LOGIN
fr

Žermēna Heine-Vāgnere

Cette personne at-elle pas d'images. Cliquez pour ajouter de nouveaux!
Date de naissance:
23.06.1923
Date de décès:
07.12.2017
Nom à suffixe patronymique:
Leopolds
Nom de jeune fille de la personne de:
Žermēna Lidija Ercuma
Catégories:
, , Artiste folk URSS, Chanteur, Membre de la Société de l'étudiant
Nationalité:
 letton
Cimetière:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Operdziedātāja dzimusi 1923. gada 23. jūnijā Rīgā Leopolda un Ernas Heiņu ģimenē, tēvs strādāja pilsētas valdē, māte -mājsaimniece. Skolas gaitas uzsāka V.Zālīša 1.pamatskolā, kur varēja attīstīt savu muzikalitāti, skolas vakaros dziedāja gan solo, gan duetos, kā arī diriģenta J.Milzzarāja vadītajā Sarkanā Krusta bērnu korī. 

Pievienotajā izziņā norādīta dzimšanas vieta - Ludza. Uzvārds esot bijis Ercums, bet "Heine" tēvs bija pielicis klāt smalkumam. 

 Māte dziedāja Teodora Reitera korī un bērnu visur ņēma līdz -  uz operas, baleta izrādēm, koncertiem, kora mēģinājumiem, lai dalītos skaistākajā, kas ir viņas dzīvē. Pēc Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijas absolvēšanas Žermena bija nodomājusi kļūt par advokāti un  vispirms pāris gadus universitātē apgūt valodas. Viņa atzīst, ka gandrīz nejauši draugu pierunāta tomēr nokļuva konservatorijā.

Puccini, Tosca - Vissi d'arte - Žermēna Heine-Vāgnere

Dziedāšanu mācījās pie Hertas Lūses un Marijas Bolotovas. Pēc konservatorijas 1950. gadā kļuva par Latvijas Nacionālās Operas un baleta solisti, debitēja ar Santucas lomu P.Maskaņji operā "Zemnieka gods".  Soprāns Ž.Heine-Vāgnere izcēlās ar krāšņu izteiksmīgu balsi, augstu muzikālo un vokālo kultūru, spēcīgu dramatisko talantu.

1955. gadā kļuva par 5. Vispasaules jauniešu un studentu festivāla laureāti Varšavā.1956. gadā saņēma Darba Sarkanā Karoga ordeni, gadu vēlāk  LPSR Valsts prēmiju.

1969.gadā augstākā pakāpe - PSRS Tautas skatuves mākslinieces nosaukums.

            ****

Ja vaicātu, kur tad slēpjas Heines -Vāgneres mākslas spēka galvenā pievilcība, būtu jāatbild: patiesībā un dziļā dzīves atveidojumā. Viņas scēniskajā priekšnesumā un balss intonācijās neprasti intensīvi atbalsojas cilvēka jūtas, pilnskanība un daudzveidība. Ne katram dziedonim izdevies likt savā balsī ieskanēties dziļākā dvēseles pārdzīvojuma stīgām, gavilēt priekā un ietrīsēties skaudrās sāpēs. ( A. Verners, 1960.g.)

               ******

Kopumā uz skatuves nodziedātas 39 lomas:  Santuca, Dezdemona, Tatjana, Baņuta, Ortrūde, Salome, Elizabete, Brunhilde, Violeta, Eiridike, Turandota, lēdija Makbete u.c. Arī soprāna partijas L.Bēthovena 9.simfonijā, Dž.Verdi Rekviēmā u.c. Savā mākslinieciskā darbībā bija cieši saistīta ar Ļeņingradu un Maskavu.

1995. gadā māksliniece apbalvota ar trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. 2001. gadā saņēma balvu par mūža ieguldījumu, 2013. gadā Latvijas Gāzes un LNOB balvu „Leģendārs mūžs mākslā".

