Vec- Cēsis (Alt-Wenden) Riekstukalnā

Indriķa (Henricus de Lettis) hronikā minēts, ka pirmos nocietinājumus Cēsis vācieši uzbuvējuši ap savu sabiedroto- vendu koka pili Riekstukalnā ap 1207. gadu, paralēli uzsākot būvēt Cēsu pili. Zināmu laiku paralēli pastāvējušās abas pilis. Riekstukalna augstums ir 18m, platums 50 x 20 metri. 
1980.gada izrakumos tika atklāti senā nocietinājuma pamatai. Drupas virs zemes nav saglabājušās. (pēc R. Rimša)

Nejaukt ar Āraišu (Arrash) pili un drupām, kuru arī par "Alt-Wenden" sauca 16-17,gs, 

Riekstu kalna pakājē atrastās māla trauku lauskas, ornamentētas ar auduma nospiedumu - liecina par senāko apdzīvotību: somu-ugru iedzīvotājiem 1.- 6.gs. Te bija piemērota vieta dzīvošanai: avota ūdens un liels kalns ar stāvām nogāzēm, kur ierīkot drošu patvērumu.

Vēlāk lielo kalnu, savulaik bijušo pilskalnu, cēsnieki nosauca par Riekstu kalnu.

***

Ap 10. gs. te apmetās vendi. Nākuši no Ventas upes lejteces Kurzemē, kādu laiku dzīvojuši pie Rīgas, viņi apmetās uz dzīvi pie Cēsu latgaļiem. Indriķa hronikā aprakstītā vācu katoļu priestera Daniela ierašanās un vendu kristīšana notika 1206. gada rudenī. Arheoloģiskie atradumi Riekstu kalnā-pilskalnā apstiprināja, ka Riekstu kalnā atradās vendu dzīves vieta un Veccēsis. Rieksu kalna iedzīvotāji vendi – Ziemeļkurzemes lībiešu grupa – apbedīti kapulaukā pie Cēsu dzelzceļa stacijas. Nosaukums „vendi”, domājams, cēlies no viņu kādreizējās dzīvesvietas pie Ventas un devis nosaukumu pilij un pilsētai – Wenden.

Ap 1832.-1833.gadu Riekstu kalna apkārtni grāfs Karls fon Zīverss lika "izgreznot ar stādījumiem un promenādēm". Kalna pakājē uzpludināja dīķi, kurā spoguļojās pilsdrupu mūri. Mūsdienās tam laikam atbisltoši radītais ainavu parks vēl joprojām saglabājis savu romantiku.