Dubultu evanģēliski luteriskā baznīca

Dubultu baznīcu ar 750 sēdvietām, būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856 – 1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858 – 1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881 – 1945) projekta.

Baznīcas pamati tika likti 1905. g. septembrī, bet nemieru dēļ oficiāli iesvētiti tie netika.

Oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā.

Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī

Baznīca tika uzcelta ar ziedojumu palīdzību. Tās celtniecībā un vairākkārtējā atjaunošanā piedalījās cilvēki, kuri gan ar savu darbu, gan ziedojumiem palīdzēja draudzei izveidot un saglabāt Dubultu baznīcu tieši tādu, kādu mēs to redzam patlaban. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90-os gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989.gadā sedza Jūrmalas pilsēta.  

Dubultu baznīca, apkārtnes izteiksmīgākais objekts un vizuālā dominante, ir monumentālākā un krāšņākā jūgendstila celtne Jūrmalā vēsturiskās un sakrālās arhitektūras skatījumā. Celtnes būvapjoms un detaļas spilgti atklāj arī nacionālā romantisma tradīcijas, par ko liecina bagātā celtnes plastika, kas izpaužas dažādo būvapjomu izkārtojumā, ornamentālās plastikas dekoru, kā arī fasādes apdares daudzveidība, kurā lietots gan gludais, gan rievotais, gan rupjais apmetums

***

Jau kopš 1892. gada draudzes priekšnieks bija barons Ernests Firkss. Viņa vadībā ir notikusi gan draudzes "neatkarības iegūšana" no Slokas draudzes, gan arī jaunās Dubultu baznīcas būve. Jānis Opsis raksta, ka ir ticis “stipri pabalstīts no centīga baznīcas priekšnieka barona E. Firksa”. E. Firkss par draudzes priekšnieku bijis divdesmit divus gadus,  līdz pat 1914. gadam, kad tika samaksāti arī visi baznīcai ņemtie kredīti/

      1903. gadā, izveidojoties neatkarīgai draudzei Dubultos, līdzšinējā  Dubultu baznīca Mellužu un Baznīcas ielu stūrī, koka ēka ar 350 sēdvietām, izrādījās jau sen par mazu. Jaunais mācītājs J. Opsis tūlīt rūpējās par 849² asis liela gruntsgabala iegūšanu baznīcai no Vecdubultu kopīpašuma.  

Tika vākti līdzekļi ar ziedojumiem, kollektēm, sarīkojumiem.  

Baznīcas torņa pulksteni dāvināja Jēkabs Putniņš, divus torņa zvanus un kanceli – draudzes priekšnieks barons E. Firkss, altāri Jēkabs Taube, lielos altārlukturus Līza Osis, Ch. V Strickis iesvētāmo telpas altāri ar gleznu un krēslus. 

      1909. gada 3. oktobrī baznīcu iesvētīja Vidzemes ģenerālsuperintendants T. Gētgens , altāra runu turēja prāvests Ksavers Marnics, sprediķoja Slokas mācītājs V. Rozenieks. Dievkalpošana sākās vecajā baznīciņā, no kuras atvadoties māc. Jānis Opsis teica lūgšanu.

1962. gadā draudzei atsavina dievnamu, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Vēsture atkal “pievieno” Dubultu draudzi Slokai, lai gan ne pilnībā, jo  dievkalpojumi notiek Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma.  Šajos draudzei grūtajos laikos, 1967. gadā, par draudzes mācītāju kļūst Valdis Amols.

      1990. gada 18. novembrī, pēc 28 gadu prombūtnes, draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā .  Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, uzmūrēts no jauna demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli u.t.t.

      2004. gadā draudze atvadās no sava  visilggadējākā mācītāja Valda Amola (kalpojis draudzē   sava mūža trīsdesmit septiņus gadus).

Kopš 2003. gada Dubultu draudzē sāk kalpot mācītājs, tagad prāvests, Guntars Dimants, kopš 2005 gada draudzē kalpo divi mācītāji: G. Dimants un Artis Druvietis līdz 2007.g., Ivo Grantiņš, līdz 2011. gadam.