Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41
- Adresas:
- Brīvības iela, Rīga, Latvija
- Politinė teritorija:
- Rīga
- Koordinatės:
- 56.955981530874,24.120453989744
Pašā Rīgas centrā divstāvu koka ēkā Brīvības ielā 41 atrodas krogs “Citi Laiki”. "....
Ēkai ir itin gara un cienījama biogrāfija. Pēc 1812. gada te nebija nekā, jo, baidoties no Napoleona armijas uzbrukuma, Rīgas priekšpilsētas tika nodedzinātas. Tur, kur Gaisa (VEFa) tilts, 1817. gadā uzbūvēja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem, bet pašu ielu nodevēja cara Aleksandra I vārdā.
1820. gadā bezmaz klajā laukā sāka būvēt Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, bet 1823. gadā iepretī baznīcai pāri Aleksandra ielai Luiza Agneta Allenšteina uzbūvēja vienstāvu koka dzīvojamo ēku. 19. gadsimta otrajā pusē mājai uzbūvēja otro stāvu – kopš tā laika celtnes izskats neko daudz mainījies nav, 1900. gadā – izraka pagrabu.1909. gadā ēkā Aleksandra ielā 17 otrajā stāvā tobrīd jaunais fotogrāfs Jānis Rieksts (1881 – 1970) iekārtoja fotodarbnīcu, bet tai blakus – galeriju. Rieksts darināja fotoportretus un pat nenojauta, ka pamazām pārtop latviešu fotomākslas klasiķī. Viņš ir bildējis daudzas izcilas personības, tostarp Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu, Eduardu Smiļģi, Jāni Poruku, Kārli Skalbi, Rūdolfu Blaumani, Jāzepu Vītolu, Emīlu Dārziņu, Jani Rozentālu, Daci Akmentiņu un daudzus citus.
Diez vai ir kāds literatūras, mākslas, mūzikas klasiķis vai puslīdz zināms aktieris, kas nebūtu pārkāpis Rieksta darbnīcas slieksni. Bet – ne tikai. Rieksta galerijā tika rīkotas gleznu izstādes – tur izstādījās Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Voldemārs Zeltiņš un citi vecmeistari laikā, kad neviens viņus vēl par vecmeistariem nedēvēja. 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ēkā darbojās citu fotogrāfu saloni, konditoreja “Central”, biskvītu fabrikas “London” veikals, Augusta Kronberga „dāmu konfekcijas nams”, korsešu ateljē “Delmar”, Hugo Taubes specializētais kafijas veikals, grāmatnīca, antikvariāts un citi iestādījumi.
Padomju laikā ēkā, kuras adrese nu bija Ļeņina ielā 41, atradās šūšanas ateljē, bet otrajā stāvā – dzīvokļi. Nākamais posms – deviņdesmito gadu sākumā – tagad jau Brīvības ielā 41 – te atvēra vienu no pirmajiem Rīgas bistro – “Ingars”, savulaik populāru iestādījumu, kura pagrabā bija “Regtaima bārs” – kā stāsta, tur tiešām varēja paklausīties regtaimu, bet pēcāk tas pārtapa jauniešu iecienītajā “Bedrē”.
2006. gada decembrī sākās gan citi laiki, gan “Citi Laiki”. Pirms “Citiem Laikiem” ēku apmēram gadu restaurēja, glābjot un saglabājot visu, ko nu var glābt un saglabāt. Restaurācijas laikā, noņemot apmetumu, uz griestu sijām atklājās varbūt ne pārāk krāšņi, toties seni un aizkustinoši naivi griestu gleznojumi, dekoratīvi ziedu zīmējumi, kādi bija populāri 19. gadsimta pirmajā pusē, – tie visi tika saglabāti un nostiprināti, vietumis tukšās vietas papildinot ar mūslaiku stilizācijām. Centrālais un kolorītākais ēdiens Citos Laikos ir irbītes no liellopu gaļas, pildītas ar lauku labumiem: tiek ņemta gara liellopu gaļas šķēle, uz tās liek žāvētas gaļas gabaliņas un lauku rupjmaizi, tas viss tiek saritināts cieši kopā un kārtīgi izcepināts. No pēcēdieniem – peldošās salas, kādas nekur citur Rīgā neesot atrodamas..."
Guntis Lēmanis , Facebook.