Vera Muhina
- Gimęs:
- 01.07.1889
- Mires:
- 06.10.1953
- Be žodžių:
- Ignata meita, Вера Игнатьевна Мухина, Mukhina
- Kategorijas:
- Gimęs Latvijoje, Menininkas, artistas
- Pilietybė:
- rusijos
- Kapinės:
- Novodevičės kapinės
Vera Muhina - tēlniece. Viņas ievērojamākais darbs ir 24 metrus augstā skulptūra Strādnieks un Kolhozniece, kas atrodas Maskavā.
19.7.1889. g. dzimusi Rīgā, tirgotāju ģimenē
1892-1904.g bērnību pavada Feodosijā (Ukraina), šeit sāk mācīties zīmēšanu, apmeklē ģimnāziju.
Pēc ģimnāzijas pabeigšanas pārvācas uz dzīvi Maskavā, Mācās pie māksliniekiem Juona un Meškova glezniecību.
1912-1914.g. dzīvo Parīzē, apmeklē māksas akadēmiju Académie de la Grande Chaumière
Šeit viņa studē tēlniecību pie Ogista Rodēna skolnieka Emīla Antuāna Burdēla.
Vēlāk vairākus gadus pavada ceļojumos pa Itāliju.
1918. gadā apprecas ar kara ārstu Alekseju Zamkovu
Pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas Muhina atsakās no 4 000 000 dolāru vērtā ģimenes īpašuma Latvijā, bet Maskavā kļūst par pirmo padomju propagandas granddāmu monumentālajā tēlniecībā.
1923. gadā noformē laikraksta "Izvestija" paviljonu Maskavā
Vēlākos gados piedalās Ļeņina "monumentālās propagandas plāna" pasākumos.
1937. gadā Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē viņa pārsteidz pasauli ar 75 tonnas smagu un 53 metrus augstu tēlniecības ansambli Strādnieks un kolhozniece. Pablo Pikaso ir sajūsmā.
Vēlāk (1939.g.) skulpūra tiek pārnesta uz Tautas sasniegumu izstādi Maskavā.
Kopš 1947. gada skulptūra ir "Mosfilm" kinostudijas emblēma
Vera Muhina padomju cilvēkam dāvājusi arī dizaina pērli – neplīstošo glāzi graņonku.
1945.g. Rīgā viņa no nojaukšanas pasargājusi Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli.
Mirusi 1953.g. 6. oktorbrī, apglabāta Novodevičjes kapsētā
Daudzu skulptūru autore, 5 Staļina prēmiju laureāte, apbalvota ar daudziem PSRS ordeņiem
Šaltiniai: wikipedia.org, news.lv
| Pavadinimas | Nuo | į | Vaizdai | Kalbos | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Brīvības piemineklis | lv, ru |
| Santykių vardas | Santykių tipas | Aprašymas | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Игнатий Мухин | Tėvas | |
| 2 |  | Надежда Мухина | Motina | |
| 3 | Всеволод Замков | Sūnus | ||
| 4 |  | Мария Мухина | Sesuo | |
| 5 |  | Aleksejs Zamkovs | Vyras | |
| 6 |  | Николай Качалов | Draugas | |
| 7 |  | Константин Щегоцкий | susipažinęs | |
| 8 |  | Сергей Столяров | susipažinęs | |
| 9 |  | Gustavs Klucis | susipažinęs |
18.11.1935 | Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā
24.05.1937 | Pasaules izstādes atklāšana Parīzē. Baltijas valstis savu paviljonu apmeklētājiem ver 17. jūnijā.
PSRS izstādes paviljonu iekārto latviešu izcelsmes, Rīgā dzimis mākslinieks Gustavs Klucis. Tajā izstādīta Rīgā dzimušās skulptores Veras Muhinas skulptūra "Strādnieks un kolhozniece". G. Kluci latviskās izcelsmes dēļ likvidē pusgadu vēlāk - 1938. gada februārī- pret nekrievu tautībām (vairāk kā 30 "nacionālās operācijas") vērstā genocīda laikā. Lai gan, īpaši Rietumu vēsturnieku aprindās Krievijas (PSRS) komunistu 1937.-38. gada represijas tiek sauktas par Lielo teroru, un pašā Krievijā par to nemīl runāt vispār, faktiski ignorēts tiek fakts, ka represijas bija "mērķēti" pret Krievijas (PSRS) mazākumtautībām vērstas. To pierāda statistika- Lielā terora laikā no arestētajiem poļiem, latviešiem, somiem u.c. ar nāves sodu tika sodīti vairāk kā 80%, kamēr pašu krievu vidū šis rādītājs nepārsniedza dažus procentus.
