Ālaves muižas centrs

Ālaves muiža tālā senatnē, iespējams, saukta par  Laukmuižu, jo vāciskais nosaukums bijis „ Feldhof”. Sākumā  Ālaves muiža bijusi Vecapguldes ( Alt-Abgulden) muižas sastāvā, līdz 1670.g. 4. martā Heinrihs Līfe ( Vecapguldes īpašnieks vai ķīlas turētājs) to pārdevis Georgam Ofenbergam, bet vēlāk atkal atguvis.

Turpmāko 50 gadu īpašnieku noskaidrošanai nepieciešams ilgāks laiks.  Ir zināms, ka 1720. gada 26. jūnijā Otto Vilhelms fon Hānboms ķīlas turētāja tiesības uz Ālavi nostiprināja savai meitai Marijai Annai, precētai von Līvenai. Taču drīz šo muižu atkal pievienoja Vecapguldei.

Reinholds Gotfried fon Hānboms panāca Ālaves un Bites muižas pilnīgu atdalīšanu no Vecapguldes, bet 1734.gada 24. jūnijā abas muižiņas par 7500 Alberta dālderiem pārdeva Krūškalnes un Purgales īpašniekam Gothardam Ernstam fon Fītinhofam – Šēlam. Pēc citiem  avotiem Ālaves muižas īpašnieks 18.gs. ilgāku laiku bijis Vilhelms Ferdinands fon Fītinghofs- Šēls.

Pēc dokumentāri neapstiprināmām ziņām,  kādu laiku Ālaves muiža piederējusi  Kaucmindes īpašniekam ģenerālmajoram  brīvkungam Pēterim fon der Pālenam.

1789. gada 10. augustā muižu nopircis Otto fon der Hovens.

Par patstāvīgu zemesīpašumu Ālaves muiža kļuvusi tikai 1826. gadā.

Pēdējie īpašnieki pirms Latvijas  Republikas agrārreformas bijuši fon der Rekes ģimene...

(apkopojusi  Ilze Māra Janelis)