Jaunauces muižas pils

Vietvārds Aucis jeb Auce bijis zināms jau pirmslivonijas laikā. Livonijas ordeņvalstī Jaunauceaptuveni 150 gadus dēvēta par Mazauci. 1518. gadā Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs šo novadu izlēņojis Johanam Koskulam. No 1575. gada līdz 1671. gadam Jaunauce piederējusi hercogiem no Ketleru nama. Hercogs Vilhelms 1612. gadā dibinājis draudzi un uzcēlis mūra baznīcu. Hercogs Jēkabs atjaunojis Jaunauces (vāciski Neu-Autz) nosaukumu, viņa vērienīgie saimnieciskie pasākumi nav gājuši secen arī Jaunaucei -darbojies stikla ceplis un kālija vārītava.

1804.gadā Jaunauces muižu iegādājies grāfs Karls Mēdems (1762-1827), viens no ietekmīgākās Kurzemes hercogistes muižnieku Mēdemu dzimtas locekļiem, valstsgrāfa Johana Frīdriha Mēdema dēls. Karlam Mēdemam piederējušas Remtes, Viesātu, Kapeļu un vēl vesela virkne sīkāku muižu, viņš bijis Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris. Karla māsa Doroteja Mēdema Kurzemes pēdējā hercoga Pētera sieva.

Līdz ar Jaunauces muižas pāriešanu Mēdemu dzimtas īpašumā sācies muižas uzplaukuma laiks. Notiek plaši samniecības ēku celtniecības darbi. 1815. gada 12. jūnijā grāfs Karls Mēdems ar sievu dāvinājuši savai meitai Karolinei, kas bija precējusies ar Bikstu muižas īpašnieku Ferdinandu fon Ropu, 1333 rubļus jaunas kungu mājas celšanai.

Barons Ferdinands Rops kopā ar brāli Teodoru no1801.-1805. gadam apceļojis Rietumeiropu, piedalījies ekspedīcijā uz Monblāna virsotni, apmeklējis mākslinieku darbnīcas un, toreiz vēl jaunajam tēlniekam Torvaldsenam, Romā pasūtījis astoņus marmora krūšutēlus, kuri tika izvietoti jaunuzceltās Jaunauces pils greznajā kupola zālē.

Pēc grāfa Mēdema nāves saskaņā ar testamentu muižu mantojusi meita Karoline un viņas vīrs Ferdinands. Pēc Ferdinanda nāves 1844. gadā astoņus gadus saimniekojusi Ferdinanda atraitne Karoline, kura pēc tam muižu novēlējusi dēlam Teodoram Ropam (1823. -1915.). 1864. gadā viņš licis nojaukt baznīcas krogu, tā vietā par barona un pagasta līdzekļiem uzcelts skolas nams, kurš atklāts 1865. gada 14. novembrī.

1903.gadā arhitekts Makss Alekss fon der Rops veicis pils interjeru atjaunošanu. Pēdējais muižas īpašnieks bijis Teodora dēls Karls fon Rops, dzimis 1864. gadā, kuram pēc zemes reformas 1920. gadā muiža atsavināta. Tajā laikā muižai bija 2761 ha zemes. Karlsam fon Ropam piešķirta vecsaimniecība “Āži”.

Karla dēls Joahims Rops – cara armijas virsnieks, piedalījies Latvijas brīvības cīņās, par to piešķirtas 59,34 pūrvietas zemes, kuras iznomājis Fricim Slūtiņam. Pats dzīvojis Jelgavā. Aizbraucot uz Vāciju, nav atteicies no Latvijas pavalstniecības un saviem īpašumiem. 1930.gadā nodibinājis un līdz 1978.gadam vadījis baronu Ropu ģimenes asociāciju Vācijā.

jaunaucespils.lv