lt

Kārlis Reinholds Zariņš

Pridėti į asmens nuotrauką!
Gimęs:
04.12.1879
Mires:
29.04.1963
Laidojimo data:
04.05.1963
Be žodžių:
Kārlis Zariņš, Reinholds
Kategorijas:
, , , Ambasadorius, Diplomatas, Ministras, Politikas, Visuomenės veikėjas, Vyriausybės narys
Pilietybė:
 latvis
Kapinės:
Friedhof Brookwood, London, UK

Kārlis Reinholds Zariņš (born 4 December 1879, Ipiķi parish — 29 April 1963, London) (international: Charles Zarine) was Envoy and Consul General of Latvia in the United Kingdom. Shortly before the Soviet occupation of Latvia, on 17 May 1940 the Latvian Cabinet of Ministers granted Envoy Zariņš extraordinary powers. He was delegated to supervise the work of Latvia's representations abroad in time of war or other extraordinary circumstance. He served this role starting from the Soviet occupation in 1940 until his death in 1963. Since then, Arnolds Spekke and later Anatols Dinbergs represented Latvia as chargé d'affaires until restoration of independence in 1991.

Envoy Zariņš was authorized to:

  • defend Latvia's interests in all countries (except Estonia, Lithuania, Finland, Sweden, Germany and the USSR);
  • issue binding orders to institutions representing Latvia;
  • oversee all property and handle financial resources of these institutions;
  • relieve envoys of their duties;
  • transfer or discharge employees of these institutions;
  • close these institutions (except Latvia's Legation in the United States).

However, he never received an official order to use his powers. He only received a telegram from Minister of Foreign Affairs Vilhelms Munters on 17 June 1940 stating: "Soviet troops are entering the country and taking control over the main institutions."

***

***

Šaltiniai: wikipedia.org, biographien.lv

Pavadinimas Nuo į Vaizdai Kalbos
The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latvia00.00.1918en, lv, ru
The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latvia00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        Santykių vardasSantykių tipasGimęsMiresAprašymas
        1
        Ādams ZariņšTėvas00.09.1888
        2
        Sapa ZariņaMotina00.07.1887
        3Marija Anna Rita Ingeborga ZariņaMarija Anna Rita Ingeborga ZariņaDukra30.09.192711.02.2004
        4Henriete ZariņaHenriete ZariņaŽmona00.00.190223.07.1985
        5Arturs BērziņšArturs BērziņšDraugas22.08.188211.07.1962
        6Vilhelms MunterVilhelms MunterBendradarbis25.07.189811.01.1967
        7Voldemārs BastjānisVoldemārs BastjānisBendradarbis17.08.188419.05.1975
        8Ādolfs BļodnieksĀdolfs BļodnieksBendradarbis07.08.188921.03.1962
        9Alfrēds BērziņšAlfrēds BērziņšBendradarbis21.10.189930.11.1977
        10Marģers SkujenieksMarģers SkujenieksBendradarbis22.06.188612.07.1941
        11Kārlis UlmanisKārlis UlmanisBendradarbis23.08.187720.09.1942
        12Alfrēds BīlmanisAlfrēds BīlmanisBendradarbis02.02.188726.07.1948
        13Teodors OzoliņšTeodors OzoliņšBendradarbis00.00.189900.00.1981
        14Viktors ArājsViktors Arājssusipažinęs13.01.191013.01.1988
        15Aleksandrs ČakstiņšAleksandrs Čakstiņšsusipažinęs11.05.189304.05.1963
        16Roberts SlokenbergsRoberts SlokenbergsGrupės23.10.189822.10.1957
        17Vilis OlavsVilis OlavsGrupės18.05.186728.03.1917

        24.02.1918 | Independence Day

        Pridėti atminties

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pridėti atminties

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Pridėti atminties

        28.11.1947 | Pimie latviešu bēgļi ieceļo Austrālijā

        Pridėti atminties

        Žymos