Cēsu Bērzaines skola

Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm (Gymnasium Kaiser Alexanders II. zu Birkenruh bei Wenden) bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad to slēdza un skolas telpās ievācās Krievijas impērijas 12. armijas štābs. No 1920. gada Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola.

***

1825. gadā skolotājs Alberts Holanders (1796—1868), šveiciešu pedagoga Johana Heinriha Pestalocija audzēknis, Vecbrenguļos nodibināja privāto skolu.

1826. gadā viņš nopirka Bērzaines muižu pie Cēsīm un pārcēla uz turieni savu skolu.

1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Mācību valoda bija vācu valoda un tā tika uzskatīta par vienu no labākajām Baltijas ģimnāzijām.

Pēc A. Holandera Bērzaines ģimnāziju vadīja Martins Loflers (1861—1869) un viņa dēls Alberts Loflers (1869—1882).

1882. gadā par Vidzemes bruņniecības līdzekļiem uzcēla pašreizējo skolas ēku un skola ieguva iepriekšējā gadā nogalinātā Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra II vārdu. Baltijas pārkrievošanas laikā 1889. gadā Krievijas impērijas Tautas izglītības ministrija pavēlēja ģimnāzijai pāriet uz krievu mācību valodu, ko Vidzemes bruņniecība noraidīja, tādēļ 1892. gadā ģimnāziju slēdza.

Pēc 1905. gada revolūcijas nemieru apspiešanas ģimnāziju no jauna atvēra 1906. gadā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā ģimnāziju slēdza un tās telpās iekārtoja krievu 12. armijas štābu.

Pēc slēgšanas

Bērzaines ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola, no 1925. gada Cēsu Valsts vidusskola. Līdztekus lielajā ēkā darbojās Cēsu skolotāju seminārs (1920—1922). 1929./1930. m. g. Cēsu Valsts vidusskolu pārdēvēja par Cēsu Valsts ģimnāziju, kuru 1938. gadā pārcēla uz jaunuzbūvēto ēku netālu no Ruckas muižas. 

1939. gada februārī skola ieguva Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas nosaukumu, bet 1940. gadā to pārdēvēja par Cēsu 1. vidusskolu.

No 1938. līdz 1940. gadam vecajā Bērzaines ģimnāzijas ēkā atradās Cēsu skolotāju institūts (agrākais Rīgas Skolotāju institūts). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā institūtu slēdza un Vācu okupācijas laikā ēkā atradās kara hospitālis.

1944. gada rudenī Cēsīs no jauna atvēra sešgadīgo Cēsu Skolotāju institūtu, kas turpināja darboties līdz 1955. gadam.

 Pēc tam ēkā izvietota Cēsu sanatorijas mežaskola bērniem ar novājinātu veselību, tad Cēsu internātpamatskola — rehabilitācijas centrs, tagad Cēsu Bērzaines pamatskola — attīstības centrs.

Skolotāji un audzēkņi

H. Adolfi, G. Apinis, K. Bēms, M. Bēms, E. Bergmanis, F. G. Bīnemanis, A. Bērs, T. Debners, G. Dēterss, J. Dzirne, B. fon Etingens, G. Flors, P. Gailītis, K. Grēvinks, R. Guleke, H. Hāgemeisters, H. E. Hartmanis, E. Hērvāgens, G. K. Išreits, P. Jordans, Alfr. Kalniņš, D. Kampe, B. A. Kampenhauzens, B. K. Kampenhauzens, G. Kīzerickis, V. Knīrīms, R. Lencs, A. Leflers, H. Loudons, J. Lūsis, K. Meņģelis, H. Marnics, M. Marnics, F. fon Meijendorfs, A. Moltrehts, L. A. Muiželis, M. F. Parrots, L. D. Pecolds, A. Ponzolds, E. Putniņš, H. J. Rozens, G. Šilings, K. Šlāgers, G. V. Timms, G. Tomss, R. Vitrams, Ā. fon Vulfs, F. Zēbode, R. Zengbušs, V. Zāmuels, E. fon Zīverss, B. Zīlmanis.[5][6]

1882. gadā uzceltā skolas ēka ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.  Ēka celta pēc arhitekta Oto fon Siversa projekta, kurš pats bijis darbu virsuzraugs, savukārt darbu tiešais vadītājs bija arhitekts Jānis Kampe.

Direktors: Zigmunds Ozols

Fakss: 64125638

Mācību valoda: Latviešu

Reģistrācijas nr: 4423901098

Avots: https://www.skolas.lv/katalogi/iestades/izglitibas-iestade.aspx?ID=1325