Daugavpils starptautiskā lidosta

Daugavpils lidlauks (IATA: DGP, ICAO: EVDA) ir nesertificēts nosēšanās laukums Augšdaugavas novada Locikos 12 km no Daugavpils centra un 241 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Lidostu ar Daugavpils pilsētu savieno autoceļš A13. Daugavpils lidostas apsaimniekotājs ir SIA Daugavpils lidosta. Ierīkota bijušajā militārajā lidlaukā. Lidlaukā ir viens 1000 m garš un 23 m plats betona seguma skrejceļš, kas ierīkots uz lidlauka manevrēšanas ceļa.

Galvenais 2500 m garais skrejceļš ir daļēji demontēts un diemžēl nav izmantojams.

Vēsture

Pirms Otrā pasaules kara Daugavpils apkaimē bija vismaz trīs militāri lidlauki - Lielais Daugavpils lidlauks, Līksnas lidlauks un Grīvas lidlauks Daugavas kreisajā krastā. Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt Valsts gaisa satiksmes līniju Rīga - Krustpils - Daugavpils, kas tomēr netika realizēta.

Pēc Latvijas okupācijas Daugavpils un Līksnas lidlaukos 1941. gadā tika stacionēts padomju 49. iznīcinātāju aviācijas pulks (49-й истребительный авиационный полк).

 Aukstā kara laikā 1955.–1959. gadā Loču (Lāču) ciema vietā uzbūvēja jaunu kara lidlauku, kas ieguva "Lociku" (krievu: Лоцики no "lāčuki") nosaukumu, kurā stacionēja reaktīvos iznīcinātājus MiG-15, vēlāk MiG-19 un Jak-25. Bija arī stratēģiski bumbvedēji Jak-28, kas varēja pārvadāt kodolieročus.

Kopš 1981. gada Daugavpils Lociku lidlauks kalpoja kā 372. iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka (krievu: 372-ой авиационный полк истребителей бомбардировщиков, 372-ой АПИБ) bāze Latvijas austrumu daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji MiG-23 un MiG-27. Pēc skrejceļa modernizēšanas šeit varēja nosēsties un pacelties smagās militārā transporta lidmašīnas An-22 un Il-76. Gaisa spēku bāzē dzīvoja vairāki tūkstoši militārpersonu. No lidlauka notika arī civilās aviācijas lidojumi.

Pēc PSRS sabrukuma 1992. gadā uz Lociku lidlauku pārvietoja no Čehijas izvestās Krievijas gaisa spēku vienības, bet 1994. gadā pēdējā MiG iznīcinātāju eskadriļa pārcēlās uz Ļipeckas militāro bāzi, kur drīz vien tika likvidēta.

1994. gadā militāro lidlauku denacionalizēja.

Lidostas atjaunošanas plāni

2005. gada jūlijā Daugavpils dome dibināja SIA "Daugavpils lidosta". Iegādājoties zemi lidostas vajadzībām, kā arī izstrādājot lidostas attīstības dokumentāciju ar mērķi piesaistīt stratēģisko investoru, pašvaldība līdz 2013. gadam iztērēja vairāk nekā vienu miljonu latu. Globālās ekonomiskās krīzes dēļ piesaistīt lidostas attīstībai nepieciešamo finansējumu neizdevās.

Daugavpils pašvaldība, par spīti valdības neieinteresētībai, 2009.gadā izteica vēlmi Daugavpils lidostu pārvērst par vadošo aviokravu centru valstī. Pasažieru jomā līdere ir lidosta “Rīga”. Daugavpils lidostas lielākā priekšrocība būtu kravas pārvadājumi.

Daugavpils pašvaldības dibinātās SIA “Daugavpils lidosta” valdes priekšsēdētājs Viktors Puzāns intervijā Elmāram Barkānam (kasjauns.lv) apliecināja: “Pasažieru jomā līdere ir lidosta “Rīga, un mēs šajā nišā nevaram iespraukties. Daugavpils lidostas lielākā priekšrocība būtu kravas pārvadājumi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kopš 2006. gada lidosta “Rīga” pakāpeniski samazina kravu apgrozījumu. Šajā aspektā es arī saredzu mūsu lidostas attīstību.”

2013. gadā Daugavpils dome nolēma mēģināt piesaistīt investoru, pārdodot SIA "Daugavpils lidosta" kapitāldaļas, taču neveiksmīgi.

2020. gadā tika panākts politisks atbalsts iekļaut Daugavpils lidostas rekonstrukciju nacionālās attīstības plānā 2027. Lai uzsāktu būvprojekta izstrādi, Daugavpils dome 2021. gada maijā nolēma ņemt aizņēmumu uz četriem gadiem viena miljona eiro apmērā. Plānotās projekta izmaksas bija mērāmas 65 miljonu eiro apmērā, bet Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš tūlīt pēc ievēlēšanas rosināja investīciju projektu par būvprojekta izstrādi apturēt. 

Tomēr 2021. gada septembrī Daugavpils pilsētas dome nolēma ņemt aizņēmumu 130 000 eiro apmērā industriālā parka būvprojekta izstrādei blakus vecajam Lociku lidlaukam.