Baižkalna muiža

“Visa Raunas draudze vairāk kā jebkad cietusi Ziemeļu kara laikā. Baiškalna muižā dzīvojuši vesels 1000 kazaku jātnieki, kuru uzdevums bijis — nopostīt visu, kas vien postāms. Un viņi arī bijuši savu pavēlnieku uzticami kalpi: izminuši sējumus, nodedzinājuši mājas, ap 30 iedzīvotājus nosituši, bet vairāk simtu bērnus un sievietes aizveduši gūstā uz Krieviju. Pēc visa tā badam un mērim par upuri kritušas vēl 2700 dzīvības. Tā draudzē iznīkušas vairāk kā divi trešdaļas piederīgo.” – tā raksta Alfrēds Sils 1931.gada “Zeltenē”.

Domājams, ka Baižkalna muiža izveidojusies 17. gadsimta beigās, atdalot to no Raunas pils-muižas, vietā, kur atradušās Baižas mājas. Muižu dibinājis Raunas pilsmuižas pārvaldnieks Frīdrihs. Pēc Vidzemes (Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes) okupācijas no  krievu puses, sākotnēji Baižkalna muiža bijusi kroņa muiža jeb bijusi tiešā Krievijas impērijas valdījumā.

No 1798. līdz 1819. gadam Baižkalna muižas īpašnieks bija viens no Rīgas bagātākajiem tirgotājiem - Bernhards Kristians Kleins (Bernhard Christian Klein). Viņš nodarbojās ar starptautiskiem tirdzniecības darījumiem Lielbritānijā un Holandē, tāpēc viņa rokās koncentrējās milzīgs kapitāls.

1812. gadā iepriekšējās nelielās ražotnes vietā Raunas muižā bija sākusi darboties viņam piederošā cukura manufaktūra, kurā 1814. gadā strādāja četri ārvalstu meistari un 18 zemnieki.

1815. gadā viņš kopā ar savu partneri un tirgotāju Burhardu Johanu Cukerbekeru (Burchard Johann Zucherbecker) Baižkalna muižā izveidoja papīrfabriku, kas specializējās cukura iesaiņojuma papīra ražošanā. Abiem tirgotājiem bija kopēja sadarbība uzņēmumā “B. J. Zuckerbecker, Klein & Comp.”. Raunā saražotais cukurs tika iesaiņots Baižkalnā ražotajā papīrā, kurā tika iestrādāta ūdenszīme ar kroni un uzrakstu “ZK SCHLOS RONNEBURG”. Produkcija tālāk tika eksportēta uz Krievijas impērijas iekšzemi.

“B. J. Zuckerbecker, Klein & Comp.” biznesa panākumu atslēga bija Eiropas lielie vēstures notikumi. Pateicoties Napoleona kariem un Anglijas kontinentālajai blokādei, kļuva izdevīgi ražot cukuru un eksportēt to uz Krievijas impērijas iekšzemi.

Taču ap 1816.gadu situācija mainījās, tika pazemināta jēlcukura ievedmuita, līdz ar to tirgū pieauga konkurence. Cukura ražošana kļuva neizdevīga un īsā laikā viena pēc otras bankrotēja vēl nesen izveidotās cukurfabrikas.
Šāds liktenis piemeklēja arī “B. J. Zuckerbecker, Klein & Comp.” uzņēmumu Raunā.

Lielo parādu dēļ uzņēmums 1819. gadā bankrotēja, kā rezultātā B. K. Kleins zaudēja Baižkalna muižu un arī pats izdarīja pašnāvību.

1821.gadā Baižkalna muižu ieguva Burhards Johans fon Cukerbekers. Pēc viņa muižā saimniekoja viņa radinieki fon Prēcmani.

Kungu māja celta Cukerbekera laikā 19. gadsimta pirmajā pusē. Tā bijusi vienstāva ēka, bet kolhozu laikā tai uzbūvēja otro stāvu un ēku pārvērta par kolhoznieku dzīvojamo namu. Muižas kompleksā bijušas pavisam 19 ēkas.

http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/baizkalna-muiza-baiskalna-muiza.html