Gotfrīds Mīlbergs
Gotfrīds Mīlbergs
- Date de naissance:
- 12.01.1887
- Date de décès:
- 17.06.1942
- Nom à suffixe patronymique:
- Jānis
- Noms supplémentaires:
- Skuju Frīdis
- Catégories:
- Député du parlement de Lettonie, La figure publique, Membre du Parlement, Membre du gouvernement, Officiel, Soldat, Victime de la répression (génocide) du régime soviétique, Écrivain
- Nationalité:
- letton
- Cimetière:
- Réglez cimetière
Rakstnieks un sabiedrisks darbinieks Skuju Frīdis, īstā vārdā Gotfrīds Mīlbergs, dzimis 1887. gada 12. janvārī Alūksnes pagasta "Sprogās" kā rentnieka dēls. Alūksnes Paideru skolā guvis pirmās zinības pie tautas atmodas laika darbinieka, tā sauktā Vecā Berkula. Vēlāk mācījies Alūksnes draudzes skolā, bet beidzis Valkas pilsētas skolu.
Apmeklējis kursus tautskolu skolotāju sagatavošanai, pēc kam strādājis kā skolotājs Ziemeru, Mārkalnes un Lugažu pagasta skolās. Ar rakstniecību sācis nodarboties agri, un vēl skolniekam esot parādās Skuju Frīda pirmie darbi gan dažos 1906. un 1907. gada kalendāros, gan arī Blaumaņa vadītā "Latvijas" satīriskā pielikumā "Skaidiena".
Ap to pašu laiku Skuju Frīdis uzraksta arī dažas bērnu ludziņas un ar 1909. gadu viņš sak regulāri līdzdarboties «Baltijas Vēstnesī", kur ievietoti Skuju Frīda stāsti un romāni.
No 1911.g. Skuju Frīdis strādā «Jaunās dienas lapas" redakcijā no sākuma kā korektors, vēlāk kā redakcijas loceklis. Pēdējos gados līdzdarbojies vairākos periodiskos izdevumos un izdevis vairākus savus darbus.
1924. gadā izdevis romānu "Sidrabota saule lec", kas tiek uzskatīts par pirmo zinātniskās fantastikas darbu latviešu literatūrā
No 1919. līdz 1925. gadam ierēdnis Latvijas armijā.
1925. gadā piedalījies 2. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas saraksta, darbojies bibliotēkas, kara lietu, mandātu un redakcijas komisijās.
1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā, strādājis kara lietu, mandātu, redakcijas un publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijās.
1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, strādājis kara lietu, lauksaimniecības, kā arī redakcijas un bibliotēkas komisijās. Darbojies kultūras fonda domē un Lāčplēša kara ordeņa domē.
1933. gada martā kļuvis par iekšlietu ministru Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas vadītāja Ādolfa Bļodnieka vadītajā valdībā. Amatā bijis nepilnu gadu, līdz valdības demisijai.
Darbojies kultūras fonda domē un Lāčplēša kara ordeņa domē
Deportēts 1941. gada 14. jūnijā
Nošauts 1942. gada 17. jūnijā
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, J. Cimzes iela 2-1
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/06/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Gotfrīds Mīlbergs varat meklēt vietnē news.lv.
Sources: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Pas de lieux
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Ādolfs Bļodnieks | Collègue | |
| 2 |  | Jānis Kauliņš | prédécesseur | |
| 3 |  | Vilis Gustavs Gulbis | successeur |
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas
03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas
24.03.1933 | Latvijas 15. Ministru kabinets. Ā. Bļodnieka valdība
Ādolfa Bļodnieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1933. gada 24. marta līdz 1934. gada 16. martam
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski tūlīt pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
10.09.1941 | Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti
Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.
