Vladislavs II Jagello
Vladislavs II Jagello
- Date de naissance:
- 01.03.1456
- Date de décès:
- 13.03.1516
- Noms supplémentaires:
- Vladislav Jagellonský; Ulāslo II, II. Ulászló, Jagellons
- Catégories:
- Aristocrate, Gouverneur de l'Etat, regle , Roi, Soldat
- Nationalité:
- lituanien, pôle
- Cimetière:
- Réglez cimetière
Vladislavs II Jagello (Jagellons) bija Bohēmijas karalis no 1471. gada un Ungārijas un Horvātijas karalis no 1490. gada līdz savai nāvei.
Dzimis Krakovā. Polijas karaļa Kazimira IV un viņa sievas, Vācijas un Ungārijas karaļa Alberta II meitas, Austrijas Elizabetes vecākais dēls.
Pēc Jirži no Podebradiem nāves ar viņa atraitnes Joannas atbalstu Vladislavs II 1471. gadā (15 gadu vecumā) kļuva par Bohēmijas karali.
Tomēr Māķāšs Huņadi arī ieguva tiesības saukties par Bohēmijas karali, kā arī ieguva kontroli pār Lužicu, Silēziju un Morāviju, Vladislavam atstājot pašu Bohēmiju.
Pēc Māķāša Huņadi nāves Vladislavs II ieguva arī Ungārijas troni. Viņš ar galmu pārcēlās uz Ungāriju, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Vladislava II valdīšana iezīmējas ar centrālās varas vājināšanos un augstmaņu varas nostiprināšanos.
Sources: wikipedia.org, news.lv
Pas de lieux
| Nom | Lien | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Casimir IV Jagellon | Père | |
| 2 |  | Jans I Olbrahts Jagello | Frère | |
| 3 |  | Sigismond Ier de Pologne | Frère | |
| 4 |  | Sophia Jagiellon of Poland | Sœur | |
| 5 |  | Vilhelms no Brandenburgas | Neveu | |
| 6 |  | Albert de Brandebourg | Neveu | |
| 7 |  | Sigismond II de Pologne | Neveu | |
| 8 |  | Catherine Jagellon | Nièce | |
| 9 |  | Anna Jagiellon | Nièce | |
| 10 |  | Isabella Jagiellonica | Nièce | |
| 11 |  | Sophia Jagiellonica | Nièce | |
| 12 |  | Bona Sforza | Belle-sœur | |
| 13 |  | Ladislas II Jagellon | Grand-père | |
| 14 |  | Jadviga Polijas karaliene | Grand-mère | |
| 15 |  | Algirdas | grand-père |
06.08.1506 | Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus
Krievu - tatāru apvienotais karaspēks neskaitāmas reizes uzbruka saviem Rietumu kaimiņiem, gan Lietuvas- Polijas, gan Livonijas zemēm. 1506. gadā lietuviešiem veicot negaidītu pretuzbrukumu, izdevās sakaut krievu- tatāru spēkus pie Kļeckas, tādējādi uz neilgu laiku dodot iespēju mierīgākai dzīvei gan Lietuvā, gan Livonijā
