējnieku mītnes vietu, bet mūsdienās ir pārvērsti par dzīvojamo māju. No pils ir saglabājies tās pamatu kontūras un dzeramā ūdens aka kura bija izveidota pils iekšienē. Visa teritorija tajos laikos bija meliorēta un dažās vietās ir atrodamas to laiku drenāžas caurules.