LOGIN
lt

Vladimirs Sēja

Pridėti į asmens nuotrauką!
Gimęs:
19.03.1923
Mires:
03.10.1995
Tėvavardis:
Alfrēds
Kategorijas:
, Antrojo pasaulinio karo dalyvis, KGB, Komunistas, Ministras, Papulkininkis
Pilietybė:
 latvis, rusijos
Kapinės:
Rīgas Raiņa kapi

PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1958. g.;

apakšpulkvedis.

LK(b)P Talsu apr. komit. orgnodaļas instruktors 1946.I–XI;

LK(b)P CK republikāniskās partijas skolas klausītājs 1946.XI–1948.VIII,

LK(b)P Cēsu apr. komit. propagandas un aģitācijas daļas vad. 1948.VIII–1950.I,

LK(b)P Cēsu raj. komit. 2. sekretārs 1950.I–1952.VIII,

1. sekret. 1952.VIII–1957.XII,

VDK pr-tāja vietn. kadru lietās 1958.I–III,

VDK kadru daļas pr-ka vietn. 1958.III–1959.VIII,

VDK pr-tāja palīgs kadru lietās 1959.VIII–1963.II,

sabiedriskās kārtības sargāšanas, no 1968.XII iekšlietu ministrs 1963.II–1972.VI

***

Atbilstoši Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) nomenklatūras kadru personas lietā esošajiem dokumentiem Vladimirs Sēja, Alfrēda dēls, ir dzimis 1923. gada 19. martā Semipalatinskā (kopš 2007. gada Semeja, Kazahstānas Republika).

Sējas dzimšanas brīdī šī teritorija bija iekļauta Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā (KPFSR) kā Kirgīzu Autonomās Sociālistiskās Padomju Republikas (ASPR) daļa ar Orenburgu kā galvaspilsētu līdz 1925. gadam, vēlāk tā ir Kazakijas ASPR, tad Kazahijas ASPR un 1948. gada 31. janvārī, kad aizpildīta Vladimira Sējas kadru uzskaites personas lapa, Semipalatinska ir jau Kazahijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) sastāvā. Tieši tāpēc dzimšanas vieta minētajā kadru uzskaites lapā norādīta kā Kazahijas PSR, nevis KPFSR.

***

No 1950. gada janvāra, pamatojoties uz LKP CK nolēmumu, kas izriet no 1950. gada 11. janvāra biroja sēdes protokola Nr. 73, §3 un ko parakstīja pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš, līdz 1957. gada decembrim Sēja ir LKP Cēsu rajona komitejas otrais sekretārs.

 1950. gada 26. marta LKP Cēsu rajona komitejas sekretāra Indriķa Pinkša parakstītais raksturojums sniedz ieskatu par Vladimiru Sēju, pildot otrā sekretāra pienākumus. Raksturojums ir salīdzinoši lakonisks. Tajā izcelts Sējas ieguldījums apriņķa, vēlāk rajona politiskajā un saimnieciskajā izaugsmē. Tāpat no minētā raksturojuma uzzinām, ka tikmēr, kamēr Sēja veica aģitācijas un propagandas nodaļas vadītāja pienākumus, viņš

“vadīja visu politisko darbu apriņķī, sagatavojot un īstenojot lauksaimniecības kolektivizāciju un turpmāko kolhozu nostiprināšanu. [Biedrs Vladimirs Sēja, Alfrēda dēls] personiski vadīja 10 kolhozu organizāciju."

Minētais ļauj secināt, ka politiskais darbs bijis saistīts vismaz ar 1949. gada 25. marta masveida represiju “skaidrošanu”. Minētajā raksturojumā saglabājies formulējums par karjerā augošo partijas darbinieku, tomēr vairs nav nekādas norādes par latviešu valodas zināšanu apguvi vai to nepieciešamību.

 1950. gada 2. augustā Sēja ir apbalvots ar ordeni Goda Zīme sakarā ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) izveidošanas desmitgadi un sasniegtajiem panākumiem, atjaunojot un attīstot rūpniecību, lauksaimniecību, zinātni, kultūru un mākslu.

***

Fragmenti no Kristīne Jarinovska: http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/45490/

Šaltiniai: VDK izpētes komisija, Rīgas dome, news.lv

Nėra vietos

    loading...

        Santykių vardasSantykių tipasGimęsMiresAprašymas
        1
        Leonīds IvanovsBendradarbis00.00.1918
        2Longins AvdjukēvičsLongins AvdjukēvičsBendradarbis01.11.191613.01.1988
        3Kārlis VītolsKārlis VītolsBendradarbis00.00.1924
        4
        Boriss ŅefedovsBendradarbis00.00.1916
        5Jānis LukaševičsJānis LukaševičsBendradarbis24.03.192004.11.1988
        6Jānis VēversJānis VēversBendradarbis06.09.189928.10.1978
        7
        Filips KirpičenkoBendradarbis00.00.1918
        8
        Dmitrijs AverjanovsBendradarbis19.11.1964
        9
        Filips SokurenkoBendradarbis00.00.191416.11.1973
        10
        Nikolajs GalkinsBendradarbis00.00.1919
        11
        Viktors ŅikaškinsBendradarbis00.00.1918
        12
        Aleksandrs ČeckisBendradarbis00.00.191626.05.1976
        13Ivans ZujānsIvans Zujānssusipažinęs11.12.191001.01.1975
        14Arvīds PelšeArvīds PelšeDarbdavys07.02.189929.05.1983
        15Jānis KalnbērziņšJānis KalnbērziņšDarbdavys17.09.189304.02.1986
        16Jānis PeiveJānis PeiveDarbdavys03.08.190613.09.1976
        17
        Olga VāvereMmokytojas00.00.190022.11.1966
        18Edmunds  JohansonsEdmunds JohansonsPartijos nariai22.07.193607.02.2017

        11.02.1970 | Ugunsgrēks Rīgas Rātslaukumā. Sadeg Strēlnieku pieminekļa darbnīca un daļa materiālu; pieminekli nākas modificēt

        Piemineklis Latviešu strēlniekiem 1915—1920 atrodas Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā, Latvijā. Piemineklis sākotnēji veltīts "sarkanajiem" latviešu strēlniekiem (kuri 1917. gadā piedalījās boļševiku apvērsumā Krievijā un vēlāk, 1918. gada decembrī Krievijas Sarkanās armijas sastāvā iebruka Latvijas Republikā un cīnījās pret Latvijas armiju). Piemineklis bija paredzēts vienotā ansamblī ar "Latviešu sarkano strēlnieku muzeju" (tagad "Okupācijas muzejs") Pieminekļa autors ir tēlnieks Valdis Albergs, un tas atklāts 1971. gadā. Piemineklī attēloti trīs vīri, kam ir laikmetam raksturīgie ieroči un apģērbs.

        Pridėti atminties

        Žymos