Zāmuels Freimanis

Zāmuels Freimanis dzimis Ūziņos "Būdnieku mājās".

Tēvs - Dāvis Freimanis.

Māte - Trīne Librehta.

Sieva Katrīne Librehta. Laulībā piedzimuši 3 bērni -

Anna Blaua 1881. - 1969.

Dāvids Freimanis 01.05.1876. - 03.03.1967.

Helēna Nīmane - 1893. - 1977.

Aktīvs sabiedrisks darbinieks, Ūziņu pagasta vecākais (droši zināms, ka vismaz no 1879. -1884.g.)

Ūziņu savstarpīgās ugunsapdrošināšanas biedrības pr-ks (1886.).

***

Latviešu Avīzes Nr.8. (24.02.1888.) ziņo, ka -

Sudraba medaļu, ar uzrakstu par „uzcītību", Staņislava bantē pie krūts nēsājamu, ir dabūjusi šāda persona: bijušais Ūziņu pagasta vecākais Zāmelis Freimanis.

***

Aspazijas mātes brālis Zāmuelis Freimanis, dzimis 1847.gadā, ir piedalījies 1.dziesmu svētkos 1873.gadā no Ūziņu pagasta Būdniekiem.

Zāmeļa Freimaņa meita ir Helēna Nīmane, dzimusi Freimane – Aspazijas māsīca (dr. Jēkaba Nīmaņa dzīvesbiedre)

***

Kurzeme.

1903.12.26 Latviešu Avīzes

No Tukuma.

Tukumnieki nupat caur nāvi zaudējuši vienu no saviem iecienītākajiem atklātības darbiniekiem -

Lauksaimnieku konsumveikala Zamuelu Freimani, kurš pēc īsas slimības nomira 57 gadu vecumā.

Vietējās biedrībās viņš allaž ar uzcītību izpildīja dažādus amatus un bija sava tiešā rakstura un jautrās dabas dēļ vispār cienīts un mīļots.

Pirmdien uz nelaiķa izvadīšanu bija piederīgie un draugi lielā skaitā pulcējušies Tukuma baznīcā.

Bēru runu sacīja mācītāja palīgs Tempeļa kungs, siltos vārdos žilbinādams nelaiķi kā krietnu cilvēku un atklātības darbinieku.

Otrdien, 23. decembrī izdzisušās miesas aizveda no Jelgavas dzelzsceļa stacijas uz dzimtenes kapiem Ūziņu pagastā.

Uz kapiem, kur pie grezni pušķotiem vārtiem bija sapulcējies liels bērinieku pulks. Bēru runu sacīja mācītājs Veissmanis no Jelgavas, norādīdams uz nelaiķa uzticību savā darbā un visā dzīvē.

Pēc tam ar siltiem atzinības vārdiem kapu pušķoja ar košu vaiņagu Tukuma viesīgās biedrības vārdā Gerbera kungs.

Tālāk vietējās ugunsapdrošināšanas biedrības delegāts arī nolikdams skaistu vainagu uz kapa, cildināja nelaiķa nopelnus, kurus tas ieguvis savā dzimtenes pagastā, būdams tur ilgus gadus par pagasta vecāko un uzcītīgi veicinādams biedrību dzīvi.

Kapa kopiņa klātin apklājās ar skaistiem puķu un metāla vainagiem, starp kuriem bez jau minētajiem, jo krāšņi bija atnesti no Lauksaimnieku Konsuma veikala valdes, no nelaiķa darba biedriem.

 Saldu dusu.