2003.g. intervijā žurnālam "Ieva" Heine-Vāgnere atbild par pēkšņo aiziešanu no skatuves:"25 gadi uz skatuves un pietiek. Gribēju aiziet savā labākajā formā, skatītājiem neapnikusi. Man bija 52 gadi, profesionālā varēšana vēl bija, bet tas nu ir manā raksturā: ja es ko izlemju, tad pie tā arī palieku. Bija 1975.gads. Mani izsauca teātra vadība un jautāja kādu lomu es gribētu iestudēt - Normu vai lēdiju Makbeti. Teicu, ka tam nav nekādas nozīmes, jo rudenī tāpat vairs Operā nedziedāšu. Es aizeju. Neviens tam neticēja. Domāja, ka koķetēju. Man piedāvāja pat algas pielikumu. Atbildēju, ka ir kolēģi, kas to pelnījuši. Tādā ziņā mūsu Kultūras ministrija pret saviem māksliniekiem necienīgi izturējās. Tolaik visās republikās PSRS Tautas skatuves māksliniekiem nebija mazāka atalgojuma par 500 rubļiem, tikai pie mums augstākie griesti bija 300 rubļi...

Lēdija Makbete, kuru nodziedāju tikai 4 reizes, bija manas pēdējās lomas iestudējums un pēdējā sadarbība ar maniem lieliskajiem partneriem - diriģentu A.Viļumani, režisoru J.Zariņu, scenogrāfu E.Vārdauni. Un kur tad vēl mani izcilie Makbeti - Maigurs Andermanis un Pēteris Grāvelis. Bet manas atvadas no Operas notika ar Turandotu. Ar to es atvadījos no skatītājiem un pateicu viņiem paldies."

1990.gadā studenšu korporācija "Līga" aicināja mākslinieci savā pulkā. Ž.Heine-Vagnere bija viceseniore un vēlāk audzinātāja.

Bija precējusies ar arhitektu Nikolaju Vāgneru (1915-2009), kurš strādāja Satiksmes ministrijā, projektēja telefona centrāļu ēkas..

Sources: opera.lv, news.lv, lnob.lv

Titre De À Images Langues
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijaRīgas Valsts 3. ģimnāzija01.09.2010lv

    loading...

        NomLienDate de naissanceDate de décèsDescription
        1Leopolds  Ercums - HeineLeopolds Ercums - HeinePère10.10.189000.09.1970
        2Erna Ercums HeineErna Ercums HeineMère00.00.189909.12.1992
        3Zeverīns  Ercums HeineZeverīns Ercums HeineFrère15.08.1919
        4Nikolajs VāgnersNikolajs VāgnersMari00.00.191800.00.2009
        5Alberts VernersAlberts VernersOncle28.06.189422.06.1942
        6
        Imants VernersCousin00.00.192007.01.1995
        7Jānis ZariņšJānis ZariņšCollègue08.09.189325.01.1979
        8Jānis SproģisJānis SproģisCollègue14.10.194407.10.2022
        9Anna  LudiņaAnna LudiņaCollègue29.11.190604.03.1998
        10
        Jevgeņijs VanagsCollègue06.08.192212.06.1987
        11Vilma CīruleVilma CīruleCollègue11.05.192308.07.2018
        12Maigurs AndermanisMaigurs AndermanisCollègue07.07.192205.07.2011
        13Hermanis BraunsHermanis BraunsCollègue09.08.191815.12.1979
        14Jānis ZābersJānis ZābersCollègue11.08.193525.03.1973
        15Elfrīda PakuleElfrīda PakuleCollègue02.06.191231.12.1991
        16Miķelis  FišersMiķelis FišersCollègue06.05.191505.08.1984
        17Kārlis ZariņšKārlis ZariņšCollègue06.07.193023.09.2015
        18Herta LūseHerta LūseMaître05.03.189210.04.1980

        Aucun événement fixés

        Mots clés