Kokneses Jaunā pils. "Alaines" muižas pils

Das Kokenhusen neue Schloss 

 Kokneses muiža norādīta Kokneses pils novadā 1591. gada un 1599. gada Livonijas revīzijā.

Kokneses muižas īpašnieka barona Oto fon Lēvenšterna jaunā muižas pils celta 1894. gadā pēc arhitekta K. Neiburga projekta neorenesanses stilā. 1905. gada revolūcijas laikā muižas pilī bija ieslodzīti revolucionāru sagūstītie apkārtnes muižnieki. Vēlāk pils kļuva par Daugavas piekrastes soda ekspedīciju štābu.

1915. gadā karadarbības rezultāta tika daļēji sagrauta. Pēc kara muižas pili neatjaunoja, vēlāk nojauca.

Kokneses muižas (Alaines) pārvaldnieka māja, kas kopā ar laukakmeņu mūra stalli ar sarkano ķieģeļu arkādi centrā un bijušo muižas veļas mazgātavu veido Kokneses muižas ansambli. 

Muižas pārvaldnieka mājā no 1885. līdz 1887. gadam dzīvojis rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Pašreiz šajā ēkā atrodas Vidusdaugavas mežsaimniecība.

Šis neilgais laika posms rakstnieka daiļradē bija ļoti vērtīgs un radošs, jo viņš novēroja, kāda ir muižas dzīve, kas atspoguļota ne tikai novelē Purva bridējs, bet arī lugā Ugunī. Vēlāk vēstulēs Rainim viņš raksta, ka visu norakstījis no dzīves tā, kā tas ir bijis, arī kalpi nav izdomāti, bet bijušas reālas personas. Aptaujātie koknesieši sacījuši, ka tolaik par Blaumani neko nav zinājuši pastāstīt, viņa vārds kļuvis populārs tikai vēlāk, kad iepazīti darbi.

«Dzīvē eksistējuši visi galvenie varoņi, arī Horsta madāma. Koknesē dzīvojusi Līze Horsta, bijusi saimniecības vadītāja un baroniem tuvu stāvoša persona. Viņa bijusi sirdscilvēks, pie kura visi gājuši sūdzēt bēdas. Tad, kad sieviete nomirusi, barons viņas atdusas vietu licis iekārtot līdzvērtīgu augstdzimušām personām.»

«Padomju laikos skolā stāstīja, ka Kristīnes tēls veidojies no divām reālām personām – Mades Sviles un Mades Kapmales. Blaumaņa daiļrades izzinātāji pētījuši, kāda situācija bijusi Kokneses muižā. Blaumanim bijuši trīs labi draugi. Staļļu puisis Pēteris Jirgensons, kas veicis dažādas trakulības, vešerienes meita Made Kapmale, kas bijusi ļoti skaista un strādājusi par istabeni muižā. Madei Kapmalei bijusi draudzene Made Svile. Istabenei Madei bijis romāns ar staļļu puisi Pēteri, kuri Blaumaņa darbos pārtapa par Kristīni un Edgaru. Viņi apprecējās. Abiem piedzimis dēls, taču gan Made, gan Pēteris agri nomiruši. Blaumanis vēlējies adoptēt draugu mazo dēlēnu, bet tas nav noticis».

«Blaumanis redzējis, kādus pārdzīvojumus Pēteris Madei sagādājis, lai gan bijis labs, temperamentīgs cilvēks, taču viņam paticis iedzert. Blaumanis, labu gribēdams, centies viņu iespaidot un atrunāt no dzeršanas, taču tas nav izdevies. Savukārt Made Svile nodzīvojusi garu mūžu un apprecējusies ar muižas dārznieku Peņģerotu. Viņa bija Kristīnes prototips. Sieviete brauca uz Blaumaņa izrādēm, meta rakstniekam rozes izrāžu laikā un arī kapā. Viņa visu mūžu to mērķtiecīgi darīja. Uz to pamudinājis Jānis Greste, kurš viņu uzrunājis par mīļo Kristīni,» stāsta Kokneses gide D. Dūniņa. Madei Svilei Blaumanis ļoti paticis, bet Blaumanim patikusi otra Made – Kapmale. Literatūrpētniece Līvija Volkova rakstīja, ka Blaumanim patikušas skaistas, inteliģentas un turīgas sievietes.

 2004. gadā ēka ar piegulošo teritoriju nominēta kā Kokneses pagasta sakoptākā sēta.