Vīlandes pils. Viljandi ordulinnus
- Adresse:
- Viljandi ordulinnus, Ranna pst, Viljandi linna muinsuskaitseala, Viljandi linn, Viljandi maakond, 7, Eesti
- Territoire politique:
- null
- Catégories:
- Muižas pils, Pils, Pils drupas
- Coordonnées:
- 58.359182679599,25.595378997832
Vīlandes viduslaiku pils (latīņu: castrum Fellin) jeb Vīlandes ordeņa pils (vācu: Ordensburg Fellin; igauņu: Viljandi ordulinnus) bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Pēc Rīgas pils nopostīšanas Livonijas pilsoņu karā tā no 1297. gada līdz 1340. gadam kalpoja par Livonijas ordeņa mestru rezidenci un ordeņa pārvaldes centru.
Ordeņa pils uzbūvēta agrākās sakaliešu koka pils vietā 1224. gadā. Uzskata, ka tā pirmoreiz minēta 1154. gada al-Idrisi (arābu: أبو عبد الله محمد الإدريسي) pasaules kartes Tabula Rogeriana komentāros.
13. gadsimta Livonijas krusta karos Vīlandes sakalieši atkārtoti cīnījās ar Livonijas bīskapa vasaļiem un sabiedrotajiem letiem un līviem,
1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujā pie Vīlandes pils krita līvu vadonis Kaupo,
1223. gadā Vīlandi iekaroja Zobenbrāļu ordenis ar saviem sabiedrotajiem. Pie pils izveidojās apmetne, kurai 1283. gadā ordeņa mestrs piešķīra pilsētas tiesības, tā bija Hanzas savienības locekle.
1480.-1481. gada Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks aplenca Vīlandes pili, tomēr pils aizstāvji samaksāja prasīto naudas summu un tā palika nenopostīta.
Toties 1560. gadā Livonijas kara gaitā Vīlandes cietoksnis un pilsēta pēc četru nedēļu aplenkuma tika izpostītas, gūstā tika saņemts iepriekšējais ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs, kas tika aizvests uz Krieviju, kur mira ieslodzījumā.
1582. gadā Jamzapoļskas miera līguma tekstā Vīlandes pils tika dēvēta par Viļānu (latīņu: Vilian), krieviski par Вильян.
Poļu-zviedru kara (1600-1629) gaitā Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa Jana Zamoiska vadībā gandrīz divu mēnešu aplenkuma laikā 1602. gada pavasarī galīgi iznīcināja cietokšņa nocietinājumus, kas vairs netika atjaunoti.
1878. gadā bijušās pils vietā sākās arheoloģiskie izrakumi Teodora Šīmaņa vadībā. Pilsdrupas un tās ieskaujošais parks kļuva par iecienītu Vīlandes iedzīvotāju atpūtas vietu.
Mūsdienās
Pilsdrupās iekārtota estrāde un muzejs. Lai no pilsētas varētu nokļūt līdz pilskalnam, 1931. gadā no Kaevumē kalna pār 13 m dziļo grāvi tika uzstādīts piekaramais tilts. No pilsdrupām paveras gleznains skats uz Vīlandes ezeru.