Stābeģu vasaļa pils
- Paskirtos asmenys:
- 0
- Kategorijos:
- Pils drupas, pils
- Koordinatės:
- 57.782938,24.901843
Stābeģu pils *celšanas gads nav zināms. A. Tūse uzskatījis, ka Stābeģu pils bijusi ordeņa vasaļa pils, kas celta 14. gs. robežas nostiprināšanai, jo 14. gs. pirmajā pusē netālu celta arhibīskapa vasaļa pils - Ungurpils. Bet šim minējumam nav dokumentāru pierādījumu.
1565. g. Stābeģus nopirka Ungerni. 1582. g. Ar nosacīijumiu, ka pils tiks nojaukta, Polijas karalis Stefans Batorijs Fabianam Ungernam šo īpašumu apstiprināja. Šis tad arī ir vienīgais dokuments, kas apstiprina, ka Stābeģos bijusi nocietināta pils.
17. gs. Stābeģos bija muiža. 1638. g. arklu revīzijā kā muižas īpašniece minēta atraitne Elizabete fon Ungerna.
Pastāv uzskats, ka Stābeģu pils varēja atrasties bij. Stakenberģu *muižas vietā. Pēc kādreizējās muižas centra apsekošanas 1999. g. tika atrastas tikai krūmos ieaugušas muižas ēku drupas, un nekas neliecināja, ka te kādreiz atradusies viduslaiku nocietināta pils.
1565. g. Stābeģus nopirka Ungerni. 1582. g. Ar nosacīijumiu, ka pils tiks nojaukta, Polijas karalis Stefans Batorijs Fabianam Ungernam šo īpašumu apstiprināja. Šis tad arī ir vienīgais dokuments, kas apstiprina, ka Stābeģos bijusi nocietināta pils.
17. gs. Stābeģos bija muiža. 1638. g. arklu revīzijā kā muižas īpašniece minēta atraitne Elizabete fon Ungerna.
Pastāv uzskats, ka Stābeģu pils varēja atrasties bij. Stakenberģu *muižas vietā. Pēc kādreizējās muižas centra apsekošanas 1999. g. tika atrastas tikai krūmos ieaugušas muižas ēku drupas, un nekas neliecināja, ka te kādreiz atradusies viduslaiku nocietināta pils.